Deputāta krēsla likteni spēj izšķirt mazāk nekā 100 vēlētāju: kā dala Saeimas mandātus?

Veidu, kādā vēlētāju balsis pārrēķina Saeimas deputātu mandātos, pamatā noteica Augstākā Padome jau 1992. gadā, gatavojoties pirmajām parlamenta (5. Saeimas) vēlēšanām pēc neatkarības atjaunošanas.

Kopš tā laika vienīgā būtiskā izmaiņa ir bijusi vēlēšanu barjeras paaugstināta no 4% (1993. gadā, vēlot 5. Saeimu) uz 5% visās turpmākajās parlamenta vēlēšanās, – "tv3.lv" atzīmē Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sekretārs Ritvars Eglājs.

Pārējie pamatprincipi saglabājušies nemainīgi jau gandrīz 30 gadu. Tie ir:

• Pastāv pieci vēlēšanu apgabali: Rīga, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Kurzeme, un no katra vēlēšanu apgabala Saeimā ievēlē noteiktu skaitu deputātu.
• Mandātu sadalē piedalās tikai tie saraksti, kuri kopā Latvijā saņēmuši vismaz 5% no nodoto balsu kopskaita.
• Vēlēšanu saraksti ir grozāmi: vēlētājs var likt kandidātiem plusiņus vai tos izsvītrot, kas ietekmē konkrētā kandidāta pozīcijas saraksta ietvaros.

Neizdevīgi sīkpartijām

"5% barjera ir neizdevīga sīkākām partijām, kas bez šīs barjeras tiktu pie viena vai pāris mandātiem," skaidro Eglājs. "Bet procentu barjera ir tīšs lēmums, ko savulaik pieņēma, lai novērstu tādu politisko sadrumstalotību, kāda tā bija starpkaru Latvijā pirmo četru Saeimas sasaukumu laikā."

Savulaik par procentu barjeru ir bijusi arī konstitucionālā sūdzība. Satversmes tiesa atzina, ka procentu barjera atbilst tās mērķim novērst politisko sadrumstalotību, kas mazinātu uzticību demokrātijai.

Politiskajiem spēkiem, kas pārvarējuši 5% barjeru, mandātu sadalījums ir proporcionāls iegūto balsu sadalījumam. Tomēr šo sadalījumu ietekmē arī tas, ka ir vairāki vēlēšanu apgabali un tajos atšķirīga vēlētāju aktivitāte.

Līdz ar to atsevišķās reizēs bijuši gadījumi, kad partijai, kura kopumā ieguvusi mazāk balsu tiek pie mazliet vairāk deputātu vietām nekā partija ar lielāku balsu skaitu, min CVK pārstāvis.

Piemērs: 2014.gada Saeimas vēlēšanās šādā situācijā nokļuva politiskie spēki "No sirds Latvijai" un Latvijas Reģionu apvienība (LRA). Lai arī pirmajai bija mazliet vairāk balsu, LRA ieguva par vienu mandātu vairāk.

Rezultātu var izšķirt pat daži desmiti balsu

"Kopumā raugoties, aprēķinā lielāko procentuālo uzviju iegūst tie, kas iekļuvuši Saeimā ar 5 līdz 10 procentu vēlētāju atbalsta," atzīmē Eglājs, piebilstot, ka runa ir tikai par "kripatu" izdevīguma, jo kupumā aprēķins ir proporcionāls.

Eglājs: "Taču katrās konkrētās vēlēšanās vislielākā ietekme tomēr ir gadījuma skaitlim, kā partijām sakrīt balsu attiecība un kurš iegūst vienu mandātu vairāk vai mazāk. Reizēm viena Saeimas deputāta krēsla likteni var izšķirt pat mazāk nekā 100 vēlētāju balsis."

Piemērs: 2014. gada Saeimas vēlēšanās Latgales vēlēšanu apgabalā to, kas iegūs pēdējo Latgales mandātu, izšķīra mazāk nekā 100 balsis. Sacīkste bija starp "Saskaņu" un "Vienotību", mandātu sadalē uzvarēja pēdējā.

Soli pa solim: kā balsis pārrēķina mandātos

Saeimas deputātu mandātu sadalē aprēķinos izmanto Senlaga metodi, secīgi izpildot šādus soļus:

1. nosaka par katru kandidātu sarakstu nodoto derīgo vēlēšanu zīmju skaitu vēlēšanu apgabalā;
2. izmantojot dalītājus – 1, 3, 5, 7 utt., dala, līdz dalījums ir vienāds ar kandidātu sarakstā pieteikto kandidātu skaitu;
3. dalījumus sanumurē kopējā dilstošā secībā;
4. mandātus vēlēšanu apgabalā secīgi saņem tie kandidātu saraksti, kuriem atbilst lielākie dalījumi;
5. katrā kandidātu sarakstā pieteiktos kandidātus, ievērojot vēlēšanu rezultātus, sarindo pēc saņemto balsu skaita;
6. katra kandidāta saņemto balsu skaitu aprēķina no derīgo zīmju skaita, kas nodots par kandidātu sarakstu, atņemot kandidāta svītrojumus, un pieskaitot saņemtos plusiņus;
7. kandidātu saraksta ietvaros ievēlēti būs tie kandidāti, kuri vēlēšanās ir saņēmuši vislielāko balsu skaitu (ja kandidātu saraksts vēlēšanu apgabalā iegūst divas deputātu vietas, Saeimas deputāta mandātu šajā vēlēšanu apgabalā saņems pirmie divi šī saraksta kandidāti ar vislielāko balsu skaitu).

Jāievēro, ka deputātu vietu sadalē nepiedalās tie saraksti, kas pa visu Latviju saņēmuši mazāk par 5% no nodoto balsu kopskaita. Par nodoto balsu kopskaitu tiek uzskatīts tikai derīgo vēlēšanu aplokšņu skaits.

Kā jau minēts iepriekš, Saeimas vēlēšanās sarakstu iegūto vietu skaitu rēķina un parlamentā ievēlētos deputātus nosaka katrā vēlēšanu apgabalā.