15 gadu laikā Latvijā joprojām zema atsaucība aicinājumam veikt krūts vēža skrīningu

Latvijā ik gadu krūts vēzi atklāj vairāk nekā 1000 sievietēm, un tas ir arī viens no biežākajiem priekšlaicīgas nāves iemesliem dāmām vecumā virs 35 gadiem. Lai arī šo skrīningu apmaksā valsts, atsaucība ir biedējoši zema.

No 50 gadu vecuma sievietēm ik pēc diviem gadiem būtu jāveic valsts apmaksāta mamogrāfija; taču Latvijā krūts vēža skrīninga aptvere 15 tā pastāvēšanas gados joprojām ir nemainīgi zema – uz pārbaudi aiziet mazāk nekā trešdaļa sieviešu.

Viens no iemesliem, kas kavē apmeklēt skrīningu, tiek minēta ikdienas steiga un aizņemtība. Īpaši bieži to min reģionos dzīvojošas sievietes. Pastāv arī bailes uzzināt diagnozi un nolemtības sajūta.

RSU studiju programmas "Veselības komunikācija" vadītāja Vita Savicka norāda: "Viena daļa paļaujas fatālismam – "no tā nevar izbēgt, ja man jāmirst, tad es miršu, neviens tā pat mani neglābs – kā būs, tā būs", tātad kaut kādi ārējie spēki. Un otrs tāds interesants, kas tieši mūsu reģionā parādījās, ka cilvēki tic – "ja es domāšu labas domas, ar mani nekas slikts nenotiks, vai arī ja man būs veselīgs dzīvesveids, kas, protams, ir svarīgi, arī ar mani nekas slikts nenotiks."

Ilva Lillmā, kurai pašai bija diagnoze krūts vēzis,  mudina sievietes iet pārbaudīties, vēl pirms saņemts uzaicinājums no valsts. Dati liecina, risks saslimt ar krūts vēzi būtiski palielinās jau no 40 gadu vecuma.

"Ar mani tas notika gadā, kad man bija jāsaņem šī vēstule. Uz pārbaudēm es iepriekš gāju regulāri, jo man bija priekšvēstneši tam, ka ar mani tā var notikt, bet līdz tam pēdējam brīdim, kamēr vēl nediagnosticēja, visu laiku bija gaidīšanas režīms – vēl nav, vēl nav," atklāj sieviete.

Viņa norāda – sabiedrībā vēža diagnoze savā veidā joprojām ir tabu tēma, lai gan tieši līdzcilvēku un pacientu atbalsta grupām ir milzīga nozīme veiksmīgai slimības pārvarēšanai.

"Tad, kad sieviete uzzina šo diagnozi, mūsu situācijas ir ļoti dažādas, es to saku no pacienta viedokļa, daudzas sievietes paliek vienas, viņas ir nobijušās. Viņas labi, ja savā ģimenē pasaka kādam, kas ar viņu notiek, retāk – darbā. Un apkārtējā vidē cilvēki nezina par to, kādām grūtībām sieviete iet cauri, protams, ka tas ir ļoti liels emocionāls pārdzīvojums," saka Lillmā.

No šīs slimības Latvijā ik gadu mirst vairāk nekā 400 sieviešu. Onkologu asociācijas vadītāja uzsver, lai arī ārstēšanas iespējas Latvijā atpaliek no Eiropas valstīm, laikus atklāts – krūts vēzis nav nāves spriedums.

"Ja vēzis tiek atklāts agrīni, izredzes būt veselai ir vairāk nekā 90%. Veselai – bez vēža atgriešanās. Ar terapiju, protams, bet tā terapija var būt dažāda. Kādai tā var būt vienkāršāka, kādai sarežģītāka, intensīvāka, ar lielāku toksicitāti, bet mērķis jau ir viens – agrīnu krūts vēzi gandrīz vienmēr var izārstēt," akcentē Latvijas Onkologu asociācijas priekšsēdētāja Alinta Hegmane.

Kā izpētījuši kampaņas "Noņem rozā brilles!" rīkotāji, sieviešu atsaucību valsts apmaksātajam krūts vēža skrīningam varētu sekmēt, ja par to regulāri atgādinātu ģimenes ārsts vai ginekologs, nevis tikai pa pastu atsūtīta vēstule.