Aptauja: iedzīvotāji ārsta profesiju uzskata par Latvijā prestižāko

Latvijas iedzīvotāji ārsta profesiju novērtējuši kā pašu prestižāko. Tikai tad seko arhitekti, advokāti un uzņēmēji.

Savukārt paši ārsti savas profesijas prestižu novērtējuši pieticīgāk. Ārsti savas profesijas prestižu 10 ballu skalā novērtējuši ar 6,93, kas vienlaikus ir būtiski augstāks rādītājs nekā iepriekšējās aptaujās un rada pamatu piesardzīgam optimismam.

Salīdzinot ar 2017. un 2013.gadu, ir būtiski pieaudzis to ārstu skaits, kas uzskata, ka darbs ārstniecības jomā tiek pienācīgi novērtēts tieši finansiāli, kā arī uzlabojušies darba apstākļi. Ja vēl 2017.gadā darba algu par pienācīgu novērtēja tikai 14% respondentu, tad šogad tie jau ir 29% aptaujāto ārstu. Tomēr joprojām paliek 59% ārstu, kas uzskata, ka finansiālais novērtējums nav atbilstošs.

Līdzīgi kā 2013. un 2017. gadā, arī šoreiz TOP3 prestižāko profesiju vidū ārsti ierindoja – arhitekta, advokāta un uzņēmēja profesijas.

"Aptaujā iedzīvotājiem arī tika jautāts, cik, viņuprāt, var uzticēties dažādu profesiju pārstāvjiem. Ārsti un māsas bauda nedalītu iedzīvotāju uzticību, tā tikai statistiskās kļūdas ietvaros atpaliek no uzticības līmeņa, ko sabiedrībā bauda inženieri un arhitekti. Savukārt niecīga uzticēšanās ir politiķiem, ierēdņiem un arī tiesnešiem. Turklāt iedzīvotāju uzticēšanās ārstiem dinamika ir izteikti pozitīva, kas vēlreiz apliecina ārstu kā viedokļu līderu lomu sabiedrībā," norāda SKDS direktors Arnis Kaktiņš.

Ārstiem vērtējot savu darba slodzi, fizisko un garīgo veselību, dramatiski pieaudzis pacientu skaits ar ko ārsts kontaktējas ikdienā – vienas nedēļas laikā. Šogad vidēji tie ir 80 pacienti, bet vēl 2017. gadā tie bija 66 pacienti nedēļā.

Ilze Aizsilniece

Latvijas Ārstu biedrības prezidente

"Joprojām 75% ārstu arī tagad izvēlētos to pašu profesiju, bet tikai 9% ir vīlušies savā izvēlē, bet 15% ir grūti atbildēt uz šo jautājumu. Īpaši priecē fakts, ka šo rezultātu nav ietekmējusi smagā Covid-19 pandēmijas pieredze, apliecinot, ka ārsta profesiju izvēlas cilvēki ar skaidru misijas apziņu un augstu psiholoģisko noturību arī smagās krīzes situācijās.

Vairāk nekā puse jeb 57% ārstu saviem bērniem ieteiktu kļūt par ārstu, bet 35% – neieteiktu. Pozitīvi vērtējams, tas, ka kopš iepriekšējām aptaujām būtiski audzis to ārstu skaits, kas savam bērnam novēlētu sekot vecāku pēdās.

Tāpat aptauja parāda, ka joprojām ārsti ir spiesti strādāt vairākās darbavietās, bet 22% strādā pat trīs un vairāk darbavietās. Tikai 43% aptaujāto atzīst, ka viņiem ir tikai viena darbavieta.

Joprojām "izdegšana" darbā ir ārsta profesijas neatņemama sastāvdaļa. 10 gadu laikā, kopš tiek īstenotas aptaujas, situācija nav būtiski uzlabojusies. Joprojām katrs trešais ārst jeb 35% bieži sastopas ar "izdegšanu", bet 53% – dažkārt. Tikai 9% aptaujāto ārstu ir atzinuši, ka nekad nav sastapušies ar "izdegšanu" darbā.

Uz jautājumu, kā iedzīvotāji un ārsti novērtē Latvijas veselības aprūpes sistēmu un tās atbilstību mūsdienu prasībām, kā kopumā labu Latvijas veselības aprūpes sistēmu novērtējuši tikai 13% ārstu un 17% iedzīvotāju, bet kā kopumā sliktu – 28% ārstu un 32% iedzīvotāju.

Aptaujā pirmo reizi gan ārstiem, gan iedzīvotājiem jautāja, kā viņi redz šo jautājumu. Tikai 26% ārstu uzskata, ka medicīnisko kļūdu cēlonis ļoti bieži ir ārsta neprofesionalitāte un nekompetence, aptaujātie ārsti sliecas domāt, ka biežāk pie medicīniska rakstura kļūdām ir vainojamas drošas ārstniecības sistēmas trūkums, kā arī zemā pacientu veselības pratība un gaidas, ka ārstēšana vienmēr dos 100% pozitīvu rezultātu.

Vienlaikus viņi atzīst, ka pacienti ļoti bieži ir arī izprotoši, ja redz godīgu mediķu attieksmi. Pacientu izpratni apliecina arī atbildes uz jautājumu, vai, jūsuprāt, Latvijā ir nepieciešams atbrīvot ārstus no kriminālatbildības par netīšām medicīniskām kļūdām. Kopumā apstiprinoši uz šo jautājumu atbildējuši 46% iedzīvotāju, bet nē teikuši 39% respondentu.

Aptauju jūlijā īstenoja pētījumu centrs SKDS, kopumā aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 65 gadiem un 1187 ārstus.  Tās mērķis bija pirms 9. Latvijas Ārstu kongresa noskaidrot, ko pēcCovid-19 pandēmijā pavadītiem gadiem domā un kādas nākotnes perspektīvas saskata Latvijā praktizējoši ārsti, kā arī uzzināt pacientu viedokli par veselības aprūpes kvalitāti un ārstu darbu. Anketā tika iekļauti aktuālie jautājumi un iepriekšējās aptaujās uzdotie, lai salīdzinātu šā gada vērtējumus ar 2013. un 2017.gada aptauju rezultātiem.

Ar SKDS iedzīvotāju un ārstu aptaujas rezultātiem plašāku sabiedrību iepazīstinās 9. Latvijas Ārstu kongresā, kas norisināsies no 21. līdz 24.septembrim Rīgā, kā arī par to diskutēt plenārsēdē "Ārstu un pacientu savstarpējo attiecību ētiskie un juridiskie aspekti drošas medicīnas kontekstā. Profesionalitātes un medicīnisko kļūdu cēloņsakarības".