Igaunijā politiskie spēki sola celt pensijas līdz pat 1200 eiro, Latvijā iepaliekam pamatīgi

Igaunijas Finanšu ministra savās prognozēs norāda, ka vidējā vecuma pensija jau šogad valstī pieaugs līdz 704 eiro līdzšinējo nepilnu 600 eiro vietā, ko sekmēs ārkārtas pieaugums un ar nodokli neapliekamais minimums. Savukārt no nākamā jeb 2024. gada vidējai pensijai Igaunijā vairs netiks piemērots ienākuma nodoklis, arī tādējādi palielinot saņemtās pensijas apmēru.

Pievēršoties kandidējošo partiju solījumiem, igauņu premjerministres Kajas Kallasas Reformu partija savā vēlēšanu programmā sola saglabāt vidējo pensiju bez ienākuma nodokļa un četros gados vidēji pensiju palielināt par 400 eiro. "’Uz 2022. gada 1. janvāri vidējā pensija Igaunijā ir 596 eiro. Līdz 2027. gada 1. janvārim vidējai pensijai jābūt vismaz 1000 eiro mēnesī,’’ rakstīts partijas programmā.

Arī Centra partija apņēmusies līdz 2027. gadam palielināt vidējo Igaunijas vecuma pensiju līdz vismaz 1000 eiro, talkā ņemot indeksāciju un ārkārtas pensiju palielinājumu. Lai šādu mērķi sasniegtu, partija paredz, ka ik gadu pensijas jāpalielina par vismaz 50 eiro, jāsaglabā vecuma pensiju beznodokļu politika, bet papildus tam vecāka gada gājuma cilvēkiem jāpalielina arī zobārstniecības pabalsts līdz 170 eiro gadā.

Sociāldemokrātiskā partija sola iet soli vēl tālāk un vecuma pensiju apmēru nākamo četru gadu laikā palielināt līdz 1200 eiro mēnesī, piebilstot, ka pensijas apmērs vismaz nedrīkst būt mazāks par pusi no vidējās Igaunijas mēnešalgas, proti, 1679 eiro. Tāpat partija sola trīskāršot pensionāru invaliditātes pabalstu, ieviest aroda pensijas u. tml.

Politiskais spēks EKRE vēlas ieviest 13. mēneša pensiju, tādā veidā cerot mazināt inflācijas radīto iespaidu uz pensionāru tēriņiem. Partijas priekšsēdētāja vietnieks Henns Poluass ERR atzinis, ka politiskais spēks arī vēlas pensiju pieaugumu, taču neatklāj, cik lielam tam būtu jābūt.

Arī "’Eesti 200’’ un "’Isamaa’’ partijas paredz igauņu vecuma pensiju pieaugumu, tiesa, piebilstot, ka tas notiktu arī bez priekšvēlēšanu laika solījumiem, jo pieaugumu tiešā veidā sekmē ikgadējā pensiju indeksēšana.

Latvija būtiski atpaliek no ES, situāciju varētu labot bāzes pensiju ieviešana

Aplūkojot situāciju mūsu valstī, Latvijā vidējā vecuma pensija pērnā gada pavasarī bija 433 eiro. Kā "’tv3.lv’’ iepriekš skaidrojusi Labklājības ministrija (LM), kopš 2014. gada valstī tiek realizēta pakāpeniska pensionēšanās vecuma celšana, kas palīdz mazināt sistēmas noslodzi, tomēr vienlaikus ministrijā atzīst – Latvija joprojām būtiski atpaliek no Eiropas Savienības vidējā pensiju apmēra, kas, kā liecina "’Eurostat’’ dati, 2018. gadā bija aptuveni 1400 eiro.

Ar valsts pensiju speciālā budžeta naudas līdzekļiem gan nav pietiekami, lai Latvijā varētu veikt vērienīgas izmaiņas pensiju palielināšanā, jo kopš 2009. gada ekonomiskās krīzes šis "’naudas pods’’ ir būtiski patukšots. Latvija nav spējusi pietiekami raiti no krīzes atgūties, kā dēļ valstij patlaban pieejama vien ceturtā daļa no starptautiskajai praksei atbilstošā pensiju fonda uzkrājuma jeb tikai puse no viena gada kopējās pensiju izmaksas.

Tiesa, kāds risinājums vidējā pensiju apmēra palielināšanai ir. Lai tās varētu celt, ministrijas ieskatā būtu jāievieš bāzes pensija, kas būtu papildu līdzekļi visiem vecuma pensijas saņēmējiem.

Šādas pastāvīgas pozīcijas ieviešanai valsts budžetā LM iepriekš bija aplēsusi, ka būs nepieciešami vairāk nekā 50 miljoni eiro, kurus solīts mēģināt atrast 2023. gada budžetā. Un ministrija patiesi šogad iecerējusi papildu līdzekļus novirzīt pakāpeniskas sociālās nevienlīdzības mazināšana, tomēr publiskotajā informācijā bāzes pensiju ieviešana nav minēta kā viens no pasākumiem.