Aptauja: 54% vadītāju par spīti degvielas cenu kāpumam auto lietošanas paradumus nav mainījuši
Vairums jeb 54% autovadītāju norāda, ka auto lietošanas paradumus nav mainījuši, kamēr 43% aptaujāto auto lietotāju zināmas izmaiņas degvielas cenu kāpuma ietekmē tomēr ir ieviesuši, liecina "Swedbank" aptauja.
"Swedbank" Finanšu institūtā skaidro, ka dažādu faktoru ietekmē izteiktu kāpušas energoresursu cenas, kas atsaucas uz mājsaimniecību finanšu spēju tik ar to galā. Rekordaugstas cenas ir ne vien elektrībai un gāzei, bet arī degvielai. Tāpēc "Swedbank" vēlējās apzināt, vai iedzīvotāji pārskata savus pārvietošanās paradumus un meklē iespējas, kā šajā izmaksu kategorijā taupīt.
"Vairums jeb 54% autovadītāju norāda, ka auto lietošanas paradumus nav mainījuši – 30% atzinuši, ka neko mainīt arī neplāno, 21% to apsvērtu vien tuvākā vai tālākā nākotnē, bet 3% pat brauc vairāk nekā iepriekš. Vienlaikus 43% aptaujāto auto lietotāju zināmas izmaiņas tomēr ir ieviesuši."
Kā norāda eksperte, populārākā metode, kā taupīt uz degvielas izmaksām (minējuši 28% aptaujāto), ir retāk lietot automašīnu, izlaižot atsevišķas braukšanas reizes. Tātad, lai taupītu, automašīnu autovadītāji biežāk atstāj stāvvietā, kā arī rūpīgāk pārdomā brauciena lietderību un nepieciešamību.
Katrs desmitais respondents arī atzinis, ka personīgā auto vietā tagad biežāk izmanto sabiedrisko transportu, kas kopumā ļauj ietaupīt uz ikmēneša degvielas izmaksām. Tiem, kam mājsaimniecībā ir vairāk par vienu auto, norāda, ka biežāk nekā iepriekš mēģina saskaņot ģimenes locekļu braucienus un pārvietoties kopā.
Visretāk tiek izskatīta iespēja automašīnas vietā sēsties uz velosipēda – 5% – un dalīt auto izmaksas, pieaicinot līdzbraucējus – 4%.
"No vienas puses, varētu šķist, ka 43% autobraucēju, kuri ir pārskatījuši savus auto lietošanas paradumus, ir gana daudz. Gandrīz katrs otrais autovadītājs, ko apstādinātu uz ielas un intervētu, visticamāk, atzītu, ka ir bijis spiests kaut ko darīt, lai auto lietotu mazāk, ekonomiskāk un savam maciņam draudzīgāk. Tajā pašā laikā, ja salīdzinām šos datus ar Lietuvā veikto aptauju, redzam, ka Latvijā esam krietni kūtrāki, daudz neatlaidīgāk turoties pie automašīnu lietošanas paradumiem un to nodrošinātajām ērtībām," saka Kropa.
"Swedbank" Finanšu institūta dati liecina, ka 59% Lietuvā dzīvojošo autovadītāju ir apņēmīgi braukt mazāk, ekonomiskāk un pārvietošanos plānot rūpīgāk. Auto lietošanas paradumos liela loma ir arī tam, kāda ir reālā iespēja braucienus mazināt – vai attiecīgajā reģionā ir ērti pieejams sabiedriskais transports, vai auto lieto darba pienākumu veikšanai, vai ir iespēja vienoties ar līdzbraucējiem un vai attālumi ir tādi, ka braukšana ar velosipēdu vispār ir racionāla.
"Tomēr, kā rāda gan lietuviešu piemērs, gan arī Latvijas iedzīvotāju nelielā vēlme pārskatīt savus paradumus arī citās ikdienas tēriņu jomās, potenciāls šo izmaksu mazināšanai saglabājas gana augsts," skaidro Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.
Viņa arī atzīmē, ka, lai gan vidējā darba alga aug, inflācija kāpj krietni lielākā tempā, tāpēc varam iegādāties krietni mazāk preču un pakalpojumu. Kā vērtē ekonomisti, inflācija savu maksimumu nav sasniegusi un tās turpmāko kāpumu ļoti ietekmēs apkures sezona.
"Svarīgi apzināties, ka pat pēc tam, kad inflācija sāks samazināties, tas joprojām nozīmēs dzīves dārdzības pieaugumu, tikai lēnāk vai mērenākā tempā. Kamēr vien inflācija ir pozitīvs skaitlis, faktiski preču un pakalpojumu cenas aug. Inflācija nav īslaicīga krīze, kas jāpārdzīvo, tā būs klātesoša ilgāku laiku," brīdina finanšu eksperte, aicinot plānot budžetu un pārskatīt paradumus.
"Swedbank" aptauja veikta sadarbībā ar "Snapshots" 2022. gada aprīlī, aptaujājot 520 autovadītājus Latvijā un 505 autovadītājus Lietuvā vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
