Noguldījumu procenti izkustas no nulles: vai uzkrāt naudu bankā atkal kļūs izdevīgi?
Eiropas Centrālajai bankai (ECB) kāpinot procentu likmes, debesīs strauji skrien ikmēneša kredīta maksājumi. Lai arī gausi, tomēr no nulles punkta izkustējušās arī termiņnoguldījumu procentu likmes. Vai glabāt naudu bankā atkal kļūst izdevīgi?
"Septiņus gadus dzīvojām negatīvo likmju teritorijā, kas nozīmēja izdevīgākus nosacījumus kredītiem, bet bija pavisam neizdevīgi noguldītajiem," atzīst SEB bankas Privātpersonu segmenta vadītāja Elīna Kalniņa. "Tomēr, šogad situācija ir mainījusies – ECB ir sākusi paaugstināt likmes, kas nozīmē, ka tās aug arī noguldījumiem."
Daudzviet Eiropā negatīvo procenta likmju laikā arī privātpersonām tika piemērotas negatīvas likmes, kas nozīmē, ka klienti maksāja par savas naudas glabāšanu komercbankās, – atgādina "Swedbank" Privātpersonu pārvaldes vadītāja Karīna Kulberga.
"Laikā, kad ECB piemēroja 0 vai negatīvas EURIBOR likmes, bankas pārstāja maksāt par termiņdepozītiem, jo naudas pieejamība finanšu tirgos bija lielāka nekā pieprasījums pēc tās," viņa skaidro "Ņemot vērā, ka ECB šādā veidā centās veicināt kreditēšanu, kredītiestādes pastiprināti finansēja klientus ar tirgū pieejamajiem naudas līdzekļiem, iztiekot bez termiņdepozītu nepieciešamības."
Šobrīd, kad ECB palielina EURIBOR likmes un tagad jau cenšas samazināt naudas pieejamību, lai bremzētu inflāciju, arī bankas atsāk maksāt par termiņdepozītiem.
"Banku cenrāžos būtu jāsāk parādīties klientam interesantākam likmju piedāvājumam, kas ir atkarīgs ne tikai no ECB procentu likmju politikas, bet arī no bankas apetītes pēc naudas līdzekļiem."
Kādas likmes sola bankas?
Daļa banku tagad atsākusi piedāvāt maksu par naudas glabāšanu depozītos un krājkontos. Bet, piemēram, SEB banka arī iepriekšējos gadus turpināja maksāt procentus par noguldījumiem krājkontā. Banku piedāvātās likmes par noguldījumiem atšķiras un ir atkarīgas no konkrētas iestādes politikas un aprēķiniem.
Piemēram, "Citadele" par naudas līdzekļu glabāšanu "Krājkontā+" no 1.decembra piemērojusi procentu likmi 0,4% gadā. Savukārt augustā banka paaugstināja visas termiņdepozītu likmes eiro valūtā, kas svārstās no 0,25% (noguldījumam uz 6 mēnešiem) līdz 0,35% (uz gadu) vai vēl augstāku likmi (līdz 0,55%), noguldot naudu bankā uz ilgāku periodu.
"Swedbank" termiņdepozītu noguldījumu likmes kopš vasaras uz augšu mainītas jau otro reizi. Pašlaik banka termiņdepozītiem eiro valūtā piemēro 0,2% (noguldījumam uz mēnesi), 0,4% (uz 6 mēnešiem) un 0,7% (uz gadu). Nedaudz augstākas likmes ir noguldījumiem ASV dolāros, gadā sasniedzot 1%.
SEB bankā eiro termiņnoguldījuma gada procentu likmes privātpersonām ir, sākot no 0,15% (noguldot uz 3 mēnešiem) līdz 0,35% (uz gadu vai ilgāku termiņu).
Prognozē lēnu procentu likmju kāpumu
"Turpmākais likmju pieaugums būs tiešā veidā atkarīgs no ECB lēmumiem par bāzes procentu likmju paaugstināšanu," skaidro "Citadeles" privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs Jānis Mūrnieks.
After raising interest rates by 0.5 percentage points today, President Christine Lagarde says the ECB will keep increasing rates at a steady pace to ensure inflation returns to its 2% target.
Watch the full press conference https://t.co/KGIAqnzshY pic.twitter.com/4E2y9K6pWG
— European Central Bank (@ecb) December 15, 2022
Tomēr ECB procentu likme ir tikai viens no pamata faktoriem, kas ietekmē depozītu likmes bankās, piebilst Mūrnieks. Ne mazāk svarīgs ir arī tirgū esošais pieprasījums un piedāvājums pēc naudas: "Vienkāršākiem vārdiem runājot – jo banka ir gatava maksāt lielāku likmi par noguldījumu, jo vairāk tai ir vajadzīgi likvīdie naudas līdzekļi."
"Iepriekšējos gados ECB atbalstīja tirgu gan ar procentu likmju pazemināšanu, gan ar obligāciju pirkšanu jeb naudas iepludināšanu tirgū," piebilst Kalniņa. "Šobrīd par 180 grādiem virzienu ir pamainījis tikai viens no šiem instrumentiem – tiek paaugstinātas procentu likmes, kas ietekmē daudzos kredītu līgumos atrunātās EURIBOR procentu likmes."
"Naudas piedāvājums tirgum pagaidām nav ticis samazināts un ECB aktīvi ir gandrīz divreiz lielāki nekā pirms pandēmijas. Kamēr ECB rīcība nav ietekmējusi naudas piedāvājumu, un tirgus turpinās brīvos resursus vairāku miljardu eiro apjomā izvietot centrālajā bankā, tikmēr procentu likmju kāpums noguldījumu tirgū būs lēns."
Līdzekļi nepieciešami ātrāk
"Swedbank" pārstāve stāsta, ka iepriekšējā periodā interesi par termiņdepozītiem zaudēja tie klienti, kuri vēlējās termiņdepozītus uzskatīt par investīcijām. "Šobrīd ir labākas atdeves iespējas, ieguldot brīvos līdzekļus ieguldījumu fondos vai citos finanšu instrumentos," atzīmē Kulberga.
Vienlaikus viņa piebilst, ka interesi par termiņdepozītiem saglabājuši klienti, kuri to vairāk uztvēra kā drošu brīvo līdzekļu paglabāšanu bez mērķa audzēt to apmēru.
Krāju krājkontā ar 0% likmi. Nav svarīgi tie procenti, jo tie niecīgi pa lielam visur. Krājkonts labi ierobežo vēlmi tērēties, īpaši, kad redzi, ka uzkrājums aug.
Vairāk var atgūt no pl3 iemaksām un no medicīnas čekiem deklarācijā.
Bērnam atsevišķs uzkrājums.— Kikī (@Kikimoons) February 3, 2022
"Cilvēku attieksme pret šo pakalpojumu ir samērā piesardzīga, jo termiņnoguldījums uz noteiktu laiku nozīmē, ka nauda uz šo periodu nav pieejama," raksturo SEB bankas pārstāve Kalniņa. "Patreizējos apstākļos novērojams, ka klienti nelabprāt izvēlās ilgtermiņa noguldījumus, jo pastāv iespēja, ka nauda būs nepieciešama ātrāk, nekā beidzās pats depozīts."
"Ja likmes īstermiņa noguldījumiem augs straujāk, domāju, ka tie varētu kļūt populārāki. Manuprāt, klienti izvēlēsies vairāk tos depozītus, kur būs izdevīgāki nosacījumi korelācijā ar likviditāti – respektīvi – nauda pieejama salīdzinoši īsā termiņā, plus par to var saņemt arī procentu likmi. Tāpat tas attieksies uz īsāka perioda noguldījumiem."
Fakts: saskaņā ar Latvijas Bankas datiem oktobrī noguldījumi bankās Latvijā sasniedza 20,1 miljardu eiro, kamēr kredītos izsniegti 14,7 miljardi eiro.
Kopš 2020.g. janvāra mājsaimniecību noguldījumi Lietuvā +33%, mums +25%. Uz vienu iedzīvotāju mums vietējo mājsaimniecību noguldījumi bankās ir ~5'000 eiro, Lietuvā >7'000. pic.twitter.com/hgReNpWS0r
— Mārtiņš Āboliņš (@MartinsAbolins) January 13, 2022
Ir labāki veidi, kā "iestādīt" naudu
Pagaidām par komercbanku depozītiem Latvijā atraktīvāks ir valsts krājobligāciju piedāvājums, bet ar laiku situācija var mainīties, – analīzē atzīmējis SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš.
"Depozītu produkts, lai gan pievilcīgs ar fiksētu ienākuma iespēju, tomēr vairākām klientu grupām joprojām nebūs pietiekami pievilcīgs un tie vēlēsies iegūt lielāku ienesīgumu no saviem līdzekļiem – atbilstoši tos izvietojot citos finanšu tirgus produktos, piemēram, pensiju trešajā līmenī vai dažādos fondos, kuri ilgtermiņā sniedz klientam vidēji lielāku ienesīgumu par termiņdepozītiem," vērtē Kulberga.
"Tuvākajos mēnešos daļai sabiedrības būs ļoti būtiski nodrošināt pieeju saviem līdzekļiem, ņemot vērā pieaugošos izdevumus. Tāpēc daļa klientu varētu arī nevēlēties nekavējoties brīvos līdzekļus novirzīt uz termiņnoguldījumiem, kur noteiktā termiņā līdzekļi nav brīvi pieejami."
Arī Kalniņa piebilst, ka termiņnoguldījumi pašreizējos apstākļos nav ienesīgākais instruments naudas vērtības saglabāšanai. "Tomēr, joprojām tas labs instruments situācijā, kad investīciju risinājumi šķiet riskantāki un nav tik pieejami iespējamo zināšanu un pieredzes trūkuma dēļ. Jāsaka, ka šo pakalpojumu pārsvarā izvēlās seniori," viņa piemetina.
Kopš 2018.gada iedzīvotāju uzkrājumu/ ietaupījumu preferences nav īpaši mainījušās. Par labākajiem veidiem vēl aizvien tiek atzīta nekustāmā īpašuma iegāde (47%) un skaidras naudas (EUR) glabāšana (36%). Zīmīgi, ka noguldījumi bankās tiek uzskatīti par ne tik labu lietu! : ) pic.twitter.com/MPKsq1IZoS
— Arnis Kaktiņš (@ArnisKaktins) December 12, 2021
"Neizmantoju un neplānoju uzmantot"
"Es personīgi šādu naudas uzglabāšanas veidu neizmantoju un neplānoju izmantot," runājot par termiņnoguldījumu bankā, uzsver uzņēmējs un privātais investors Vigants Lesausks.
"Savus brīvos līdzekļus esmu ieguldījis un turpināšu ieguldīt infrastruktūras uzņēmumu akcijās. Jo tie ir uzņēmumi, kuri saglabā stabilitāti ilgākā laikā, tiem ir dividendes, kas ļauj prognozēt arī gada sagaidāmo atdevi."
Viņaprāt, šāds naudas ieguldīšanas veids ir labāka alternatīva naudas noguldīšanai bankā, piebilstot, ka risks arī, iespējams, ir augstāks.
"Depozītu procentu likme būs zemāka par EURIBOR, jo kāpēc gan lai banka dotu lielāku depozīta likmi, ja tā var aizņemties naudu par EURIBOR starpbanku likmi," viņš vērtē. "Ja bankas jutīs, ka samazinās izsniegto aizdevumu apjoms, teorētiski tām arī nav tik ļoti nepieciešama šī noguldītāju nauda."
"Ne par velti saka, ka vienkārši turēt naudu kontā nav labs rīks. Nauda nestrādā un tu zaudē pirktspēju."
Uzņēmējs uzsver, ka šajā brīdi brīvus līdzekļus drīzāk vienkārši turētu kontā un lūkotu pēc iespējas tuvākajā laikā izdevīgi iegādāties kādu nekustamo īpašumu vai vērtībā nokritušās akcijas.
Tomēr arī viņš piebilst, ka daudz kas atkarīgs no cilvēka finanšu pratības, paradumiem, vēlmēm, kā arī pieejamā naudas daudzuma.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
