Aptaujas paredz Kallasas koalīcijas uzvaru Igaunijā, populistiem "iezāģējis" Prigožina skandāls

Pilsoņu aptaujā, ko kompānija "Kantar Emor" veica no 28. februāra līdz 2. martam, 29% procenti respondentu pauda atbalstu liberālajai RP, – vēsta Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija "ERR".

Kantar Emori küsitlus: Reformierakond liigub valimisvõidu poole | Eesti | ERR https://t.co/zFzhsZHv1b

— Rahvusringhääling (@err_ee) March 2, 2023

Premjeres partijai popularitātes reitingā seko pašlaik opozīcijā esošā Centra partija (CP, 16%), pašlaik parlamentā nepārstāvētā liberālā partija "Eesti 200" (15,3%) un labēji populistiskā opozīcijas partija EKRE (14,3%).

Līdzšinējās valdošās koalīcijas partnere Sociāldemokrātiskā partija (SDP) guvusi 11,5% atbalstu, bet trešā pašreizējās koalīcijas partija – nacionālkonservatīvā "Isamaa" – 7,2%.

Jāpiebilst, ka centristi ir populārākais politiskais spēks Igaunijas krievvalodīgo vēlētāju vidū.

Igaunijas labējie ar 2,4% un zaļie ar 2,2% paliek ārpus piecu procentu barjeras. Pārējās partijas un neatkarīgie kandidāti kopā ieguva 2,2% respondentu atbalsta.

Kallasu grib premjeres krēslā

Igaunijas pilsoņi tika aptaujāti arī par atbalstu konkrētiem kandidātiem – partiju sarakstu pirmajiem trim numuriem, no kuriem respondentam jāizvēlas viens. Arī šajā aptaujā RP ieguva pārliecinošu pārsvaru – 30,3% atbalsta, kam seko CP (15,7%); "Eesti 200" (15,1%) un EKRE (13,6%). SDP kandidāts ieguva 11,4% un "Isamaa" kandidāts 7,1% respondentu atbalsta.

Igaunijas Apvienotās kreiso partijas kandidāti ar 2,8%, labējie ar 2,3 % un zaļie ar 1,7 % palika aiz piecu procentu barjeras.

Pēc statistiķu aprēķiniem, jaunajā Igaunijas parlamentā Reformu partija iegūs 36 mandātus, Centra partija – 16, "Eesti 200" – 16, EKRE – 14, SPD – 12 un "Isamaa" – 7. Tas nozīmē, ka līdzšinējai valdības koalīcijai būtu vairākums – 55 balsis.

Vairāk nekā 40% aptaujāto pilsoņu nākamā Igaunijas valdības vadītāja krēslā vēlas redzēt RP līderi, līdzšinējo premjeri Kaju Kallasu. Centristu partijas vadītāju Jiri Ratasu šajā postenī redz 21%, bet EKRE līderi Martinu Helmi 11% respondenti, – liecina sabiedriskās domas aptauja.

Kallasa uzvarējusi ar Igaunijas sabiedriskā medija organizēto partiju līderu debašu žūrijas balsojumā.

ERR-i žürii: erakonnajuhtide debati võitis Kaja Kallas | rk valimised 2023 | ERR https://t.co/rkAoDcUSLA

— Rahvusringhääling (@err_ee) March 2, 2023

EKRE gremdē Prigožina skandāls

Komentējot aptaujas rezultātus, "Kantar Emor" eksperts Aivars Vogs sacīja, ka Reformu partija stingri ieņem pirmo vietu, taču joprojām ir atklāts jautājums, kādā secībā ierindosies citi politiskie spēki.

"Salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu atbalsts EKRE ir samazinājies visvairāk. (..) EKRE reitinga krituma iemesls ir skandāls saistībā ar Prigožinu. Sākotnējā posmā skandālam nebija nekādas ietekmes, bet pievienotā informācija (paša Prigožina liecības) acīmredzot ir sākusi ietekmēt situāciju," norādīja Vogs.

"Prigožina skandāls" Igaunijā izcēlās pēc tam, kad gaismā nāca fakti, ka ar Krievijas oligarhu un militāro algotņu grupējuma "Vagner" dibinātāju Jevgēņiju Prigožinu saistītas struktūras ir izstrādājušas un daļēji īstenojušas plānu iejaukties Igaunijas politiskajā dzīvē.

Vāgneriešu viltus "igauņi"

Par to vēstīja laikraksts "Eesti Päevaleht", kas sadarbībā ar citu valstu medijiem ieguva un analizēja Prigožina struktūru iekšējos dokumentus.

https://t.co/9pMBOFrZYu

— toomas ilves, ex-verif (@IlvesToomas) February 21, 2023

Inside the stunning growth of Russia’s Wagner Group https://t.co/uotoOXAZWH via @politico

— Ana Gomes (@AnaMartinsGomes) February 19, 2023

Žurnālisti secināja, ka vismaz daļa no tajos aprakstītajām ietekmes operācijām tika veiktas pirms Igaunijas parlamenta vēlēšanām martā un Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2019. gada maijā.

Saskaņā ar vienu no žurnālistu iegūtajiem dokumentiem 2018. gada augustā kādas Prigožina struktūras darbinieki ieradās "slepenā komandējumā" Igaunijā, kur iegādājās 52 vietējās SIM kartes, uz kurām reģistrēja vismaz 30 "Facebook" kontus.

Pēc tam viltus "igauņi" sociālajos medijos publicēja daudzus ierakstus, kuru mērķis bija kurināt eiroskepticismu un nomelnot valsts vadību. 2018. gada oktobrī tika izveidota igauņu "Facebook" grupa, kuru vadīja vairāki ar Prigožinu saistīti konti un kura diezgan ātri ieguva 2000 sekotāju.

Prigožina struktūrām tika uzdots arī savervēt igauņu valodā runājošos, kuri varētu izveidot viltotus kontus līdzīgus īstajiem.

Slepenajā plānā bija arī priekšlikumi diskreditēt EKRE oponentus: piemēram, Reformu partijas līderi Kaju Kallasu sociālajos medijos tika piedāvāts pasniegt kā nepatstāvīgu politiķi un korumpanti, kas kalpo "Rietumu globālistu interesēm".

Līdz svētdienai ievēlēs 101 deputātu

Šāda skandāla fonā norisinās šā gada Igaunijas parlamenta vēlēšanas, kuru norise sākās jau pirmdien ar iespēju nobalsot elektroniski vai piedalīties iepriekšējā balsošanā klātienē.

Līdz ceturtdienas vakaram vēlēšanu iecirkņos bija nobalsojuši 73 440 vēlētāji, bet elektroniski – 190 030 vēlētāju. Kopumā jau bija nobalsojusi gandrīz trešā daļa no 965 619 balsstiesīgo Igaunijas pilsoņu.

Elektroniskā balsošana turpināsies līdz sestdienas vakaram. No piektdienas līdz svētdienai ir atvērti visi 405 vēlēšanu iecirkņi. Riigikogu vēlēšnas notiek 12 apgabalos, kur uz 101 deputāta mandātu pretendē 968 kandidāti no deviņām politiskajām partijām, kā arī desmit neatkarīgie kandidāti.

Bez piecām līdzšinējā Igaunijas parlamenta sasaukumā pārstāvētajām partijām – RP, "Isamaa", SDP, CP un EKRE, vēlēšanās startē arī četras partijas, kas pašlaik nav pārstāvētas parlamentā: "Eesti 200", "Labējie", "Igaunijas zaļie" un Apvienotā kreisā partija.