FT: inflācija Baltijā kalpo kā brīdinājums pārējai Eiropai

Lai gan inflācijas straujo kāpumu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā daļēji izskaidro vietējie faktori, politikas veidotāji Baltijā brīdina, ka reģiona rādītāji var būt priekšvēstnesis tam, kā cenu spiediens nākamā gadā varētu attīstīties visā Eiropā.

"Kanārijputniņš ogļu raktuvēs"

Baltijas valstis ir "kanārijputniņš ogļu raktuvēs" attiecībā uz inflāciju, kas ir pārņēmusi Eiropu, – Latvijas Bankas vadītāju Mārtiņu Kazāku salīdzinājumu citē FT.

Inflation is above 20% in Lithuania, Latvia, and Estonia – but there's little sign of panic yet, and even a sense that the rest of Europe could suffer more even if with lower inflation https://t.co/wxxFUaL48G

— Richard Milne (@rmilneNordic) December 28, 2022

Tas ir satraucošs vēstījums citām Eiropas valstīm, kurās inflācijas spiediens ziemas un pavasara periodā energoresursu cenu iespaidā varētu saglabāties augsts.

Atsaucoties uz Baltijas valstu ekonomistiem, izdevums atzīmē, ka citu Eiropas valstu eksperti ir pārsteigti par šķietamo samierināšanos, ar kādu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas sabiedrībā ir uzņemta ārkārtīgi augstais dzīves dārdzības kāpums.

Inflācijas rūdījums

Politikas veidotāji uzskata, ka Baltijas valstīm ir divas priekšrocības. Pirmkārt, tajās jau vairākus gadus ir bijusi salīdzinoši augsta inflācija, strauji augot algām, jo to tautsaimniecības atpaliek no pārējās Eiropas, un tas nozīmē, ka pēkšņais lēciens ir bijis mazāks trieciens. Un, otrkārt – atmiņas par Padomju Savienības gadu desmitiem ilgušo okupāciju nozīmē, ka sabiedrība labāk izprot Maskavas brutalitātes sekas Ukrainā.

Kā skaidrojusi Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte, "šeit iedzīvotāju vidū būtu ļoti grūti gūt lielu atbalstu idejai, ka "tas ir tāpēc, ka dumjas valdības ir noteikušas sankcijas pret Krieviju, tāpēc jūs maksājat augstas cenas".

"1992. gadā, kad tikko bijām atguvuši neatkarību, inflācija sasniedza 950 procentus," FT citē Kazāku. "Tas nav kā vāciešiem, kuri divciparu inflāciju nav piedzīvojuši jau vairākas paaudzes. Mēs zinām, ka tā ir nepatīkama, bet nav tā, ka mēs nekad iepriekš to nebūtu piedzīvojuši."

Lietuvas centrālās bankas vadītājs Ģedimins Šimkus norādījis, ka valsts iedzīvotāju dzīves līmenis pēdējos gados ir ievērojami pieaudzis, tāpēc ir vieglāk pārvarēt neseno pirktspējas kritumu, un tas palīdz izskaidrot, kāpēc Baltijas valstīs ir izdevies izvairīties no protestiem un streikiem, kas vērojami citviet Eiropā.

Ekonomisti uzskata, ka straujais algu pieaugums Baltijas reģionā atšķir to no pārējās Eiropas daļas pēdējās desmitgades laikā un palielina tā spēju pārvarēt pašreizējo neparasti augsto inflāciju, – atzīmēts publikācijā.

Eurostat dati rāda, ka Lietuvā pēdējo desmit gadu laikā algas ir gandrīz trīskāršojušās, bet Latvijā tās ir pieaugušas par aptuveni 95%, Igaunijā – par 85%. Tajā pašā laika posmā vidēji ES algas ir palielinājušās tikai par 26%.

"Mums vismaz nav kara"

Sava loma esot arī izpratnei par aktuālo ģeopolitisko situāciju. "Ir apziņa: nesūdzēsimies pārāk daudz, mums vismaz nav kara. Apziņa, ka mums šeit varētu būt karš, ir daudz lielāka nekā valstīs, kas atrodas tālāk no Krievijas. Šeit tas ir ļoti spilgts," publikācijas autori citē Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātņu institūta direktori Margaritu Šešelgīti.

Vienlaikus, kā atzīmē FT, jau tagad ir pazīmes, kas liecina, ka izteiktais cenu spiediens ietekmē Baltijas valstu ekonomiku. Igaunija un Latvija šogad ir bijušas visvājāk attīstītās no 19 eiro zonas dalībvalstīm, jo to tautsaimniecība trešajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, sarukusi attiecīgi par 2,3% un 0,4%.

Gan Baltijas, gan pārējās Eiropas amatpersonas uztraucas, ka inflācijas kāpuma sekas būs jūtamas vēl gadiem. "Tas nav īslaicīgs šoks," atzinis Latvijas centrālās bankas vadītājs Kazāks. "Tās ir pastāvīgas pārmaiņas, kurām nepieciešami strukturāli risinājumi."

Viņš norādījis, ka ES ir jāizstrādā saskaņota enerģētikas stratēģija: "Ja mēs nespēsim nodrošināt, ka mūsu tautsaimniecībai ir piekļuve energoresursiem par pieņemamu cenu, mēs sāksim zaudēt uzņēmumus, kas ir energoietilpīgi, un tie pārcelsies, un tas iespaidos bezdarbu un mazinās izaugsmi".