Kā ukraiņi notriec irāņu "šahedus", un cik tas maksā?

Krievu okupantiem rudenī sākot likt lietā Irānā ražotos bezpilota lidaparātus "’Shahed-136’’, Ukrainas aizstāvji tūlītēji nebija gatavi pret tiem cīnīties, taču arī nesēdēja rokas klēpī salikuši. Jau kopš 24. februāra, kad Krievija uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, ukraiņi pierādījuši – lai ienaidnieku padzītu, spēj domāt ļoti radoši. Šo prasmi apliecinājuši arī Kijivas policisti, kuri brīdī, kad Krievija vienā no pirmajām reizēm pret Ukrainas galvaspilsētu raidīja irāņu dronus, centās tos notriekt, pa bezpilota lidaparātiem šaujot ar AK triecienšautenēm.

Kopš šīs reizes ukraiņu spējas un pieredze pieaugušas. Par to, piemēram, liecina tas, ka Vecgada vakarā Ukrainas bruņotajiem spēkiem izdevies notriekt visus 80 pār Kijivas debesīm palaistos kamikadzes dronus. To palīdzējušas izdarīt Rietumu sabiedroto piegādātās pretgaisa aizsardzības sistēmas.

"Gepard" – salīdzinoši lēta sistēma, taču Šveice bloķē munīcijas piegādi

"’Politico’’ vēsta, ka lielus panākumus dronu notriekšanā Ukrainai palīdz gūt Vācijā ražotā "’Gepard’’ pretgaisa aizsardzības sistēma. Šis lielgabals spēj gaisā raidīt divas 35 mm lādiņu plūsmas, lai varētu bezpilota lidaparātam trāpīt. Tāpat uzteicama pretgaisa aizsardzības sistēmas mobilitāte, kas ļauj to likt lietā dažnedažādās kaujas pozīcijās un iespējami tuvāk Kremļa mērķiem, tostarp dažādām spēkstacijām. Berlīne pēdējā gada laikā uz Ukrainu nosūtījusi 30 "’Gepard’’ sistēmas, bet vēl septiņas gaida, kad dosies ceļā.

Ukrainas gaisa spēku pārstāvis Jurijs Ihnats atklājis, ka kopš septembra vien ukraiņiem ar pretgaisa aizsardzības sistēmu izdevies notriekt 540 irāņu kamikadzes dronus. "’Gepard’’ sistēma ir efektīva gan pret bezpilota droniem, gan spārnotajām raķetēm, taču ar to vien nepietiek, jo tā var tikt likta lietā vien sauszemes pretgaisa aizsardzībai.

Tiesa, lai arī "’Gepard’’ sevi ir pierādījis kaujas laukā, tepat pie apvāršņa sāk parādīties kāda problēma. Liela daļa aizsardzības sistēmas munīcijas tiek ražota Šveicē, kuras valdība atteikusies ļaut Vācijai turpmāk reeksportēt iegādātās patronas uz Ukrainu, aizliegumu pamatojot ar savu neitrālo pozīciju.

Vācijas aizsardzības ministre Kristīne Lambrehta oktobrī Šveices valdībai lūdza sagādāt 12 400 munīcijas vienību, lai nosūtītu tās uz Ukrainu, taču lūgums tika noraidīts. Lai tomēr ukraiņi nepaliktu bešā, decembrī Vācijas ražotājs "’Rheinmetall’’ paziņoja, ka atvērs jaunu produkcijas līniju, kurā sāks izgatavot "’Gepard’’ nepieciešamās 35 mm patronas, taču pirmā "’zorte’’ būs pieejama tikai šā gada otrajā pusē.

Rietumu sabiedrotie revidē senās militārās noliktavas un apcer sankcijas Irānai

Nepieejamie resursi likuši ASV un Eiropai saspicēt savas ausis un izrevidēt veco ieroču un munīcijas krājumus, ko nodot Ukrainai, jo arī NATO noliktavas tiek ievērojami iztukšotas. Piemēram, Vašingtonā uzsāktas sarunas par aukstā kara laika munīcijas izņemšanu no bunkuriem un tās modernizāciju.

Tā darbs jau sākts ar ASV ražotajām HAWK pretgaisa aizsardzības sistēmām – Eiropā un citviet tā joprojām tiek izmantota, taču Savienoto valstu armija 1990. gadu sākumā to pakāpeniski izņēma no militārā bruņojuma. Līdz ar to, lai ASV relikvijas varētu likt lietā Ukrainā, tām vispirms nepieciešama apkope.

Savukārt, lai samazinātu Kremļa iegādāto kamikadzes dronu rezerves, ASV Nacionālā drošības padome meklē veidus, kā vērsties pret Irānas bezpilota lidaparātu ražošanu. Tiek apsvērta sankciju ieviešana, eksporta kontrole un sarunas ar privātajiem uzņēmumiem, kuri dronu izgatavošanai ražo detaļas.

Irāņu droni pat septiņreiz lētāki nekā pretgaisa aizsardzības sistēmu munīcija

Izdevums "’The New York Times’’ skaidro, ka "’Gepard’’ sistēmas nav vienīgās, kas ukraiņiem palīdz notriekt krievu sūtītos nāves lidaparātus. Ukrainas rīcībā ir arī citas pretgaisa aizsardzības sistēmas, taču tās ir neefektīvas ārkārtīgi lielo izmaksu dēļ, kas, kā lēš vairāki militārie eksperti, ilgtermiņā varētu spēlēt par labu Kremlim.

Ukrainas konsultāciju uzņēmuma "’Molfar’’ vadītājs Artjoms Starosieks izdevumam minējis, ka irāņu kamikadzes dronu notriekšana izmaksā pat līdz septiņām reizēm dārgāk nekā lidaparāta palaišana. Daži analītiķi uzskata, ka Kremlis uz šo matemātisko vienādojumu varētu stipri paļauties.

Irānā ražotie "’Shahed-136’’ droni ir salīdzinoši nekomplicētas un lēti izgatavojamas ierīces, savukārt aizsardzības sistēmas, kas tiek izmantotas to notriekšanai, var maksāt arī ļoti dārgi. Piemēram, kamikadzes drona izgatavošanas izmaksas var sasniegt 20 tūkstošus ASV dolāru, bet aizsardzības sistēmu munīcijas izmaksas var svārstīties no 140 tūkstošiem padomju laikā ražotajām S-300 raķetēm līdz pat 500 tūkstošiem ASV dolāru par raķeti Amerikā ražotajai NASAMS sistēmai.

Kijivas militārpersonas maz publiski runājušas par savām pretgaisa sistēmām, tostarp arī to izmaksām, līdz ar to grūti veikt objektīvu analīzi. Taču ASV Nacionālās drošības analīzes pētniecības institūta Krievijas armijas eksperts Maikls Kofmans sacījis, ka ukraiņu rīcībā ir dažādu pretgaisa aizsardzības sistēmu "’zoodārzs’’, tostarp padomju laikā ražotās un jaunākās NATO raķešu sistēmas, kur katrai, protams, ir savs izmaksu profils.

Ņemot vērā dažādās izmaksu amplitūdas, Kara izpētes institūta (ISW) analītiķis Džordžs Barross izteicis aizdomas, ka Ukraina jaunākās un dārgākās pretgaisa aizsardzības sistēmas izmanto, lai nosargātu svarīgāko un kritisko infrastruktūru. Kāpēc? Lētāk tomēr ir notriekt dronu, nevis atjaunot atomelektrostaciju.

Londonā bāzētās pētniecības organizācijas "’Chatman House’’ Krievijas un Eirāzijas programmas konsultants Matjē Bulgē norādījis, ka Ukrainai pašlaik ir pietiekami daudz pretgaisa aizsardzības sistēmu un munīcijas, lai cīnītos ar Krievijas raidītajiem droniem. Viņš uzsvēris, ka izmaksām karā nav nozīme, bet galvenais ir Rietumiem turpināt nodrošināt militāro palīdzību, jo Kijivai problēmas sāksies brīdī, kad rezerves sāks aptrūkties.

Apzinoties iespējamos riskus, Ukrainas amatpersonas Rietumu sabiedrotos brīdinājušas, ka Krievijas iebrukuma taktikas mainās. Piemēram, Kremlis un Teherāna strādā pie kopīgas bezpilota lidaparātu ražotnes izveides Krievijā, kas Maskavai ļautu uzbrukumos izmantot vēl vairāk dronu. Tas, savukārt, Ukrainas gaisa aizsardzības spēkiem radītu vēl lielāku stresu.

Bet, kamēr dronu ražotne Krievijā vēl nav atvērta, Maskava mainījusi lidaparātu izmantošanas taktiku. Okupanti arvien biežāk pašiznīcinošās nāves mašīnas izmanto naktīs un zemā lidojumā gar Dņepras upi. Tas apgrūtina ukraiņu spējas tos laikus pamanīt un notriekt, jo Ukrainas uztveres iekārtas zemu lidojošos dronus vienkārši neredz.