Zibenīgi un laipni: apsargs liek izdzēst foto, kurā iekļuvis valstiski svarīgs objekts
Kāda fotografēšana galvaspilsētas ielās man beidzās ar apsarga prasību dzēst dažas uzņemtās fotogrāfijas, kurās saulrieta staros atmirdzēja celtņu strēles. Izrādījās, ka kadrā iekļuvis topošs valstiski nozīmīgs objekts, kam piemērota īpaša aizsardzība. Lai arī tā nebija apzināta dienestu modrības pārbaude, notikušais ļauj spriest, cik efektīvi tiek kontrolēti šādu objektu tuvumā ieviestie ierobežojumi.
Aizliegums fotografēt un filmēt ir tikai viens no ierobežojumiem, kas drošības apsvērumu dēļ Latvijā noteikts dažāda veida valstiski svarīgiem objektiem. Tos nedrīkst dokumentēt arī citādā veidā bez saskaņošanas ar konkrētā objekta īpašnieku vai tiesisko valdītāju.
Ar vārdiem "citādā veidā dokumentēt" saprot, piemēram, objekta nožogojuma un teritorijā esošo ēku skiču veidošanu, to izmēru un citu parametru pierakstīšanu, kā arī piezīmju veikšanu par materiāli tehnisko līdzekļu (transportlīdzekļu, drošības sistēmu u.c.) atrašanos objekta teritorijā, "tv3.lv" skaidro Valsts Drošības dienestā (VDD).
Nacionālo Bruņoto spēku (NBS) pārstāve Sandra Brāle, piebilst, ka informatīvās zīmes par ierobežojumiem tiek uzstādītas redzamās vietās iepretim militārajam objektam ārpus tā teritorijas publiski pieejamās vietās, piemēram, pie gājēju ceļiem, autoceļiem, stāvlaukumiem, kā arī labi redzamās vietās militārā objekta teritorijā.
Uz kādiem objektiem attiecas ierobežojumi
Pirmkārt, šādi ierobežojumi attiecas uz valsts aizsardzības objektiem, kuru saraksts ir pieejams Ministru kabineta noteikumos par darbību ierobežojumiem aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem. Dokumenta pielikumā ir iekļauti 50 šādi objekti, piemēram, VDD un dažādas NBS struktūrvienības.
Visvairāk – 12 – šādu objektu ir Rīgā, 8 – Ventspils novadā, 6 – Dienvidkurzemes novadā, un pa kādam vēl citviet Latvijā.
Papildus citos noteikumos sacīts, ka bez saskaņošanas ir aizliegts filmēt, fotografēt, kā arī citādā veidā dokumentēt kritiskās infrastruktūras objektus. Par kritisko infrastruktūru dēvē objektus, kuri ir kritiski svarīgi iedzīvotāju drošības, veselības un labklājības nodrošināšanai un kuru iznīcināšana vai darbības traucējumi būtiski ietekmētu valsts pamatfunkciju īstenošanu.
Kā skaidro VDD, kritiskās infrastruktūras objektu saraksts ir aizsargājama informācija. Līdz ar to drošības apsvērumu dēļ tikai pie daļas no kritiskās infrastruktūras objektiem ir izvietotas informatīvas norādes ar tekstu "Bez saskaņošanas fotografēt, filmēt aizliegts!"
Pie valsts aizsardzības objektiem tiek izvietotas informatīvas zīmes – "Militārais objekts". Turklāt šī zīme var tikt papildināta ar norādi "Bez saskaņošanas fotografēt, filmēt aizliegts". Kā atzīmē NBS pārstāve Sandra Brāle, šādi ierobežojumi tiek noteikti, lai nodrošinātu valsts aizsardzības objektu drošību un novērstu kaitējumu valsts aizsardzības interesēm.
Ja redzat šādu lieguma zīmi, objektu bez saskaņošanas ir aizliegts fotografēt, filmēt vai kādā citā veidā dokumentēt, izmantojot jebkādu informācijas fiksēšanas ierīci, ieskaitot mobilo telefonu un dronu, no jebkāda attāluma, piebilst NBS pārstāve.
Mērķis – novērst apdraudējumu nevis sodīt
Valsts Drošības dienestā uzsver, ka filmēšanas un fotografēšanas ierobežojumu mērķis nav sodīt ikvienu, kurš veicis neatļautu objekta iemūžināšanu. Ierobežojumi ieviesti, lai novērstu Latvijai naidīgu ārvalstu specdienestu īstenotās izlūkošanas aktivitātes, teroristiskus uzbrukumus vai cita veida apdraudējumus valstiski svarīgiem objektiem.
"Daudzu valstu pieredze liecina, ka pirms diversijām, sabotāžām, terora aktiem, kā arī cita veida prettiesisku darbību īstenošanas pret valstiski svarīgiem objektiem iesaistītās personas visbiežāk iegūst par tiem informāciju, filmējot, fotografējot vai citādi fiksējot informāciju par konkrēto objektu, tajā skaitā ieviestajiem drošības risinājumiem un apsardzes režīmu," skaidro VDD.
"Arī Ukrainas pieredze liecina, ka par valstiski svarīgiem objektiem, kuri vēlāk tika izvēlēti kā uzbrukuma mērķi, sākotnēji tika vākta informācija, tajā skaitā tos filmējot un fotografējot."
Uzņemtie kadri ir jāizdzēš
Ņemot vērā minētos riskus, par objekta drošību atbildīgajam personālam esot pienākums pārbaudīt ikvienu personu, kas veic nesankcionētu objekta fotografēšanu, filmēšanu vai citas aizdomīgas darbības tā tuvumā.
Kā informē VDD, šādos gadījumos tiek noskaidrota personas identitāte un ar to veiktas pārrunas, lai izzinātu rīcības motīvus.
"Nesankcionēto darbību veicējam ir pienākums uzrādīt un pēc tam no savas ierīces izdzēst uzņemtās fotogrāfijas vai videomateriālus. Tālākās darbības ir atkarīgas no konkrētās situācijas," skaidro dienestā.
Ja cilvēks izpilda apsardzes darbinieka prasības, viņš tiek brīdināts par iespējamo atbildību atkārtota pārkāpuma gadījumā. Piemēram, saskaņā ar Aizsargjoslu likuma personai par šādām darbībām var uzlikt naudas sodu no 30 līdz 700 eiro, bet juridiskai personai – līdz 1400 eiro sodu.
Pretoties prasībai nav vērts
Ja cilvēks ietiepjas un pretojas prasībai par fotogrāfijas vai videomateriāla dzēšanu, uz notikuma vietu tiek izsaukta Valsts policija, Militārā policija vai pašvaldības policija un pret personu var tikt uzsākts administratīvā pārkāpuma process.
VDD: "Varam apstiprināt, ka neatļautas fotografēšanas un filmēšanas gadījumi pie valstiski nozīmīgiem objektiem, tajā skaitā VDD ēkas, tiek fiksēti. Vienlaikus pēc noteikumu izskaidrošanas nesankcionēto darbību veicēji parasti bez ierunām pakļaujas apsardzes darbinieku prasībām."
Arī NBS ir konstatēti gadījumi, kad personas neievēro aizliegumu aizsargjoslās ap militārajiem objektiem veikt filmēšanu un fotografēšanu. Tomēr ar fotografēšanu un filmēšanu saistīto pārkāpumu skaits esot salīdzinoši neliels. Šajā gadā Militārā policija ir uzsākusi divus administratīvā pārkāpuma procesus saistībā ar šādu ierobežojumu pārkāpšanu, – informē Brāle.
Valstiski nozīmīgu objektu filmēšana un fotografēšana pamatotas nepieciešamības gadījumā var tikt veikta. Bet tad to iepriekš jāsaskaņo ar objekta īpašnieku vai tiesisko valdītāju.
Turklāt drošības apsvērumu dēļ objekta fotografēšana vai filmēšana var norisināties tikai atbildīgo personu klātbūtnē, strikti ievērojot to norādījumus, – piebilst dienestā. "Šādos gadījumos atbildīgās personas uzrauga, lai foto vai videomateriālos netiktu ietverta aizsargājama informācija."
Savukārt NBS atgādina: lai veiktu bezpilota gaisa kuģu lidojumus bruņoto spēku ierobežojošajā zonās, ir jāveic saskaņošanas procedūra ar NBS Apvienoto štābu. Lidojuma pieteicējam jāaizpilda vienotas formas veidlapa. Vairāk par drona lidojumu saskaņošanas kārtību lasiet NBS vietnē.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
