Savākti vairāk nekā 300 parakstu par ētikas principu ievērošanu Ogres novada pašvaldībā

Iniciatīvu par ētisku Ogres novada pašvaldību rosinājusi Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrība, kura norāda, ka ētikas principu un normu ievērošana valsts pārvaldē nav katras valsts amatpersonas personīga lieta.

Rīkoties ētiski ir pienākums, kuru nosaka valsts amatpersonas profesionālā loma – izmantot tai uzticēto varu tikai sabiedrības interesēs, norāda biedrība, piebilstot, ka demokrātija nav iedomājama bez varas un sabiedrības savstarpējās uzticēšanās. Viena no būtiskākajām problēmām, kura pašlaik jārisina Latvijā, ir iedzīvotāju uzticības trūkums valsts institūcijām. Efektīvs veids kā panākt uzticēšanos, ir stiprināt publiskās pārvaldes ētiskumu, norāda iniciatīvas autori.

Biedrība skaidro, ka notikumu attīstība, ko izraisījusi Ogres novada domes priekšsēdētāja Egila Helmaņa (NA) iniciētā, bet sabiedrības spiediena rezultātā nenotikusī Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļautajam miljardierim Pjotram Avenam piederošās Rīgas porcelāna kolekcijas izstāde Ogres vēstures un mākslas muzejā, iezīmē veselu virkni amatpersonu ētikas prasībām neatbilstošu izpausmju Ogres novada domes priekšsēdētāja darbībā, turklāt arī iesaistot citus pakļautībā esošus darbiniekus.

"Kā liecina pēdējie notikumi, paļaušanās uz nerakstīto ētikas normu ievērošanu amatpersonu rīcībā ir nepietiekama. Nevar gaidīt, lai visi darbinieki zinātu un saprastu, kādi rīcības standarti jāievēro, ja viņi nav informēti, kādi tie ir. Tāpēc vienkāršākais un efektīvākais veids, kā panākt amatpersonu informētību par ētikas normām, ir izstrādāt atsevišķu dokumentu – Ogres pašvaldības ētikas kodeksu," uzskata iniciatīvas autori.

Viņaprāt, Ētikas kodekss kalpos par mērauklu Ogres pašvaldības deputātu un institūciju darbiniekiem savas rīcības izvērtēšanai. Ētikas kodekss esot gan iekšējais normatīvais dokuments, kas adresēts katram iestādes darbiniekam atsevišķi, gan vēstījums sabiedrībai. "Tas vēsta iedzīvotājiem: "Šis ir veids, kā mēs pašvaldībā strādājam un veidojam attiecības ar sabiedrību"," teikts iniciatīvas pieteikumā.

Jau vēstīts, ka Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Helmanis, kurš ir viens no valdības koalīcijā ietilpstošās partijas "Nacionālā apvienība" redzamākajiem politiķiem, pērn decembrī ticies ar ES sankcijām pakļauto Krievijas miljardieri Pjotru Avenu viņa īpašumā Latvijā, vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Kā norādīts raidījumā, abi šo tikšanos ir apstiprinājuši. Proti, Helmanis ir ticies ar Avenu pagājušā gada decembrī miljardiera īpašumā Latvijā. Helmani esot interesējusi Avena nostāja par Krievijas karu Ukrainā un tas, kāpēc miljardieris bijis Kremlī pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina pērn 24.februārī, kas ir pret Ukrainu sāktā Krievijas kara pirmā dienā. Uz Avena īpašumā esošo Klauģu muižu Helmanis esot devies viens. Šo tikšanos apstiprinājis arī Avens. Un minēja tieši tos pašus iemeslus, kurus Helmanis.

Tiesa, kā redzams "Nekā personīga" sižetā, jautāts, vai viņš iepriekš ir ticies vai komunicējis ar Avenu, Helmanis noliedza, ka ir ticies vai komunicējis ar Avenu. Taču nedēļas nogalē Helmanis esot sazinājies ar TV3 raidījuma veidotājiem, apgalvojot, ka iepriekš notikušajā intervijā viņš esot pārpratis jautājumu.

Kā ziņots, lai arī sākotnēji tika plānots, ka Ogres Vēstures un mākslas muzejā no 1. februāra būs skatāma izstāde "Rīgas mākslas porcelāns. 1925 – 1940" no ES sankcijām pakļautā Avena privātkolekcijas, tomēr izstādes atklāšana tika atcelta. Bija plānots, ka izstādē būtu aplūkojami gleznotāju Romana Sutas, Aleksandras Beļcovas un grafiķa Sigismunda Vidbergaporcelāna apgleznošanas darbnīcā "Baltars" 1920.gados tapušie darbi.

Muzejs norādījis, ka Ogrē tā nonākusi pēc labdarības fonda "Paaudze" iniciatīvas. Muzejs uzsvēris, ka tā ir neliela daļa no Avena kolekcijas.