Uz saturu

Ragainis: Plūdu novēršanā liela loma bija Civilās aizsardzības komisijas pieredzei

Jēkabpils plūdu novēršanas darbos liela loma bija Civilās aizsardzības komisijas pieredzei, atklāja Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis (LZP).

2023. gada 21. janvārī 17:40

Viņš norādīja, ka Jēkabpils vadība ir saņēmusi pozitīvu atzinumu no Valsts prezidenta Egila Levita, Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) un atbildīgo ministriju pārstāvjiem par sekmīgu darbu cīņā ar plūdu radītājām sekām Jēkabpilī.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka lielu lomu spēlējusi Civilās aizsardzības komisija, kurā kopš 2009.gada strādā cilvēki, kas atbilstošajā situācijā zināja savus pienākumus un rīcības plānu, kā arī atsaucīgie Jēkabpils un tās apkārtnes iedzīvotāji.

Savukārt tikšanās laikā ar Valsts prezidentu tika pārrunāta situācija no civilās aizsardzības plāna viedokļa. Turklāt sarunā uzsvars tika likts uz vēl darāmajiem darbiem, uzsvēra Ragainis.

Ragainis stāstīja, ka tuvākie veicamie darbi ir dambja stiprināšana, lai tas izturētu pavasaru plūdus, bet vasarā plānots darīt visu, lai jau nākamā gada palus sagaidītu ar lielāku dambja stiprību un noturību. Savukārt trešais darba posms iekļautu jau paplašinātu darbību, kas tiktu veikta ilgtermiņā, lai paplašinātu dambi tā, lai nākotnē ūdens pilsētā neieplūsts.

Pēc tikšanās secināts, ka nepieciešams finansējums glābšanas darbiem, kā arī turpmākiem dambja uzturēšanas darbiem. Ragainis, gan uzsvēra, ka "valsts savu atbalstu neliedza nevienu brīdi. Visu atbalstu, kas mums bija nepieciešams, mēs arī izmantojām."

Tikmēr Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra komunikācijas speciāliste Elīna Kresa, informēja, ka Levits šodien apmeklēja Pļaviņas un Jēkabpili, lai pārrunātu ziemas plūdu sekas un investīciju nepieciešamību vides infrastruktūrā krīžu novēršanā līdz šī gada oktobrim un ilgtermiņā. Sarunā liels uzsvars tika likts uz krīzes vadības pieredzi, ko Jēkabpils novads var sniegt nacionālās civilās aizsardzības sistēmas stiprināšanā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Vienlaikus kancelejā informē, ka tiekoties ar Jēkabpils novada domes pārstāvjiem, novada speciālistiem un plūdos palīgā nākušajiem uzņēmējiem un glābējiem, kā arī Zemessardzes un Iekšlietu ministrijas pārstāvjiem, Levits augstu novērtējis Jēkabpils mēra Raivja Ragaiņa un domes darbu krīzes vadībā.

Tāpat Levits izteicis pateicību visiem iesaistītajiem dienestiem, uzņēmējiem, nevalstiskajam sektoram un cilvēkiem, kuri piedalījās plūdu seku likvidēšanā, palīdzot ar materiāliem, tehniku, darbu un zināšanām.

Vienlaikus vizītes laikā Levits virzījis vairākus prioritārus jautājumus par to, kas aktuālajā ziemas plūdu krīzes novēršanā vēl jādara līdz pavasarim, kādi ieguldījumi nepieciešami vides infrastruktūras stiprināšanā līdz nākamajai ziemai un ilgtermiņā, lai situācija neatkārtotos nākamajos gados un kas jāuzlabo vietējā un nacionālajā civilās aizsardzības sistēmā, balstoties uz Jēkabpils aktuālo pieredzi.

Savukārt Jēkabpils novada domes pārstāvji norādījuši, ka esošā iepirkumu procedūra kavētu nepieciešamo dambja stiprināšanas un citu infrastruktūras darbu izpildi līdz nākamajai ziemai. Valsts prezidents piekritis, ka šajā situācijā būtu jāmaina tiesiskais regulējums, lai darbi tiktu paveikti.

Tāpat Levits norādījis, ka pārrunās šo jautājumu gan ar Ministru prezidentu, gan ar iekšlietu un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriem. "Jāpanāk, ka infrastruktūras stiprināšanas darbi tiktu veikti laikus un ar attiecīgo finansējumu – valdībai ir jāpalīdz pašvaldībai," atzīmējis Levits.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Vienlaikus viņš uzsvēris, ka "Jēkabpils pieredze rāda, ka vietēja mēroga krīzes ir jārisina vietējai pašvaldībai, jo tā vislabāk zina, kas ir jādara. Valsts dienesti, protams, nāk palīgā, kā vien tas ir nepieciešams." Turklāt šāds princips būtu jāiestrādā arī nacionālajā krīzes vadības sistēmā.

Tāpat prezidenta kancelejā norāda, ka Levits sarunā ar Aizkraukles novada domes priekšsēdētāju Leonu Līdumu (Vidzemes partija, LA) un Pļaviņu apvienības pārvaldes vadītāju Andri Ambaini pārrunāja, kā Pļaviņas ir sagatavojušās potenciālajai plūdu krīzei, kādas norādes proaktīvi sniegtas iedzīvotājiem, kāda ir sadarbība ar dienestiem un plāns potenciālajai krīzes situācijai.

Tāpat tika pieminēts Pļaviņu HES iespaids un rīcība plūdu situācijā.

Pirmdien, 23.janvārī, Valsts prezidents apmeklēs arī Pļaviņu HES.

Jau ziņots, ka Valsts prezidents šodien devās uz Jēkabpili, lai lai pārrunātu nepieciešamo ieguldījumu pilsētas infrastruktūras stiprināšanā pret plūdiem, kā arī pašvaldību civilās aizsardzības spējām un nacionāla līmeņa krīžu vadību.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm