Kolektīvo atlaišanu pieteikuši 22 uzņēmumi: bez darba paliek pusotrs tūkstotis cilvēku

Šajā gadā darba devēju pieteikto kolektīvo atlaišanu apjoms pagaidām ir mazāks nekā divus iepriekšējos gadus. 2020. gadā Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) saņēma 79 darba devēju kolektīvās atlaišanas paziņojumus, bet 2021. gadā – 32 darba devēju paziņojumus.

22 uzņēmumi, kas kolektīvo darbinieku atlaišanu pieteikuši šogad, pārstāv dažādas nozares, to vidū ir apstrādes rūpniecība, būvniecība, transporta, finanšu, tirdzniecības, autoremonta un izglītības sektors. Kopumā šajā gadā paziņojumus par atlaišanu saņēmuši 1548 cilvēki. Kā vēstīts iepriekš, kaimiņvalstī Lietuvā šādus paziņojumus šogad saņēmuši jau vairāk nekā 4 tūkstoši darbinieku.

Dainis Gašpuitis

"SEB bankas" ekonomists

"Jebkuram darba devējam, kurš veic darbinieku atlaišanu, jābūt ļoti uzmanīgam un ļoti pārliecinātam par to, ka viņam šis darbinieks nebūs vajadzīgs ilgā periodā."

Izsverot lēmumu par darbinieka atlaišanu, "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis uzņēmējus aicina ņemt vērā apstākli, ka ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā un citās attīstītajās valstīs patlaban valda izteikts darba roku trūkums.

Kā piemēru ekonomists min nozares, kas darbiniekus atlaida COVID krīzes laikā, bet tagad saskaras ar grūtībām atrast piemērotus darba darītājus.

Bezdarbnieku rinda pagaidām dilst

"Joprojām saglabājas izteikts vispārējs darbaspēka trūkums," atzīmē Gašpuitis. "Bet bezdarbs joprojām ir salīdzinoši zemā līmenī – šā gada pirmajā pusē tas bijis lejupejošs."

Saskaņā ar operatīvajiem datiem uz šā gada 29. augustu, NVA uzskaitē kopumā bija 51 670 reģistrētu bezdarbnieku. Bezdarba līmenis valstī augusta izskaņā bija 5,9%. Salīdzinot ar jūlija beigām, tas samazinājies par 0,1 procentpunktu.

Salīdzinot ar situāciju pirms gada, bezdarbnieku rinda 2022.gada augustā bija par vairāk nekā 7 tūkstošiem cilvēku mazāka (2021. gada augustā bija gandrīz 60 000 reģistrētu bezdarbnieku). Bezdarba līmenis gada laikā samazinājies par 0,6 procentpunktiem – no 6,5% pērnā gada augustā līdz minētajiem 5,9% šogad.

Lai arī reģistrēto bezdarbnieku skaits samazinājies visos reģionos, joprojām augstākais bezdarba līmenis saglabājas Latgales reģionā (12,6%), kur tas ir pat vairāk nekā divas reizes augstāks nekā pārējos novados: Vidzemē (6,0%); Kurzemē (5,7%); Zemgalē (5,4%); Rīgas statistiskajā reģionā (4,4%). Galvaspilsētā šā gada 29.augustā reģistrētā bezdarba līmenis bija 4%.

Kā atzīmē NVA, bezdarba līmeni ietekmē arī Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri reģistrējušies bezdarbnieku statusā. Uz 29. augustu bezdarbnieka statusā bija 1 716 Ukrainas civiliedzīvotāji. Tas reģistrētā bezdarba līmeni ietekmē par 0,2% punktiem. Tātad, bez Ukrainas civiliedzīvotājiem bezdarba līmenis Latvijā būtu 5,7%.

Tomēr pabalsta saņēmēju skaits aug

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) dati rāda, ka, salīdzinot ar pagājušo gadu, bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaits gan ir pieaudzis. Vēl gada pirmajos mēnešos tas bija nokrities, bet sākot no aprīļa turas augstākā līmenī nekā pirms gada.

Šā gada jūlijā bezdarbnieka pabalstu saņēma 31 073 personu un kopumā pabalstā tika izmaksāti 11,4 miljoni eiro, kas ir par gandrīz 2,5 miljoniem eiro vairāk nekā 2021. gada jūlijā, kad šo atbalstu saņēma 28 592 cilvēki.

Kopumā šā gada septiņos mēnešos bezdarbnieka pabalstos izmaksātā summa pārsniegusi 86 miljonus eiro, kamēr pirms gada attiecīgajā periodā tie bija 73,7 miljoni eiro.

30 tūkstoši vakanču: pieprasītākie arodi

Šajā gadā līdz 29. augustam darbu izdevies atrast 37 844 bezdarbniekiem. Turklāt iepriekšējā mēneša beigās NVA datu bāzē aktuālas bija 30 217 brīvu darba vietu. Pieprasītākās profesijas ir:

• palīgstrādnieks;
• būvstrādnieks;
• kravas automobiļa vadītājs;
• betonētājs;
• pavārs;
• būvnieks;
• mūrnieks;
• krāsotājs;
• elektriķis.

"Viss norāda uz to, ka darba devēji dažādās jomās joprojām meklē darbiniekus. Un lai gan arī varētu teikt, ka vakanču skaits šobrīd mazliet krītas, tas joprojām ir krietni augsts," vērtē Gašpuitis.

Ekonomists īpaši atzīmē darbaspēka trūkumu pakalpojumu sfērā, kā arī būvniecības nozarē, kur tas pēdējā gada laikā ir pat audzis.

Gaidāms bezdarba kāpums, bet ne dramatisks

"Kā redzam, darba tirgus ir pietiekami spēcīgs un to līdz šim nav ietekmējušas pret Krieviju vērstās sankcijas," norāda Gašpuitis, piebilstot, ka turpmāk ekonomikā gaidāma recesija, kā arī minēto sankciju ietekmes palielināšanās.

"Būs uzņēmumi, kam nāksies pielāgoties jaunajiem apstākļiem un pārorientēties pret Krieviju vērsto sankciju dēļ, būs arī tādi uzņēmumi, kuru pakalpojumi inflācijas dēļ būs mazāk pieprasīti. Abos gadījumos, iespējams, uzņēmumiem nāksies samazināt darbinieku skaitu," prognozē eksperts.

Dainis Gašpuitis

"SEB bankas" ekonomists

"Tas nozīmē, ka bezdarbs uz gada beigām tomēr sāks pieaugt. Taču šis kāpums nebūs masveidīgs vai straujš."

Kā uzsver Gašpuitis, gaidāmais bezdarba pieaugums nebūs tik nozīmīgs, lai, zaudējot darba vietu, cilvēkam ilgstoši neizdotos atrast citu darbu: "Elastīgam cilvēkam ar prasmēm iespējas atrast darbu noteikti būs." Ekonomists piebilst, ka darba tirgū noteikti nav gaidāmas tādas grūtības, kādas piedzīvojām laikā no 2008. līdz 2010. gadam.