Visiem drošības pasākumiem uz robežām Latvijai naudas nav, ministrija cer uz ES finansējumu

Iepriekš vēstīts, ka 9. februārī, pēc Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska vizītes Briselē, Beļģijā, uz īpašu sanāksi sanāca Eiropadome. Tās laikā ES līderi apsprieda dažnedažādus jautājumus, tostarp turpmāko atbalstu Ukrainai, ekonomisko situāciju Eiropā, bet īpašu uzsvaru liekot uz migrāciju. Liela uzmanība tika pievērsta arī ES ārējo robežu kontrolei, tai skaitā sauszemes un jūras.

Eiropadomes izvirzītie uzdevumi ir dažādi, bet īpaši izceļami ir tie, kas saistīti ar drošības stiprināšanu uz ES dalībvalstu ārējām sauszemes robežām. Proti, Eiropadome aicinājusi Eiropas Komisiju (EK) finansēt dalībvalstu pasākumus, kas tiešā veidā veicina ES ārējo robežu kontroli, piemēram, robežu pārvaldības izmēģinājuma projektus, kā arī robežkontroles pastiprināšanu galvenajos dalībvalstu tranzītu maršrutos.

Tāpat Padome aicinājusi EK nekavējoties mobilizēt ievērojamus ES fondus un līdzekļus, lai atbalstītu dalībvalstis robežu aizsardzības spēju un infrastruktūras, novērošanas līdzekļu, tostarp no gaisa, un aprīkojuma stiprināšanā. Vairāk par Eiropadomes lemto 9. februāra sanāksmē var uzzināt, klikšķinot šeit.

Izaicinājumi uz Baltkrievijas un Krievijas robežām atšķiras

Aplūkojot pašreizējo situāciju uz Latvijas robežas, it īpaši ar Baltkrieviju un Krieviju, Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāra vietnieks Kaspars Āboliņš "’tv3.lv’’ norāda, ka uz robežas ar Baltkrieviju situācija joprojām saglabājas ļoti saspringta, bet vienlaikus stabila. Tur turpinās Baltkrievijas režīma īstenotie mēģinājumi atbalstīt nelegālās imigrācijas kustības, līdz ar to valsts robežsardze veic pasākumus atbilstoši izsludinātajam ārkārtas stāvoklim, lai apturētu šīs migrantu plūsmas. Šobrīd vairāk vai mazāk situācija ir stabila, bet katru dienu notiek robežšķērsošanas mēģinājumu apturēšanas.

Āboliņš skaidro, ka pērnajā decembrī uz Baltkrievijas robežas bija vērojams nelegālo migrantu pieplūdums, kad mēneša laikā tika apturēti vairāk nekā 1100 mēģinājumi nelegāli šķērsot Latvijas robežu. Taču vidēji tie ir 300–400 mēģinājumi mēnesī.

Lai stiprinātu šo valsts robežu, turpinās robežas izbūve – gan fiziskā žoga būvniecība, gan dažāda cita aprīkojuma izbūve, lai varētu pēc iespējas ātrāk identificēt šķērsošanas mēģinājumus, izmantojot dažādas tehnoloģijas. Tāpat tiek iesaistīti visi pieejamie resursi, tostarp robežsardzes, policijas, bruņoto spēku un Zemessardzes.

Savukārt uz Latvijas-Krievijas robežas nelegālie mēģinājumi to šķērsot nav aktuāla problēma, bet joprojām saglabājas izaicinājumi, kas saistīti ar Krievijas izvērsto agresiju Ukrainā. Tiek pastiprināti kontrolētas vai ierobežotas Krievijas pilsoņu ieceļošanas iespējas Latvijas Republikā, paredzot, ka tas iespējams tikai ļoti nozīmīgu iemeslu dēļ, un pirms visiem ieceļošanas atļaujas gadījumiem tiek veikta drošības risku izvērtēšana pastiprinātā režīmā. Tajā pašā laikā līdzīgi kā uz Baltkrievijas robežas arī šeit tiek veikts pastiprināts monitorings un iecerēts turpināt fiziska žoga izbūvi.

Latvija pieteiksies ES finansējumam robežu drošības uzlabošanai

Āboliņš apstiprina, ka IeM ir zināms par Eiropadomes uzdoto "’mājasdarbu’’ Eiropas Komisijai, kas ir apsveicams. Tāpat ministrija ir sākusi konsultācijas ar EK, lai saprastu, kāds varētu būt viss atbalsta piešķiršanas process – no kurienes resursi tiks mobilizēti, kādā kārtībā tie varētu būt pieejami u. tml.

Vienlaikus Āboliņš uzsver, ka konsultācijas vēl ir tikai to sākotnējā fāzē, kur vispār tiek atrasts precīzs atbalsta fokuss un gan EK, gan ES atgādināts par Latvijas vajadzībām, par kurām tiek runāts jau kopš 2021. gada vasaras, kad īpaši aktualizējās Baltkrievijas izvērstais hibrīdkarš.

"’Mēs viennozīmīgi lūgsim Komisijai pieeju šiem papildu resursiem. Lai arī valsts budžetā ir iezīmēta nauda robežas izbūves turpināšanai, svarīgi šeit atzīmēt, ka šī nauda nav pietiekoša. Lai moderni aprīkotu robežu, ir nepieciešami lielāki finanšu resursi. Vienlaikus apzināmies EK iepriekš pausto nostāju, ka nauda netiks piešķirta žoga izbūvei, bet gan to varētu piešķirt dažādam novērošanas un detekcijas aprīkojumam, it īpaši moderniem risinājumiem. Attiecīgi arī plānojam Komisijai stāstīt par šīm mūsu nepieciešamībām," pastāsta Āboliņš.

Finansējuma apjoms – vēl nezināms, bet cer to apgūt jau šogad

Cik lielu finansējumu Komisija varētu mobilizēt drošības stiprināšanai uz ES dalībvalstu robežām? Tas patlaban ir miglā tīts jautājums, jo EK vispirms jāatrod, kurus Savienības līdzekļus vispār varētu šim mērķim izmantot. Līdz ar to nav skaidrības ne par to, cik kopumā būs šādu līdzekļu, ne to, cik un kurām dalībvalstīm tie tiks novirzīti.

"’Te jāsaprot, ka tie nav aktuāli tikai uz mūsu robežām, bet arī Lietuvas, Polijas, Igaunijas, Somijas un citām, līdz ar to daudzas valstis būs ieinteresētas iegūt šo papildu finansējumu, tādēļ būs akūti nepieciešams norādīt uz savām vajadzībām. Šobrīd ir ļoti grūti prognozēt gan iespējamo kopējo finansējumu, gan nosacīto daļu, uz kuru varētu pretendēt Latvija,’’ uzsver Āboliņš.

Viņš piebilst, ka Latvija aktīvi iesaistās konsultācijās ar EK. Piemēram, 15. februārī Briselē aizvadītas kārtējās sarunas, kā arī plānā ir ministra līmenī vērsties pie atbildīgās komisāres, atgādinot par mūsu aktuālajiem izaicinājumiem un līdz ar to vajadzībām.

Kas attiecas uz laikposmu, kad ES finansējumu varētu sākt izmantot, arī tas vēl ir neskaidrību pilns jautājums, taču ir cerība – tas varētu notikt jau šogad. Ministrija apzinās, cik daudz laika nereti Briselei ir nepieciešams formālu lēmumu pieņemšanai, bet vienlaikus zina, kādā veidā Eiropadome Komisijai uzdeva mobilizēt līdzekļus šim mērķim, kas liek cerēt – šī gada otrajā pusē varētu būt iespējams šiem resursiem piekļūt.

IeM arī saprot, ka galu galā visi pieejamie līdzekļi varētu nebūt pieejami uzreiz, bet gan ilgākā laika posmā, esošajā finanšu plānošanas periodā, kas noteikts līdz 2027. gadam.

"’Patlaban gaidām no EK aktuālāku informāciju. Iespējams, jau 9. martā plānotajā iekšlietu ministru padomes sēdē no Komisijas būs kāda papildus informācija,’’ teic Āboliņš.

Ierēķināti 73, bet realitātē nepieciešami vairāk nekā 100 miljoni eiro

IeM veikusi aptuvenos aprēķinus un nākamajiem trim gadiem, no 2023. līdz 2025., izvirzījusi nepieciešamību pēc vairāk nekā 73 miljoniem eiro, lai varētu turpināt robežžogu izbūvi un citu drošības pasākumu ieviešanu uz Baltkrievijas un Krievijas robežām.

Āboliņš norāda – katru gadu valsts budžets tiek veidots no jauna, līdz ar to, kamēr ministrijas aprēķins nav apstiprināts valdībā un pēc tam Saeimā, tās joprojām ir tikai ministrijas paustās indikācijas un vēlmes. Jāpiebilst, ka 2023. gada budžetā Iekšlietu ministrija paredzējusi 23,8 miljonus eiro austrumu robežas infrastruktūras izveidei. Gala vārds gan vēl šeit būs Saeimai.

Taujāts, vai ar 73 miljoniem ir gana, Āboliņš atzīst – ir nepieciešami būtiski papildus resursi. Precīzas aplēses nav, bet runa ir par vairāk nekā 100 miljoniem eiro.

Valsts sekretāra vietnieks paskaidro, ka ministrija vienmēr ir uzskatījusi, ka tā ir Latvijas robeža, lai gan ar to tiek sargāta arī Eiropas Savienības robeža, līdz ar to drošība uz tās primāri ir mūsu pašu atbildība. Taču tās drošības stiprināšanai būtu vēlams sabalansēt valstij pieejamos un ES iespējamos papildu līdzekļus.

"’Patlaban koncentrējamies uz to, ka par valsts līdzekļiem šī robeža tiek iekārtota un uz tās izbūvēta fiziska barjera, kur tā atbilst riska vajadzībām. Savukārt aprīkojuma iegādei ar modernām tehnoloģijām novērošanai primāri fokusējamies uz Eiropas Savienības finansējumu. Taču nav izslēgts, ka budžeta diskusijās, it īpaši, ja ES finansējuma pieejamība kavēsies vai būs ierobežotāka, var tikt skatīta iespēja valsts budžetā rast naudu arī šai pozīcijai,’’ pastāsta Āboliņš.