Lai arī Krievijas sabiedrībā atbalsts karam drūp lēni, tas apgrūtina karavīru vervēšanu

Lai arī pagaidām atbalsts karam Ukrainā Krievijas sabiedrībā nav samazinājies būtiski, svarīga ir tendence, atzīmē ASV bāzētās domnīcas "Institute for the Study of War" (ISW) speciālisti. Ekspertuprāt, sabiedrības nogurums no karadarbības Krievijai traucēs jaunu karotāju vervēšanā.

Kā vēstīts, lēnas izmaiņas Krievijas sabiedriskajā domā attiecībā uz karu Ukrainā uzrāda Krievijas nevalstiskā Levadas centra veiktās aptaujas. Jāatgādina, ka šī organizācija nepakļaujas Kremļa kontrolei un ir iekļauta "ārvalstu aģentu" sarakstā.

Saskaņā ar aptaujas datiem, augusta beigās Krievijas armijas veiktās darbības atbalstīja 76% aptaujāto, to vidū 46% aptaujāto Krievijas iedzīvotāju atzina, ka to "noteikti atbalsta". Martā šie rādītāji bija attiecīgi 81% un 53%.

"Tas ir nenozīmīgs atbalsta samazinājums, un tas būtiski neiespaidos Kremļa spējas turpināt karu," norāda ISW speciālisti. "Vienlaikus atbalsta sarukums un nogurums no kara acīmredzot aizvien vairāk traucēs Krievijas centieniem, vervējot un formējot jaunas karaspēka vienības."

#Russian independent polling organization Levada posted survey results on September 1 indicating that while the majority of Russians still support military operations in #Ukraine, public support for the war may be gradually declining.https://t.co/7AxNhn7Rxf pic.twitter.com/zdzMNFHNN4

— Institute for the Study of War (@TheStudyofWar) September 3, 2022

Krievijas sabiedriskās domas aptauja arī rāda, ka 44% respondentu iestājas par miera sarunām konflikta noregulējumā. Par sarunām iestājas lielākā daļa jaunāka gadagājuma iedzīvotāji (18–39 gadu vecuma grupā).

Ne visi ir karotāji

Domnīcas eksperti komentējuši arī Ukrainas izlūkdienestu informāciju par to, ka Krievija uz Ukrainu var pārsviest vēl 300 līdz 350 tūkstošus savu karavīru no vienībām Krievijā un ārvalstīs. Runa ir par Maskavas kontingentu Armēnijā, Tadžikistānā, Kalnu Karabahā, Kazahstānā, kā arī par Sīrijā dislocētām vienībām.

Lai arī Krievija ir dislocējusi šādus spēkus minētajās vietās, lielākā daļa no šīm vienībām pilda atbalsta funkciju, – norāda ISW eksperti. Līdz ar to šos spēkus nevar izmantot tiešā karadarbībā un šie papildspēki nespēšot radīt efektīvu kaujas jaudu. Turklāt dažas Krievijas spēku daļas no Sīrijas un Kalnu Karabaha uz Ukrainu esot pārsviesti jau pirms vairākiem mēnešiem.

Vervē reģionos un okupētajās teritorijās

Tikmēr Krievijas ieceltais okupētās Krimas gubernators Sergejs Aksenovs septembra sākumā paziņoja, ka vairāk nekā 1200 Krimas brīvprātīgo karo Ukrainā. Tas kļuvis par pirmo publisko paziņojumu par okupētās pussalas brīvprātīgajiem. Kā atzīmē ISW eksperti, nav skaidrs, kādu vienību sastāvā viņi karo.

Maskavas centieni vervēt aizvien jaunus spēkus karam Ukrainā rada finansiālu slogu Krievijas reģioniem. Kā piemēru ISW speciālisti min Orlas apgabalu, kur vietējā budžetā "speciālās militārās operācijas" atbalstam piešķirti papildu 6,2 miljoni rubļu (aptuveni 103 000 ASV dolāru).

Krievijas varas iestādes turpina vervēt karavīrus arī okupētajās Ukrainas teritorijās. Piemēram, saskaņā ar Ukrainas Ģenerālštāba sniegto informāciju Krievijas militārās kompānijas "Vāgner" līdzstrādnieki karam okupācijas spēku rindās centušies iesaistīt ieslodzītos Doneckā.

The #Ukrainian counteroffensive is making verifiable progress in the south and the east. Ukrainian forces are advancing along several axes in western #Kherson Oblast and have secured territory across the Siverskyi Donets River in #Donetsk Oblast.https://t.co/ruqYmAOQMr pic.twitter.com/8U4Wh9PJhd

— Institute for the Study of War (@TheStudyofWar) September 5, 2022