Eksperte analizē, vai četru dienu darba nedēļa var būt produktīvāka nekā piecu

Viņa norāda, analizējot, cik daudz stundas nedēļā strādājam mēs un cik citās Eiropas Savienības valstīs, var secināt, ka Latvijas iedzīvotāji ir čaklākie, taču rodas jautājums, vai konkurētspēja tiešām korelē ar nostrādāto stundu skaitu, nevis, piemēram, produktivitāti, sabiedrības veselību un tamlīdzīgi. Varbūt sabiedrības iniciatīvā, kas Saeimā nonāk jau atkārtoti, tomēr ir vērts ieklausīties?

Garākā darba nedēļa Eiropas Savienībā

Profesore neslēpj, ka latviešus daudzviet pasaulē uzskata par čakliem, arī paši lepojamies ar savu darba tikumu. Vēlme un gatavība strādāt atspoguļojas arī statistikā – Latvija ir līdere starp Eiropas Savienības dalībvalstīm pēc darba nedēļas garuma. Latvijā ir 41,3 stundu darba nedēļa, Lietuvā – 39,4 stundas, Igaunijā – 41,1 stundas. Itālijā šis rādītājs ir 38 stundas, bet Francijā – 35 stundas. Vidējā darba nedēļā Eiropas Savienībā ir 40,2 stundas. Gada laikā, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, mēs strādājam par 112 stundām vairāk. Vai, raugoties uz ekonomiskajiem rādītājiem, patiešām var teikt – jo vairāk strādājam, jo esam produktīvāki?

Uz darbu un atpakaļ – pa tumsu

Ekonomikas un kultūras augstskolas profesore vērš uzmanību arī faktam, ka ģeogrāfiski dzīvojam ziemeļos – gada laikā nav daudz saulainu un siltu dienu, bieži vien uz darbu dodamies, kad vēl ir tumšs, bet atpakaļ – kad jau ir tumšs. Viss kopā virknei cilvēku rada stresu un izdegšanu, kas nozīmē – darba nespējas lapas, radot papildus izdevumus valstij un attiecīgajam uzņēmumam. Viņa vaicā, varbūt viena papildus atpūtas diena mazinātu izdegšanas riskus un sekmētu darba ražīgumu?

Mazākais brīvdienu skaits

Profesore arī norāda, ka ikgadējais atvaļinājums Latvijā ir viens no īsākajiem. Ja saskaita atvaļinājuma dienas un visas svētku dienas, kopā gadā Latvijā ir 30 brīvdienas. Zviedrijā, piemēram, gadā ir 44 brīvdienas (tajā skaitā gadā ikgadējais atvaļinājums), Vācijā – 39,6 dienas, Itālijā – 40, bet Francijā – 35. Analizējot šos rādītājus, var secināt, ka konkurētspēju ietekmē arī citi aspekti, ne tikai nostrādāto darba stundu vai dienu skaits.

Četrās dienās lielāks ražīgums

Vita Zariņa

Ekonomikas un kultūras augstskolas profesore, ekonomikas doktore

"Nevienā Eiropas Savienības valstī šobrīd nav 100% četru dienu darba nedēļa, tomēr virknē valstu uzņēmēji var brīvi izvēlēties darba nedēļas ilgumu. Tendences liecina, ka tie, kuri ir pamēģinājuši pāriet uz četru dienu darba nedēļu, vairs neatgriežas pie ierastajām piecām dienām. Lai gan samazinās laiks, ko cilvēks pavada darbā, palielinās ražīgums, jo trīs brīvdienās darbinieks spējis ne tikai atpūsties, bet arī izdarīt virkni privātu lietu, ko citkārt būtu mēģinājis risināt darba laikā."

Palīdz talantu piesaistīšanā

Eksperte uzsver, ja darbinieki ir atpūtušies, samazinās ne tikai izdegšanas riski, bet arī rotācija, – uzņēmējam jātērē mazāk laika un līdzekļu jaunu darbinieku apmācībām. Uzņēmumu, kuros jau šobrīd ir četru dienu darba nedēļa, pārstāvji norāda, ka šis ir aspekts, kas ļauj piesaistīt jaunus talantus, atzīst Zariņa. Tas, pēc viņas teiktā, nozīmē, ka uzņēmumiem, kuros joprojām ir piecas darba dienas, būs jādomā, kā noturēt un piesaistīt darbiniekus.

"Lai gan vienmēr būs nozares, kurās nebūs iespējams pāriet uz četrām darba dienām, agrāk vai vēlāk šī tendence izplatīsies. Situācija vairāk vai mazāk ir līdzīga visās ES valstīs un aizvien vairāk valstīs, piemēram, Beļģijā, Vācijā un citi uzņēmumi var izvēlēties darba nedēļas garumu," rezumē Ekonomikas un kultūras augstskolas profesore, ekonomikas doktore.