Ekonomikas ministrija skaidro energoatbalsta apmērus, priekšā vēl valdības un Saeimas lēmumi

EM atbalsta periodu rosina noteikt no 2022. gada 1. maija līdz 2023. gada 30. aprīlim.

Malkai plānots noteikt cenu līmeni, no kura sākt sniegts atbalstu – 40 eiro/ber.m3 (aptuveni 35 eiro uz megavatstundu). Ministrija valdībai piedāvās lemt par valsts kompensāciju izmaksu pieaugumam 50% apmērā (t.i., ja izmaksas pārsniegs 40 eiro/ber.m3), bet ne vairāk par 15 eiro/ber.m3. Maksimālais atbalsta apjoms, par kuru varētu saņemt atbalstu, vienai mājsaimniecībai būtu 35 ber.m3. Atbalsta sniegšanai maksimālais nepieciešamais finansējums būtu aptuveni 37,5 miljoni eiro.

Savukārt koksnes briketēm, tāpat kā koksnes granulām, atbalsta sniegšanas cenu līmenis varētu būt noteikts 300 eiro par tonnu (aptuveni 65 eiro uz megavatstundu). Līdzvērtīgi kā pārējos atbalsta veidos arī šeit izmaksu pieaugums tiktu kompensēts 50% apmērā (t.i., ja izmaksas pārsniedz 300 eiro/tonnā), bet ne vairāk kā 100 eiro/tonnā apmērā. Maksimālais atbalsta apjoms, par kuru varētu saņemt atbalstu, vienai mājsaimniecība būtu 10 tonnas. Šī atbalsta sniegšanai maksimālais nepieciešamais finansējums būtu aptuveni 3,6 miljoni eiro.

Plānots, ka mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto koksnes granulas, koksnes briketes vai malku, ar maksājumu attaisnojošiem dokumentiem būs jāvēršas pašvaldībā, kas pieņems lēmumu par kompensācijas piešķiršanu. Savukārt valsts atmaksās šīs kompensācijas izmaksu pašvaldībai.

Tāpat EM rosinās pagarināt iepriekš noteikto atbalsta periodu tām mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto dabasgāzi, nosakot to no 2022. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 30. aprīlim. Atbalsts plānots gāzes cenas kompensācijai 30 eiro uz megavatstundu (t.i., 0,030 eiro uz kilovatstundu) tiem lietotājiem, kuru mēneša patēriņš pārsniedz 221 kilovatstundas/mēnesī (21 m3/mēnesī). Šī atbalsta sniegšanai maksimālais nepieciešamais finansējums būtu aptuveni 36 miljoni eiro. Atbalstu plānots piemērot automātiski mājsaimniecību rēķinos.

Zināmas bažas gan rada tas, ka dabasgāzes tarifs tiek noteikts divas reizes gadā – 1. janvārī un 1. jūlijā. Kā preses konferencē paskaidroja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāja Alda Ozola, absolūti lielāko daļu jeb 74% tarifa veido pasaules biržās noteiktā dabasgāzes cena, kuru ir neiespējami ietekmēt. Regulatora iespējās ir ietekmēt sadales un pārdales procentuālo daļu, kas veido vien 7%, bet tas nav darīts pēdējā gada laikā. Savukārt atlikušos 19% gāzes tarifa veido nodokļi un nodevas.

Pēdējās dabasgāzes tarifa izmaiņas ir spēkā mēnesi. Kas attiecas uz nākamo tarifa pārrēķinu – regulators apņēmies tam sekot līdzi un nepieciešamības gadījumā likt to pārskatīt.

Atbalsts plānots arī mājsaimniecībām, kuras apkurei izmanto elektroenerģiju – atbalsts tiks piešķirts tiem elektroenerģijas lietotājiem, kuru patēriņš ir lielāks par 500 kilovatstundām mēnesī, ja elektroenerģija tiek izmantota apkurei, balstoties uz siltumsūkņa pašdeklarācijas principu. Valsts kompensēs 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniegs 0,160 eiro uz kilovatstundu, bet ne vairāk kā 100 eiro uz megavatstundu. Jebkurai mājsaimniecībai pirmās patērētās 500 kilovatstundas būs jāapmaksā atbilstoši elektroenerģijas tirgotāja noteiktajai elektroenerģijas cenai, bet tiks kompensēts patēriņš, kas pārsniedz šo slieksni. Atbalsts plānots no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim. Atbalsta saņemšanai mājsaimniecībai būs jāpiesakās pašvaldībā.

Attiecībā uz dabasgāzes un elektroenerģijas lietotājiem, kas maksā par pakalpojumu pēc izlīdzinātā maksājuma principa, regulējumā plānots noteikt pienākumu dabasgāzes un elektroenerģijas tirgotājiem veikt izlīdzinātā maksājuma pārrēķinu, ņemot vērā faktisko mājsaimniecību patēriņu un dabasgāzes lietotājiem veicot maksājuma korekcijas par iepriekšējiem mēnešiem.

Tāpat laika periodā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim plānots arī atbalsts centralizētās siltumenerģijas pakalpojuma maksas kompensācijai. Arī šajā gadījumā kompensācijas apmēru siltumenerģijas izmaksu pieauguma segšanai paredzēts noteikt 50% apmērā no cenas, kas pārsniedz 68 eiro uz megavatstundu. Atbalstu piemēros automātiski mājsaimniecību rēķinos.

Nākamo desmit gadu laikā iecerēts izveidot divus vēja parkus

Domājot par nākotnes neatkarību no Krievijas energoresursiem un savas enerģētiskās drošības stiprināšanu, galvenās ieceres paredz līdz 2030. gadam uzbūvēt divus vēja elektrostacijas parkus. Vienu iecerēts būvēt AS "Latvenergo" sadarbojoties ar AS "Latvijas valsts mežiem". Kā preses konferencē norādīja AS "Latvenergo" valdes loceklis Dmitrijs Juskovecs, iecerētā VES parka jauda būs pielīdzināma Pļaviņu HES jaudai. Kā arī iecerēts Baltijas jūrā izveidot vēl vienu vēja parku sadarbībā ar Igauniju.

Ieceru un plānu vidū ir arī nacionālā sašķidrinātās dabasgāzes termināļa būvniecības uzsākšana 2024. gadā, kā arī kodolenerģijas attīstības potenciāla Latvijā izzināšana.

Juskovecs preses konferencē arī sacīja, ka līdz gada beigām uzņēmums iecerējis strādāt pie ilgtermiņa līgumiem ar dabasgāzes piegādātājiem ASV, Eiropā un citviet. Tāpat tiek slēgti līgumi ar reģionā esošajiem un vēl topošajiem gāzes termināļiem, lai jau savlaicīgi varētu nodrošināt nepieciešamos dabasgāzes krājumus. Jau noslēgtie līgumi paredz, ka gāze pietiks līdz šī gada beigām.

Vienlaikus Juskovics iesaka mājsaimniecībām un uzņēmējiem apsvērt apkures veida nomaiņu, ja tas ir iespējams. Tāpat valdes loceklis iesaka iedzīvotājus taupīt, par piemēru minot uzņēmumā ieviestos pasākumus – elektrības patēriņa samazināšana, lifta neizmantošana u. tml.

Strādā pie pretinflācijas plāna

Ekonomikas ministre preses konferencē arī atklāja, ka ministrijā tiek strādāts pie pretinflācijas pasākumiem. Tie ietvertu sadales tarifa kompensācijas mehānismus, OIK nepiemērošanu, PVN 5% samazināto likmi svaigām zivīm, gaļai, maizei un piena produktiem, kā arī PVN 5% ēdināšanas nozares uzņēmumiem. Iecerēts arī pārskatīt akcīzes nodokli degvielai.

Informācija par precīzākiem atbalsta pasākumiem gan vēl sekos.