Uz saturu

Holokaustu pārdzīvojusi vecmāmiņa kļūst par "TikTok" zvaigzni

Lietotni "Tik Tok" pēdējā laikā ziņās piemin ar negatīvu nokrāsu galvenokārt bažās par lietotāju datu drošību. Taču "TikTok" ir arī labs rīks, lai sasniegtu plašu auditoriju. Vadoties pēc šādas loģikas, kāds 17 gadus vecs jaunietis par zvaigzni padarīja savu vecmāmiņu.

2023. gada 24. martā 7:22

Tovai Frīdmanei ir 85 gadi. Viņas mazdēlam 17. Ģimenes viesistabā Ņūdžersijā, ASV abi tagad ieraksta ieraksta un publicē īsus video.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Vecmāmiņa tajā stāsta par holokaustu. Lai gan koncentrācijas nometnē viņu ievietoja kā pavisam mazu bērnu, vēstītais guvis lielu popularitāti – divos gados skatījumu skaits sasniedzis 75 miljonus.

Vecmāmiņa neslēpj – efekts bijis kā sniega bumbai. "TikTok" algoritmi tai devuši skatījumu pēc skatījuma.

Par savu misiju viņa uzskata vēstures popularizēšanu jauniešiem.

Saskaņā ar ASV veiktiem pētījumiem – aptuveni 60 % tā sauktās "Z" paaudzes jeb jauniešu līdz 20 gadu vecumam  ziņas iegūst sociālajos medijos.

Abi ar mazdēlu ir pārliecināti, ka "TikTok" video palīdzēs arī mazināt antisemītismu.

Starp citu Tova Frīdmane ir redzama arī arhīva kadros, kad tā ar citiem bērniem pēc atbrīvošanas rāda tetovējumu uz rokas. Tas joprojām kalpo par uzskatāmu liecību piedzīvotajam vien sešu gadu vecumā.

Gudmens stāsta, ka viņš veido un publicē video, lai vērstos pret antisemītiskiem izteikumiem tiešsaistē un izglītotu "TikTok" paaudzi par holokausta šausmām.

"Ja nav izglītības par to, kas ir pareizi un kas nē," saka Gudmens, "tad tas var novest pie genocīda vai lielāka naida un vardarbības pret ebrejiem un cilvēkiem kopumā. Tāpēc mums patiešām ir jākoncentrējas uz vēsturi un jābrīdina cilvēki par to, kur var novest naids, ja tas netiek kontrolēts un ja neviens neko nedara."

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Citā "TikTok" ir videoklips, kurā Frīdmane kā sešgadīga meitene ir sapulcējusies kopā ar citiem ebreju bērniem un rāda tetovējumu uz rokas. Filmu uzņēma padomju karaspēks nedēļu pēc tam, kad 1945. gadā atbrīvoja nometni.

Padomju 322. kājnieku divīzijas karavīri 1945. gada janvārī bija pirmie cilvēki no malas, kas ieraudzīja nāves nometnes šausmas Polijas dienvidos. Līdz karavīru ierašanās brīdim lielāko daļu ieslodzīto nacisti bija piespiedu kārtā devušies nāves gājienos, bēgot uz Vāciju. Nometnē bija palikuši dzīvi aptuveni 7000 ieslodzīto.

Aušvica bija nāves fabrika, kurā nacisti nogalināja 1,5 miljonus cilvēku, no kuriem daudzi bija ebreji, kas gāja bojā gāzes kamerās vai nomira no bada un slimībām.

Kopumā nacistu holokaustā Otrā pasaules kara laikā tika nogalināti aptuveni seši miljoni ebreju. Nāves nometnēs tika ieslodzīti arī poļi, sinti un romi un padomju karagūstekņi.

Kad Frīdmane skatās filmu, viņa atceras savu māti, kas nav uzņemta, bet atrodas netālu un kura, kā viņa uzskata, viņai ir iemācījusi, kā izdzīvot koncentrācijas nometnē, neradot acu kontaktu un slēpjoties starp līķiem.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Viņas māte pēc kara cieta no posttraumatiskā stresa un nomira 40 gadu vecumā.

"Es domāju, ka mēs no tā esam mācījušies par cilvēka dabas noturību, varbūt mēs esam radīti tādi," saka Frīdmane, kura joprojām strādā par terapeiti un sociālo darbinieci un ir sarakstījusi grāmatu par savu pieredzi ar nosaukumu "Aušvicas meita".

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm