Jaunais pašvaldību lietu ministrs gribētu mainīt vietvaru finansēšanas kārtību

Latvijas Pašvaldību savienības sēžu zāle šodien reti pilna. Daudzu vietvaru pārstāvji ieradušies klātienē uz pirmo sanāksmi ar jauno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Māri Sprindžuku. Te viņu joprojām uztver kā savējo, jaunais ministrs daudzus gadus vadīja Ādažu novada domi.

Gints Kaminskis

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis

"Šajā vietā es Sprindžuka kungu vēl neesmu redzējis sēžam. Tur kaut kur vai tur, bet šajā vietā ne. Māri, es novēlu tiešām, lai tu esi mūsu ministrs. Mūsu ministrs, kurš arī valdībā ar ministra vārdu var pateikt: "Jā, pašvaldībām tas ir nepieciešams!"

Vietvarām gan ne vienmēr bijusi tā mierīgāka sadzīvošana ar uzraugošo ministriju, tāpēc arī turpmākais darbs pašreizējām koleģiālām attiecībām solās būt pārbaudījums.

Jaunais ministrs ieskicēja, kā saredz tālāko darbību un sāpīgākos jautājumos – izglītības un veselības iestāžu tīkls, sabiedriskais transports, "zaļā" kursa ieviešana. Tāpat esot vēlamas izmaiņas vietvaru finansēšanas kārtībā, lai tās būtu motivētas piesaistīt ražošanu un darbavietas. Par problēmām šajā jomā runāts gadiem.

"Pašvaldības šobrīd ir pārvērtušās nedaudz par tādu kā publisko pakalpojumu kombinātu. Mums pienākums ir nodrošināt pakalpojumu un izklaidēt savus guļamrajonus. Lai cilvēkiem ir patīkami dzīvot, ir parki un strūklakas, LED gaismas. Tas viss ir labi un forši, bet, skatoties uz valsti kopumā, mēs dilstam," norādīja Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis.

Ministra ieskatā, risinājums vatētu būt daļu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem vietvarām saistīt nevis ar dzīvesvietu, bet gan darbavietu. Sagaidāms, tās būs diskusijas, kad valdība lems par kopējo nodokļu reformu.

Pašvaldību pārstāvji jaunu ministru iztaujāja par lielākām un mazākām nebūšanām, ar kurām saskaras attiecībās ar valdību. No investīciju projektiem līdz atskurbtuvēm un citām lietām.

Gunārs Ansiņš

Liepājas domes priekšsēdētājs, "Liepājas partija"

"Piemēram, es vienmēr arī esmu publiski parādījis šo faktoru, Medību likums. Mums ir jāizstrādā saistošie noteikumi Liepājas pilsētas teritorijā, kur mēs var medīt."

"Vai neturpinās tradīciju par azartspēļu lobiju. Loģisks jautājums, no Rīgas skatoties, par teritorijas attīstības plānu. Kā jūs saskatāt, kā mēs tālāk varam virzīties," taujāja Rīgas domes deputāts Edgars Ikstens ("Jaunā Vienotība").

Ministrs pauda, ka atbloķēt galvaspilsētas teritoriālo plānojumu, kura trūkums kaitē investīciju videi, varētu, grozot likumu Saeimā. Par to jau runāts ar Rīgas vadību, un kopumā tieši komunikācija esot jāuzlabo.

"Vai tas bija Covid-19 dēļ vai politisko tradīciju dēļ, bet šis dialogs starp pašvaldībām un valdību bija apsīcis. Mēs dzīvojām kā divas salas," sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs ("Apvienotais saraksts").

Valdošās koalīcijas veidošanā daudz tika runāts arī iespējamu kļūdu labojumu administratīvi teritoriālajai reformai, kas toreizējās 119 pašvaldības pārpakoja 43 vietvarās. Jaunais ministrs gan uzskata, ka steigai nav pamata un sākumā jāsaprot, kā jaunais veidojums strādās.