Eiropas Parlamenta lielākā korupcijas skandāla ēnā notiek centieni izprast "sapuvušās Briseles" apmērus

Briseles policija pirms četriem mēnešiem uzsākusi izmeklēšanu, kuras laikā EP līdz šim veikti 20 reidi. 16 no tiem realizēti aizvadītajā piektdienā, kad policija konfiscēja aptuveni 600 000 eiro skaidrā naudā, vairākus datu nesējus un mobilos tālruņus. Svētdien kratīšanas norisinājās arī Itālijā, bet pirmdien tās turpinājās Briselē – arī to laikā konfiscēti vairāki datu nesēji, kas piederējuši desmit deputātu palīgiem, vēsta "Associated Press".

"’Vairāki simti tūkstoši eiro [kratīšanās] izņemti trīs dažādās vietās: 600 000 eiro vienas aizdomās turamās personas mājās, vairāki simti tūkstoši eiro koferī, kas tika glabāti kādas Briseles viesnīcas numuriņā, un aptuveni 150 000 eiro dzīvoklī, kas pieder citam aizdomās turētajam EP deputātam,’’ sacījis korupcijas lietas prokurors.

Jānorāda, ka Kataras Ārlietu ministrija gan kategoriski noliedz jebkādas pret valsti izvirzītās apsūdzības.

Aizturēta viena no EP viceprezidentēm – Eva Kaili

Reidu laikā piektdien arī aizturētas sešas personas, no kurām četrām izvirzītas apsūdzības, bet divas atbrīvotas. Prokurori apstiprinājuši, ka aizturēts arī kāds EP loceklis, kas, kā vēlāk noskaidrojās, ir deputāte no Grieķijas un viena no parlamenta viceprezidentēm Eva Kaili.

Eiropas parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola, reaģējot uz Kaili apsūdzībām, savai viceprezidentei nekavējoties apturējusi visas pilnvaras, kā arī dotos pienākumus un uzdevumus. Tāpat apturēta arī Kaili darbība Grieķijas Sociālistu partijā, un prokurori Atēnās iesaldējuši viņas līdzekļus.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena, sacījusi, ka Kaili izvirzītās apsūdzības apdraud Eiropas Savienības (ES) pilsoņu uzticību 27 valstu bloka iestādēm. Viņa arī ierosinājusi izveidot neatkarīgu ētikas "’orgānu’’, kas pievērstos lobēšanas aktivitātēm EK, Eiropadomē, EP, Eiropas Centrālajā bankā, Eiropas Kopienu tiesā un Eiropas Revīzijas palātā.

Tiesa, jāpiebilst, ka starmešu gaismās nonācis arī fon der Leienas viceprezidents Margaritis Šinas no Grieķijas. Viņš pagājušajā mēnesī Katarā Pasaules kausa futbolā atklāšanas ceremonijā pārstāvēja ES, un EP deputāti viņu kritizējuši par pēdējo mēnešu publisko Kataras darba reformu slavēšanu mikroblogošanas vietnē "’Twitter’’. Fon der Leiena gan presei atsacījusies komentēt Šinas izdarības, vēsta "Politico".

Tāpat Metsola EP pēdējā šī gada plenārsēdē Strasbūrā, Francijā, solījusi, ka šis skandāls "’netiks paslaucīts zem paklāja’’. Eiropas Parlamentā tiks uzsākts reformu process, tostarp ieviesta lielāka caurskatāmība attiecībā uz tikšanos ar trešo valstu pārstāvjiem un dažādu organizāciju finanšu plūsmu.

EP aptur katariešu vīzu jautājuma skatīšanu

Kopš Krievija iebrukuma Ukrainā ES un Katara spēcinājušas savas ekonomiskās attiecības. Atsakoties no Maskavas energoresursiem, ES meklējusi alternatīvas sašķidrinātās dabasgāzes ilgtermiņa iegādei, kur viens no sadarbības partneriem varētu būt arī Katara, ziņo "Associated Press".

Lai sadarbību stiprinātu, aprīlī EK rosināja atcelt vīzu prasību Kataras pilsoņiem īslaicīgai uzturēšanai ES. Taču, uzplaukstot korupcijas skandālam, EP priekšsēdētāja Metsola paziņojusi, ka sarunas ar parlamentu par šo priekšlikumu pašlaik tiks atliktas.

"’Man šodien [pirmdien – aut piez.] bija paredzēts paziņot par sarunu mandāta atklāšanu par vīzu atcelšanu Katarai un Kuveitai. Ņemot vērā izmeklēšanu, šis ziņojums jānosūta atpakaļ komitejai,’’ sacīja Metsola.

Vairāki EP deputāti uz laiku sevi atstādina no pienākumu pildīšanas

Pēc izskanējušiem aicinājumiem atstādināt no pienākumu pildīšanas tos EP deputātus, kuru darbinieki nonākuši prokuroru redzeslokā, vairāki parlamentārieši sevi paši patiesi atstādinājuši. Piemēram, Beļģiju pārstāvošais deputāts Marks Tarabelle atkāpies no pienākumu pildīšanas. Viņa piemēram sekojusi arī parlamentāriete Marija Arēna, kas atkāpusies no asamblejas Cilvēktiesību komitejas priekšsēdētājas amata.

Līdzīgu soli spēris arī itālietis Pjetro Bartolo, kurš uz laiku atkāpies no Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ēnu referenta amata. Savukārt viņa kolēģis Andrea Kozolino uz laiku pārtraucis pildīt noteiktus parlamentārieša uzdevumus.

Korupcijas skandāls varētu būt tikai aisberga redzamā daļa

Gentes Universitātes profesors un ES eksperts Hendriks Voss "’Associated Press’’ sacījis, ka šim korupcijas skandālam varētu būt ilgstoša ietekme uz kopumā līdz šim pozitīvo EP tēlu. "’Tik masveidīgs korupcijas skandāls Parlamentā vēl nekad nav bijis. Tas ir tik pamatīgs, jo iet pretrunā ar to, par ko Parlaments izliekas. Tas izliekas, ka iestājas par caurspīdīgumu, nevar tikt uzpirkts, aizstāv pamatvērtības. Taču tad mēs redzam ko šādu,’’ norāda profesors.

Savukārt vairāki Eiropas Parlamenta deputāti sarunā ar izdevumu "’Politico’’ norāda – lai arī sākotnēji varbūt šķita, ka apsūdzības skars tikai atsevišķus indivīdus, pirmdienas vakarā "’plīvurs tomēr ir kritis’’, un šis skandāls varētu "’pavērt durvis’’ daudz dziļākai un plašākai korupcijas problēma ne tikai EP, bet visās ES iestādēs.

Vaļīgā Parlamenta uzraudzība pār deputātu finansiālajām darbībām un tas, ka trešās valstis varējušas ar deputātiem sazināties, šīs tikšanās ne reizi nereģistrējot Parlamenta publiskajā reģistrā, ir pavisam vienkārša korupcijas "’recepte’’ – izdevumam pauduši vairāki deputāti.

Tiek arī izceltas vecākās amatpersonas, kuras pēc darba Eiropas Komisijā vai Padomē kalpo savām privātajām interesēm, kas arī netiek stingri uzraudzītas. Tāpat atmiņā tiek atsaukta Žaka Santera vadītā Eiropas Komisija, kuras pārstāvji 1998. gadā pēc apsūdzībām par iespējamu korupciju masveidā atkāpās no amatiem, – tā ir pierādījums tam, ka neviena ES iestāde nav pasargāta no nelikumīgas ietekmes.

"’Tiesas noteiks, kurš ir vainīgs, bet ir skaidrs, ka ārvalstu ietekmes operācijās ir iesaistīta ne tikai Katara, ne tikai nosauktās personas,’’ "’Politico’’ sacījis parlamentārietis no Francijas un Komitejas pret ārvalstu iejaukšanos Parlamentā vadītājs Rafaels Gluksmans.

Bijušais EP deputāts un pašreizējais Starptautiskās caurredzamības biroja vadītājs ES Mišels van Haltens izdevumam norāda – lai gan rupji korupcijas gadījumi, kuros iesaistīti skaidras naudas darījumi, ir reti, "’pastāv diezgan liela iespējamība, ka šajā skandālā iesaistīti vārdi, par kuriem līdz šim vēl neesam dzirdējuši. Šeit ir pārmērīga ietekme tādā mērogā, kādu mēs līdz šim neesam redzējuši. Tai nav obligāti jāiesaista somas ar skaidru naudu. Tā var ietvert arī ceļojumus uz tāliem galamērķiem, par kuriem maksā ārvalstu organizācijas – tas šo problēmu padara dziļāku.’’

Haltens arī atzīmē, ka problēmu pastiprina tas, ka Eiropas Parlamentā nav izstrādāta aizsardzība iekšējiem trauksmes cēlājiem, lai arī Parlaments iepriekš ir atbalstījis šādu priekšlikumu.

Savukārt Gluksmans līdzīgu problēmu novēršanai nākotnē aicina Parlamentā veikt dziļas reformas, jo pašlaik deputātiem ļauts ieņemt vairākus amatus, personīgo finanšu uzraudzību nodot pašregulējošai komitejai, kurā paši strādā, kā arī trešo valstu dalībnieki spēj piekļūt Parlamenta deputātiem, publiski neatskaitoties par šīm tikšanām. Deputāts šim mērķim aicinājis Parlamentā izveidot atsevišķu izmeklēšanas komiteju.

Daži deputāti tomēr pārliecināti – velns nav tik melns, kā to grib mālēt

"’Politico’’ izdevies aprunāties arī ar dažiem Eiropas Parlamenta deputātiem, kuri pašreizējo korupcijas skandālu tomēr neuzlūko tik drūmi. Piemēram, kāds parlamentārietis, kurš vēlējies palikt anonīms, sacījis: "’Lai arī cik tas būtu nopietni, tas ir dažu indivīdu, dažu cilvēku jautājumus, kuri pieņēmuši ļoti sliktus lēmumus. Izmeklēšana un aresti liecina, ka mūsu sistēmas un procedūras darbojas.’’

Līdzīgās domās ir arī Parlamenta deputāte Valērija Heijere no Francijas, kura izdevumā sacījusi – lai arī ir ļoti nobažījusies par "’risku mūsu demokrātijai’’, kas saistīts ar ārvalstu iejaukšanos, viņa tomēr netic, ka skandāls norāda uz "’vispārēju korupciju’’ Eiropas Savienībā. "’Diemžēl [Parlamentā] ir daži puvuši āboli (bad apples – no angļu val.),’’ sacīja Heijere.