Kā Latvija tiks pie jauna prezidenta, ja 31. maijā Saeima tādu neizraudzīs?

Valsts prezidenta ievēlēšanai nepieciešams iegūt vismaz 51 Saeimas deputāta balsi. Ja pirmajā vēlēšanu kārtā neviens no kandidātiem nav to ieguvis, par visiem kandidātiem parlaments balso atkārtoti, skaidro "’lvportāls.lv’’. Ja arī atkārtotā balsojumā neviens no kandidātiem netiek ievēlēts, balsošana turpinās, un katrā nākamajā balsojumā tiek izslēgts kandidāts, kurš ieguvis vismazāk balsu. Savukārt, ja arī fināla balsojumā valstij nav jauna prezidenta, vēlēšanas šajā dienā tiek slēgts, un nepieciešams rīkot atkārtotas.

Jānorāda, ka ne Latvijas Republikas Satversmē, ne Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā, kas tiešā veidā regulē vēlēšanu norises kārtību, nav norādīts, cik vēlēšanu kārtās būtu jāievēlē jauna valsts galva. Proti, teorētiski Valsts prezidents var tikt ievēlēts divās, trīs, desmit vai vēl vairāk atkārtotās vēlēšanās.

Kas attiecas uz prezidentu kandidātiem – pirms katrām atkārtotām vēlēšanām Saeimas deputātiem iespējams oficiāli pieteikt jau līdzšinējos kandidātus vai arī virzīt jaunus.

Kā ievēlēti līdzšinējie Latvijas Valsts prezidenti?

Līdz šim oficiāli izsludinātas atkārtotas Valsts prezidenta vēlēšanas Latvijā nav bijušas, taču ne vienmēr pie jaunas valsts galvas esam tikuši viegli.

Piemēram, pie otrā Valsts prezidenta Gustava Zemgala tikām pēc deviņiem neveiksmīgiem balsojumiem trīs Saeimas sēžu garumā. Pirmajā balsojumā par amatu sacentās Alberts Kviesis un Pēteris Juraševskis, taču neviens neguva nepieciešamo atbalstu. Otrajā balsojumā Juraševska vietā tika virzīts Voldemārs Zāmuels, taču arī šoreiz balsojums bija nesekmīgs. Trešajā balsojumā Zāmuelu nomainīja Fridrihs Vesmans, bet vēlēšanas atkal bija bez rezultāta.

Vēlēšanas turpinājās nākamajā Saeimas sēdēt, kad Kviesis sacentās ar Fridrihu Vesmani, kas abi ieguva neizšķirtu balsu skaitu. Te pie apvāršņa parādījās arī Paula Kalniņa un Raiņa jeb Jāņa Pliekšāna vārdi.

Vēl pēc vairākām balsojuma kārtām neviens no kandidātiem netika ievēlēts, tāpēc Nacionālās apvienības deputāts Arveds Bergs piedāvāja grozīt Satversmi, dodot iespēju prezidentu vēlēt tautai. Berga priekšlikumu noraidīja, un vēl nākamajā sēdē bijušais Tautas padomes vicepriekšsēdis Gustavs Zemgals piekrita glābt situāciju un kandidēt uz Valsts prezidenta amatu, kurā arī tika ievēlēts.

Arī trešā Latvijas Valsts prezidenta Alberta Kvieša ievēlēšana notika divu dienu garumā un 11 kārtās.

Savukārt jau pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas iespējams izcelt Vairas Vīķes-Freibergas ievēlēšanu viņas pirmajā prezidentūras termiņā. Sākotnējā kandidātu sarakstā ietilpa pieci kandidāti – Anatolijs Gorbunovs, Arnis Kalniņš, Vaira Paegle, Jānis Priedkalns un Raimonds Pauls. Pēc piecām balsojuma kārtām vadībā bija izvirzījies maestro, bet arī viņam, lai kļūtu par prezidentu, joprojām pietrūka 18 balsis.

Saeima izsludināja vēlēšanu pārtraukuma, pēc kura Pauls savu kandidatūru atsauca. Sēde atsākās pulksten 21 ar pavisam jauniem kandidātiem – Vairu Vīķi-Freibergu, Ingrīdu Ūdri un Valdi Birkavu. Visbeidzot otrajā balsojuma kārtā tika ievēlēta Vīķe-Freiberga. Jāpiebilst, ka viņa arī ir vienīgā kopš pirmā Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes, kas, jau kandidējot uz atkārtotu termiņu, ieguva nepārprotamu Saeimas atbalstu, proti, 88 balsis.