Osipova: Valsts līmenī jāveido centralizēta sistēma, lai pasargātu ikvienu apdraudētu cilvēku

Viņa teica, ka sievietes, kura iepriekš bija vairākkārt vērsusies pēc palīdzības, slepkavība Jēkabpilī ir kliedzošs gadījums, kas Latvijā nedrīkstēja notikt. "Mēs redzam, ka sistēma ir veidota, lai aizsargātu cilvēku no konflikta. Tad šī sistēma strādā, tāpēc ka aktīvākais "pieraujas," kad viņam piedraud ar kriminālsodu. Bet citādāk ir, ja kāds cilvēks ir nolēmis iznīcināt citu cilvēku. Šajā gadījumā vēršanās pie policijas, krimināllietas uzsākšana tikai uzkurina agresoru," secina Osipova.

LU profesore uzsvēra, ja cilvēkam pastāv reāli nāves draudi, šajā gadījumā būtu palīdzējis tehniskais risinājums, – valstij ir  jāreaģē un jāpasargā cilvēks, ja valsts zina par draudiem, – cilvēks pats ir vērsies pēc palīdzības. Viņa atzīst, ka daudzi upuri nevēršas pie policijas pēc palīdzības, jo tad situācija eskalējas kā šajā gadījumā. Policijai būtu jāierosina lietas izskatīšana arī tad, ja līdzcilvēki ziņo par situāciju, kad vienas no personām drošība un dzīvība ir apdraudēta.

Viņa atzīst, ka ikviena liela traģēdija aktualizē jautājumu, kas paveikts nepareizi. Valstī centralizēti jāsakārto sistēma, lai tā pasargātu cilvēku. Ne vienmēr uzbrukumi ir fiziski, dažkārt uzbrukumi ir emocionāli, cilvēka dzīvi pārvēršot murgā. Tāpēc valsts līmenī ir jāizveido centralizēta sistēma, lai aizsargātu cilvēku, sabiedriskajiem spēkiem ir jābūt gataviem aizsargāt vājāko pusi.

"Es domāju, ka šim gadījumam jādod grūdiens, lai saprastu, ka draudi ir reāli, jāpasargā ikviens cilvēks un jāizveido sistēma. Tas, ko tajā ietvert, ir paredzēts Stambulas konvencijā," sacīja Osipova.

Viņa teica, ka Stambulas konvencija ir viens no starptautiskajiem dokumentiem, lai pasargātu sieviešu līdztiesību. Lai gan sievietes ir līdztiesīgas politiski un darba tirgū, tās joprojām nav pasargātas no vardarbības. Sievietei bīstamākas ir nevis ielas, bet mājas. Stambulas konvencija paredz, lai Eiropā kā kultūrtelpā sieviete būtu pasargāta no vardarbības. Primāri tā ir domāta, lai pasargātu sievietes un bērnus no vardarbības ģimenē. Ja Latvija būtu ratificējusi Stambulas konvenciju, tas izvirzītu arī Latvijai starptautiska līmeņa prasības praksē šo sakārtot, – starptautiskajām institūcijām kontrolējot, lai Latvija šīs prasības izpildītu.

Pārejot pie cita temata un komentējot viņas vārda parādīšanos atsevišķu aptauju rezultātos kā vēlamo Valsts prezidentu, viņa teica, ka viņas vārds publiskajā telpā kā prezidenta kandidāts parādījās vēl tad, kad neviens politiskais spēks viņu nebija uzrunājis šim amatam. "Tas, ka sabiedrība diskutē, ko vēlas redzēt prezidenta amatā, ir būtiski demokrātiskā valstī, kur prezidents ir viens no atslēgas amatiem. Valsts prezidents ir atslēgas moments visai valstij, jo visi pārējie – Saeima, Ministru kabinets ir koleģiāli," viņa pauda.

Vienlaikus Osipova uzsvēra, ka nepretendē uz Valsts prezidenta amatu. "Man ir citi plāni," viņa sacīja.

Viņa uzsvēra, ka Valsts prezidents ir atslēgas amats valstī, jo Valsts prezidents, uzņemoties amata pienākumus, Saeimas sēdē dod šādu svinīgu solījumu: "Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību." Pēc viņas sacītā, prezidenta zvērests paredz, ka prezidentam ir jābūt visas tautas prezidentam, viņš par savu darbību politisku atbildību nenes, jo viņš var sasaukt ārkārtas Ministru kabineta sēdes, viņam ir ietekme uz izpildvaru, valdību, viņš spēj atgriezt tiesiskuma neatbilstošus likumprojektus otrreizējai caurlūkošanai. Ja arī tad nepilnības nav novērstas, pastāv iespēja vērsties Satversmes tiesā, ko līdz šim Latvijā neviens prezidents nav izmantojis.