Norvēģijas lielākajā ezerā atrasts, iespējams, 700 gadus vecs kuģis

Tiek lēsts, ka kuģis ir datēts starp 1300. un 1800. gadu, un, iespējams, tas ir 700 gadus vecs.

Pētnieki kuģa vraku atklāja, īstenojot Mission Mjøsa projektu, kura mērķis ir ezera gultnes 363 kvadrātkilometru platībā kartēšana, izmantojot augstas izšķirtspējas hidrolokatoru tehnoloģiju.

Norvēģijas Aizsardzības pētniecības iestāde misiju vadīja divus gadus pēc vairāku pārbaužu veikšanas ar attālināti vadāmiem transportlīdzekļiem jeb ROV ezera apgabalos, kuros tika izgāzts liels daudzums munīcijas. Saskaņā ar Norvēģijas Zinātnes un tehnoloģijas universitātes datiem ezers ir dzeramā ūdens avots aptuveni 100 000 iedzīvotāju Norvēģijā, tāpēc tā dzelmē esošā munīcija radīja veselības riskus.

Kuģa vraku pamanīja ezera izpētes laikā.

Saldūdens vide un viļņu aktivitātes trūkums ezera dzelmē bija uzturējuši kuģi neskartā stāvoklī, ja neskaita dažu dzelzs naglu koroziju katrā kuģa galā.

Kuģa pakaļgala daļā ir liecības, ka tam ir bijusi centrālā stūre, kādu izmantoja, sākot no 13. gadsimta beigām, taču ne agrāk. Apvienojot šo citas iezīmes, arheologi varēja novērtēt kuģu vecuma diapazonu kā laika periodu starp 1300 un ne vēlāk kā 1850. gadu.

Šķiet, ka kuģis ir būvēts, izmantojot skandināvu tehniku, kurā korpusa dēļi likti pamīšus viens otram. Šo būvniecības metodi izmantoja vikingu laikmetā, lai padarītu kuģi vieglāku un stiprāku, un tā ir pazīstama kā klinkera konstrukcija.

Tā kā kuģa vraks tika atrasts ezera vidū, uzskatāms, ka kuģis ir nogāzies sliktos laikapstākļos. Viņš piebilda, ka, visticamāk, kuģis izmantoja kvadrātveida buras, kuras izrādījās grūti orientējamas jūrniekiem, kas nokļuvuši ārkārtīgi vējainos apstākļos.

"Koka kuģu vraki var ļoti labi saglabāties saldūdenī, jo tiem trūkst organismu, kas parasti ēd koksni, kas atrodami, piemēram, okeānā. Es pieņemu, ka, ja mēs Norvēģijā atradīsim neskartus dzelzs laikmeta vai viduslaiku transportlīdzekļus, tad Mjēsa ezers būtu tā vieta, kur meklēt, jo tas ir pietiekami liels, lai tam būtu sava atšķirīga jūrniecības vēsture ar lielu jūrniecību," pauda pētnieku komandas pārstāvis.

Vikingu laikmetā ezers kalpoja kā liels tirdzniecības ceļš.

Ezera dibena kartēšanai pētnieku grupa izmantoja modernu, autonomu Norvēģijas tehnoloģiju uzņēmuma "Kongsberg Maritime" zemūdens transportlīdzekli. Šī ir pirmā reize, kad šādu aprīkojumu izmanto saldūdens vidē. Arheoloģijā to izmanto ne tik bieži.

Autonomais zemūdens transportlīdzeklis ar nosaukumu "Hugin" pirmo reizi tiek izmantots saldūdens vidē, lai izpētītu Mjēsa ezera gultni Norvēģijā. Pēdējā izpētes dienā pētnieki bija nosūtījuši ROV, lai mēģinātu uzņemt kadrus no kuģa vraka, taču viņiem nācās pārtraukt misiju slikto laikapstākļu dēļ. Pētnieku komanda plāno atgriezties attiecīgajā vietā nākamgad, lai mēģinātu vēlreiz.

Tikmēr turpinās ezera dibena kartēšana. Līdz šim tikušas kartēti tikai 39 kvadrātkilometri. Pētnieki pieļauj, ka šī darba laikā varētu izdoties atrast vēl vairāk kuģa vraku.