Studenti ceļ trauksmi: vai iecienīti Latvijas tūrisma objekti ir bīstami?

RTU programmas "Reģionālā attīstība un pilsētekonomikas inženierija" studenti ir atlasījuši apskates un tūrisma objektus, kuri var būt bīstami apmeklētājiem, pamatojoties uz sociālajā medijā "Facebook" veiktas aptaujas rezultātiem. Studenti paši ir vērtējuši šo objektu drošību, daloties savos vērojumos ar portālu "tv3.lv", bet pašvaldības, kurās atrodas šie objekti skaidro, vai bažas ir pamatotas un ko varētu uzlabot.

Savukārt Ēriks Lingebērziņš, Dr.oec., biznesa augstskolas "Turība" Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns, tūrisma uzņēmuma "BalticVision" vadītājs un līdzīpašnieks, skaidro, ka parasti tūrisma vietām ir apsaimniekotājs, piemēram, ja tā ir pašvaldība, tad tā uzņemas atbildību par šo vietu.

Viņaprāt, drīzāk jautājums par vietām, ko tūristi paši interpretē (uzskata), ka tā ir tūrisma vieta, bet nav primāri domāta, kā tūrisma objekts. To tad nevar īsti saukt par tūrisma objektu. Mēs ar papildu piesardzību ieviešam ierobežojumus, rūpējoties par drošību (tajā skaitā tūristu drošību), kur tas nepieciešams, palielinoties apmeklētāju skaitam, bet visu laiku tāpat kaut kas var notikt.

Ēriks Lingebērziņš apgalvo, ka tūrismā parasti ir jautājums arī par paša individuālo atbildību. Jautājums ir, vai pārgalvīgu apmeklētāju dēļ jāliedz pieeja vietai?

Ziemeļu forti

Ziemeļu forti ir viens no Liepājas atpazīstamības simboliem, tādēļ apmeklētāju tur netrūkst. Šī vieta ir elpu aizraujoša un skatāma daudzos instagrama profilos, tomēr pēdējo gadu laikā ir novērojami augsnes slāņu un betona konstrukciju nogruvumi.

Ziemeļu fortu stāvokli komentē arī Liepājas pašvaldības pilsētas administrācija.

"Karostas piekrastes stāvais krasts un uz tā esošās drupas ir bīstamas, tāpēc Liepājas pašvaldība pie Ziemeļu fortiem izvietojusi norobežojošas margas un brīdinošus uzrakstus, bīstamākajās vietās novilktas lentas."
Ūdenslīmenim ceļoties, kāpas tiek noskalotas un forti brūk. Piemēram, ieapaļās smilšu pludmales iepretī vēja rotoram kopš gada sākuma vairs nav. Viļņi to nograuzuši, un fortu drupas nobrukušas pāri apmeklētāju iecienītajai vietai, kur var aplūkot Karostas festivālu laikā tapušos sienu zīmējumus.

Kā norādīja Liepājas pašvaldība, tieši Ziemeļu fortos nelaimes gadījumi nav notikuši. Tomēr 2018. gadā bija gadījums nostāk uz dienvidu pusi, kad pēc stāvkrasta negaidīta nogruvuma bojā gāja zēns. 

Akmeņi un betons pagaidām turas, taču to nevar teikt par stāvkrastu. Netālu no tā sauktās "mājiņas" nobrucis ļoti daudz zemes, tāpēc taka kļuvusi bīstama. Doties iekšā fortu betona bluķos jau ir bīstami. Nekad nevar zināt, kad būs pienācis laiks tiem sabrukt.

Liepājas ostas promenāde

Liepājas ostas promenāde ir skaista pastaigu vieta gan liepājniekiem, gan pilsētas viesiem. Vecās ostmalas promenāde ir ostas teritorija, kas vēl pirms aptuveni 20 gadiem bija slēgta zona. Tagad tā ir atvērta sabiedrībai, kā arī kļuvusi par iecienītu pastaigu un atpūtas vietu. Posmā no tilta līdz pat Liepājas ostai tiešā kanāla tuvumā atrodas vairākas publiskas iestādes, piemēram, viesnīca, ēdināšanas iestādes, sporta klubs un izklaides klubs. Taču dzīvības piepildītā vietā starp pārvietošanās zonu un stāvo kanāla krastu nav neviena norobežojoša un brīdinoša elementa, uzsver RTU studenti.

Šī gada laikā notikuši jau trīs nelaimes gadījumi.  Tas raisa bažas daudziem Liepājas iedzīvotājiem, kuri ir neizpratnē, kāpēc jau iepriekš nav uzcelts nožogojums.

Kā norāda Liepājas pašvaldības pilsētas administrācija, šobrīd ostas piestātnes vecajā ostmalā ir aprīkotas ar glābšanas posteņiem, glābšanas riņķiem, trepēm un riteņu atdurēm. Tomēr, lai šī teritorija nebūtu atkal jānožogo, ir jāmeklē arī citi uzlabojumi.

Kokneses pilsdrupas

Kokneses pilsdrupas tūrisma sezonā apmeklējuši 27 500 tūristu. Tās ir iecienījuši apciemot arī jaunlaulātie, lai izmantotu iespēju fotografēties ainaviskās Daugavas fonā.

Kokneses pilsdrupas, lai arī ir vienas no skaistākajām vietām, ko apskatīt, tās visai maz piemērotas apmeklētājiem no drošības viedokļa. Tā kā pils atrodas Daugavas malā, cilvēkiem ir brīva pieeja ūdens tilpnei, un cilvēki var vienkārši iekrist upē vai gūt stiprus sasitumus.

Tomēr Aizkraukles novada tūrisma centrs norāda, ka ir izvietotas brīdinājuma zīmes vietās, kur nedrīkst atrasties, un kādas darbības nedrīkst veikt. Ienākot pilsdrupu teritorijā, lasāmi skaidri formulēti drošības noteikumi. Darbi pilsdrupu teritorijā tiks turpināti, nākamajos gados plānoti Daugavas krasta sienas nostiprināšanas darbi, skaidro centrā.

Mangaļsalas bunkuri

Mangaļsalas bunkuri ir daudziem noslēpumaina un interesanta vieta, ko doties izpētīt, lai izzinātu vēsturi. Taču tas var nebūt nemaz tik droši, uzskata studenti. Šī ir purvaina vieta, daudzi no bunkuriem ir daļēji sabrukuši, aizauguši. Daļu celtņu ir grūti pamanīt, var gadīties, ka pastaiga pa bunkuru virspusi var beigties ar iekrišanu pašā bunkurā, jo tajos ir izdrupuši caurumi.

Zeme, uz kuras atrodas bunkuri, pieder Rīgas pašvaldībai, bet bunkurs pēc piederības ir valsts īpašums.

Rīgas pašvaldībai nav informācijas par negadījumiem, bet šo vietu neaicina apmeklēt.

"Mangaļsalas bunkurus pašvaldība nav definējusi kā tūrisma objektu un neaicina tos apmeklēt. Pašvaldība jau četrus gadus aicina apmeklēt dabas parka "Piejūra" pretējo daļu, kas atrodas tuvāk Mangaļsalas molam," portālam "tv3.lv" uzsvēra galvaspilsētas pašvaldībā.

Pārgalvīgākie apmeklētāji paši lien bunkuros, kas ir bīstami, jo tie ir uz sabrukšanas robežas. Tajos atrodas arī atkritumi, armatūra, dažādu materiālu atgriezumi un stikla lauskas. Apkārtne ir neattīrīta un nedroša, daudz kur mētājas dzeloņdrātis, tās ir arī ap teritorijas kokiem, bet teritorija ikvienam ir brīvi pieejama.

Līču-Laņģu klintis

Līču-Laņģu klintis, kas atrodas Cēsu tuvumā, ir viens no skaistākajiem un pasakainākajiem apskates objektiem Latvijā. Novērojams, ka tā nav pienācīgi droša vieta. Ņemot vērā to, ka klintis veido dziļas alas, kurās cilvēka augums atļauj ielīst, tad bieži vien apmeklētāji vēlas izmēģināt tās izložņāt. Alās nav nekādi ierobežojumi, norādes un brīdinošas zīmes, vēstulē "tv3.lv" uzsver šo tēmu aktualizējušie RTU studenti.

Līču-Laņģu klintis ir privātīpašums, ko apsaimnieko Dabas aizsardzības pārvalde. Cēsu Tūrisma informācijas centrs vēsta, ka par šīs vietas uzlabošanu ir lieli plāni.

"Pirmkārt, turpmāk Līču-Laņģu klinšu takas sākums būšot pie Lielās Ellītes stāvlaukuma. Gan ar norāžu palīdzību dabā, gan ar virtuālām kartēm, ceļotājus virzīsim uz šo stāvlaukumu. Otrkārt, pieņem iespēju pilotprojekta formātā uzstādīt iespēju ceļotājiem atbalstīt takas labiekārtošanu un uzturēšanu ar ziedojumu (Mobilly). Treškārt, plānots uzlabot takas dabas bagātību ilgtermiņā. Tam nepieciešama cilvēku kustības novirzīšanu nost no klintīm – tajā posmā, kur takas ciešā atrašanās blakus klintīm rada vēlmi apmeklētājiem klintīm pieskarties, gravēt uzrakstus, rāpties augšā, līst alās un citādi tās bojāt. Tiek plānotas arī dažādu ceļa norāžu izvietošana, kā arī vides sakārtošanā," skaidro pašvaldībā.

Šos tūrisma un apskates objektus ir skāruši dažādi apstākļi, un daudzi no tiem nav drošākajā stāvoklī. Daudzas pašvaldības vai īpašnieki meklē risinājumus, kā tās uzlabot, tomēr pagaidām apmeklētājiem ir jābūt piesardzīgiem, secina RTU studenti.