Kukulīši gardi, ceptuve – morāli novecojusi: Kuldīgā darbu zaudē vairāk nekā 60 cilvēku
Kuldīgas maizes ceptuve paziņojusi par savas darbības izbeigšanu, – informē novada pašvaldībā. Līdz ar to jauns darbs būs jāmeklē vairāk nekā 60 cilvēkiem. Kā vērtē novērotāji, Kuldīgas maize bija ļoti laba, diemžēl, to pašu nevar teikt par ceptuves darba vidi. Izredzes cilvēkiem atrast jaunu darbu tiek vērtētas kā labas.
Paziņojumu par SIA "Kuldīgas maizes ceptuve" darbības pārtraukšanu ar šī gada 10 jūniju Kuldīgas novada pašvaldība saņēma 10. maijā, – "tv3.lv" informē Kuldīgas novada pašvaldības izpilddirektore Ilze Dambīte-Damberga.
Cēloņi un sekas
"Vērojot maizes ceptuves vizuālo izskatu, man rodas jautājums, vai šī darba vide cilvēkiem patiešām bija atbilstoša saražotās produkcijas kvalitātes līmenim," "tv3.lv" teic Kuldīgas novada domes deputāte, uzņēmēja Kristīna Ansone (NA).
"Nav dzirdēts, ka Kuldīgas maizes ceptuve būtu investējusi ražošanā un attīstībā. Cik, garām braucot, vizuāli novērtēju ražotni, tās ēkas ir morāli novecojušas."
"Tas ir tikai mans skatījums no malas," norāda Kuldīgā dzīvojošā uzņēmēja. "Ja cilvēks kaut ko tādu dara – šajā gadījumā cep maizi, kas ir pieprasīta un kuras kvalitāte ir laba, tad, manuprāt, tās darbinieki būtu pelnījuši arī sakārtotu darba vidi."
Salīdzinot maizes cenas, Ansone vērtē, ka Kuldīgas ceptuves produkcija nebija lēta, tomēr cilvēki šo produkciju bija iecienījuši: "Ja veikalos iespējams iegādāties maizi, piemēram, par 2,60 eiro kilogramā, tad Kuldīgas maize maksā vismaz 4 eiro kilogramā."
Citāts "Protams, man kā cilvēkam, kurš labprāt iegādājās šo maizi un kuru mūsu ģimenē patērēja diezgan daudz, ir mazliet skumīgi par ceptuves slēgšanu. Bet es saprotu arī uzņēmēju, ka viņš šādu soli ir spēris."
Ziņa par ceptuves slēgšanu nepārsteidza
SIA "Kuldīgas maizes ceptuve" vadītājs Dāvids Šternbergs, komentējot situāciju, Latvijas Radio no plašākas intervijas atteicās, vien piebildis, ka ceptuves darbinieki ņēmuši slimības lapas, kas varētu būt saistīts ar pandēmijas laiku.
"Pašvaldības spēkos nav ietekmēt uzņēmēju biznesa lēmumus par darbības uzsākšanu vai pārtraukšanu, taču katra uzņēmuma aiziešana no tirgus ietekmē mūsu iedzīvotājus, viņu ģimenes un arī novada konkurētspēju kopumā."
"Ja uzņēmums neiegulda attīstībā un nerūpējas par saviem darbiniekiem, tas liecina, ka tas nedomā par attīstību ilgtermiņā. Tam nav vīzijas un stratēģijas, kā darboties tālāk," vērtē Ansone. "Līdz ar to, manuprāt, lēmums par tā darbības izbeigšanu savā ziņā bija likumsakarīgs. Un pašiem pieņemot šādu lēmumu, viņi patiesībā ir apsteiguši apstākļus, kādi rodas, saimniekojot šādā veidā."
Kā atzīmē uzņēmēja un pašvaldības deputāte, ziņa par ceptuves slēgšanu nav bijis pārsteigums, jo "ceptuves darbība tāda bijusi jau labu laiku": "Jau pirms kāda laika dzirdēju no ceptuves īpašnieka, ka viņš vēlētos to pārdod. Ja ir pieņemts lēmums par darbības izbeigšanu, tad, acīmredzot, viņi kādā brīdī ir savilkuši visus plusus un mīnusus."
Ansone arī uzsver, ka maizes cepšana nav vienkāršs bizness, jo ir cieši saistīts gan ar ražošanu, gan loģistiku: "Pieļauju, ka uzņēmuma īpašnieks no tā ir noguris."
Izņēmums, nevis trauksmes zvans
Uzņēmēja, kura pati darbojas būvniecības nozarē Kurzemes reģionā, vērtē, ka Kuldīgas maizes ceptuves slēgšana drīzāk ir izņēmums nevis trauksmes zvans par plašākiem procesiem uzņēmējdarbības vidē: "Ja tiktu ieguldīts ceptuves modernizācijā, efektivizējot tās darbību, domāju, ka uzņēmums nebūtu nonācis līdz šādam stāvoklim."
Arī Dambīte-Damberga teic: "Vērtējot uzņēmējdarbības vidi kopumā, šobrīd tā saglabājas stabila."
"Ceptuves slēgšana ir signāls arī mums vēl mērķtiecīgāk turpināt darbu pie novadam īpaši svarīga uzdevuma – uzņēmējdarbības vides stiprināšanas. Pašvaldība ar attīstības projektiem meklē iespējas piesaistīt investīcijas, taču lai būtu darbavietas, nepieciešami uzņēmēji, kuri tās var radīt."
Runājot par izredzēm ceptuvei tikt pie jauna investora, Ansone teic, ka dabā tukša vieta nepaliek. "Kuldīgas ceptuves maize bija ļoti labi, tāpēc uzņēmuma pieredze un receptes ir ļoti vērtīgas. Jautājums tikai, kā varēs vienoties ar esošo īpašnieku, kas līdz šim nav izdevies," viņa piebilst.
"Kuldīgas maize cauri gadiem bijusi novada atpazīstamības zīme, ceram, ka atradīsies uzņēmējs, kurš būs gatavs šo zīmolu turpināt un attīstīt," pauž arī Dambīte-Damberga.
Trūkst darba roku: uzņēmuma vadītājs pats sēžas traktorā
Saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras datiem, šobrīd Kuldīgas novadā ir pieejamas brīvas darbavietas ēdināšanas nozarē un tirdzniecībā.
Novada izpilddirektore atzīmē, ka šobrīd ir svarīgi, lai "Kuldīgas maizes ceptuves" darbinieki saņemtu visas likumā paredzētās sociālās garantijas: "Arī mēs sekosim līdzi situācijas attīstībai un sniegsim atbalstu, ja tāds būs nepieciešams".
Vērtējot darbu zaudējušo cilvēku izredzes atrast jaunas darbavietas, Ansone ir optimistiska: "Ja skatāmies, piemēram, būvniecības nozarē – objekti ir, bet nav cilvēku, kas strādā. Protams, būvniecībā mēs droši vien nevarēsim paņemt maizes cepējus, bet mums jau ir vairākas nozares, kas ir pārstāvētas Kuldīgā – gan tirdzniecība, gan dažādi pakalpojumi, arī diezgan daudz salīdzinoši spēcīgu kokapstrādes uzņēmumu. Un tajos ik pa laikam ir vakances, kad ir nepieciešami speciālisti."
"Ir pat situācijas, kad uzņēmumu vadītāji vairs nesēž pie datora, bet paši iet un strādā, jo vienkārši nav, kas to dara. To ir teikuši vairāki uzņēmēji. Esmu pati redzējusi, kad liela uzņēmuma īpašnieks pats sēžas traktorā un brauc. Viņš saka: man nav, kas to dara, bet darbs ir jāpadara."
"Dažs labs uzņēmums priecāsies, ka būs iespējams tikt pie darbiniekiem," piebilst Ansone. "Jo nav noslēpums, ka reāli trūkst darbaroku. Un tā tas ir ne tikai mūsu novadā, bet arī citviet Latvijā.
"Domāju, ka cilvēkiem noteikti izdosies atrast citu darbu. Un ja būs kaut kādas sociāla veida problēmas, mēs kā pašvaldība palīdzēsim," teic deputāte, piebilstot, ka kolektīvās atlaišanas novadā piedzīvotas arī agrāk.
Kā piemēru viņa min pirms vairākiem gadiem notikušo kolektīvo atlaišanu "Kurzemes finierī", kad uzņēmums beidza pastāvēt. Un arī tolaik diezgan veiksmīgi tirgū ienācis cits spēlētājs, piedāvājot saglabāt darbu tiem, kuri to vēlējās.
"Jebkuras pārmaiņas ir stress cilvēkam jebkurā situācijā un ikvienā nozarē. Bet nav pamata satraukties, ka nebūs iespējas, kur strādāt un ka būs jābrauc prom. Vienlaikus vēlos uzsvērt, ka pašvaldība ir pretimnākoša un jebkura situācija tiks risināta," rezumē Ansone.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
