Latvijai svarīgo žogu finansēšanas atbalstu turpina malt Briseles gaiteņos

Trešdien Eiropas Savienības (ES) likumdevēji apstiprināja pretrunīgi vērtētos grozījumus, kas apstiprina ES fondu līdzekļu izmantošanu dalībvalstu robežbarjeru drošības stiprināšanai. Šis ilgstoši bijis strīdus ābols, jo savienība jau izsenis novilkusi sarkano līniju attiecībā pret fizisku žogu izbūvi uz dalībvalstu robežām.

Tomēr Krievijas uzsāktais karš Ukrainā atkal aktualizējis nepieciešamību stiprināt drošību uz valstu robežām, kādēļ februārī Eiropadome aicināja Eiropas Komisiju (EK) nekavējoties mobilizēt visus pieejamos ES fondus un līdzekļus dažādu pasākumu iedzīvināšanai, proti, joprojām netiks būvēts fizisks žogs, bet finansēta, piemēram, novērošanas torņu un kameru uzstādīšana.

Grozījumus, kas atbalsta finansējuma piešķiršanu, virzīja Eiropas Tautas partija (ETP), kurai 19. aprīļa balsojumā izdevās panākt vairākuma atbalstu, tostarp vairāku politisko spēku pārstāvji pārkāpuši kopējo nostāju, balsojot par. Publiskā balsojuma rezultāti rāda – par ES naudas piešķiršanu drošības stiprināšanai uz dalībvalstu robežām balsoja 322 eiroparlamentārieši, bet pret – 290.

ETP pārstāvis iekšlietu jautājumos Jeroens Lenaers šo balsojumu nosauca par lielu soli uz priekšu, piebilstot: "’Ja gribam izrādīt solidaritāti, mums jāatjauno kārtība uz mūsu robežām, nepieciešamības gadījumā būvējot žogus, kur tie ir nepieciešami.’’

Pēc grozījumu pieņemšanas EP deputātiem bija nākamais balsojums par vispārējā budžeta likumprojektu, kurā tostarp arī iekļautas pamatnostādnes par līdzekļiem dalībvalstu robežu drošības stiprināšanai. Šajā balsojumā nolēma nepiedalīties Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa, kas iepriekš atbalstīja finansējuma piešķiršanu robežbarjerām, savukārt Sociālistu un demokrātu grupa nobalsoja pret. Līdz ar to likumprojekta pieņemšanai neizdevās savākt vairākuma atbalstu – balsojumā 328 deputāti bija pret, bet 279 – par.

Vienlaikus kāds EP pārstāvis paudis – šim balsojumam nebūs tūlītēju seku, jo sagaidāms, ka EK joprojām Parlamentam iesniegs budžeta priekšlikuma projektu šī gada maijā vai jūnijā. Citiem vārdiem, finansējuma piešķiršana dalībvalstu robežbarjeru attīstībai nav pilnībā izslēgta no ES budžeta.

Jau vēstīts, ka Latvijai drošības stiprināšanai uz robežām nepieciešami vairāk nekā 100 miljoni eiro, bet nākamo trīs gadu budžetā ieplānoti aptuveni 73 miljoni. Lai tomēr spētu realizēt maksimāli visus nepieciešamos drošības pasākumus, Latvija lūgs Eiropas Komisijai pieeju papildu finansējumam. Kādā kārtībā un cik lielam finansējumam būs iespējams pieteikties, vēl nav zināms, taču Latvija ir aktīvā komunikācijā ar Komisiju.