Lietuvā tūkstoši zaudē darbu. Viņiem iesaka pārāk ilgi "nesēdēt uz pabalstiem"

Darba tirgus speciālisti informē, ka bez darba palikušie var saņemt pabalstus, taču neiesaka ilgstoši sēdēt bez darba un izmantot pabalstus, – vēsta "tv3.lt".

Lietuvas Nodarbinātības dienesta pārstāve Milda Jankauskiene portālam pastāstīja, ka šogad saņemts jau 51 ziņojums par uzņēmumu darbinieku atlaišanu.  Vairāk nekā 4400 darbinieku ir brīdināti par atlaišanu.

Visgrūtāk – mazkvalificētam darba spēkam

Cilvēki, kas zaudējuši darbu, uzvedoties dažādi. Pieprasītāko profesiju pārstāvji diezgan ātri saņem citus darba piedāvājumus vai atrod alternatīvas.

"Pastāvīgajiem darbiniekiem tiek piešķirts atlaišanas pabalsts, un pēc reģistrēšanās Nodarbinātības dienestā viņiem ir tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, kā arī iespēja saņemt konsultāciju par turpmākajām darba iespējām vai karjeras maiņu", atzīmē Nodarbinātības dienesta pārstāve.

Viņa pieļauj, ka sarežģītākā situācijā pēc atlaišanas nonāk mazkvalificētie darbinieki, kuriem nav noteiktu profesionālo iemaņu. Taču Nodarbinātības dienests piedāvā šīm personām iegūt profesionālo kvalifikāciju, tādējādi nodrošināt sev stabilāku nākotni.

Neaizrauties ar atpūtu

"Starp atlaistajiem darbiniekiem vienmēr ir cilvēki, kas plāno profesionālo pārtraukumu. Ilgus gadus nostrādājušie cilvēki nereti sapņo par ilgākiem atvaļinājumiem, par atpūtu kopā ar ģimeni un par "akumulatoru uzlādi pirms jauna starta"," raksturo M. Jankauskiene.

Tomēr Nodarbinātības dienesta psihologu padoms šādos gadījumos ir – pārāk neaizrauties ar atpūtu, lai nevairotu riskus, kas saistīti ar atgriešanos darba tirgū.

"Kādu laiku dzīvojot no izmaksātā bezdarbnieka pabalsta, cilvēks jūtas droši un it kā aizmirst, ka tas ir pārejoši (ilgākais bezdarbnieka pabalsta periods Lietuvā ir 9 mēneši), un pēc tam vienalga ir jādomā par iztiku," atgādina M. Jankauskiene.

Viņa atzīmē: kad pēc ilgāka pārtraukuma sāc meklēt darbu, tas neuzrodas vienas dienas laikā, nereti nākas meklēt mēnesi vai vairākus, un tad sāc uztraukties.

"Tāpēc, ja zaudējat darbu pēc atlaišanas, jārīkojas mierīgi: pēc nelielas atpūtas, sāciet meklēt jaunu darbu, un sadarbībā ar Nodarbinātības dienesta konsultantiem pārrunājiet iespējamās karjeras iespējas, veidojiet rīcības plānu," ieteic Lietuvas Nodarbinātības dienestā.

Zemākais bezdarbnieka pabalsts – 169,87 eiro

Kaimiņvalsts Sociālās apdrošināšanas aģentūra informē, ka nodarbinātie, kuri Lietuvā vienā darba vietā ir nostrādājuši vairāk nekā piecus gadus un tiek atlaisti pēc darba devēja iniciatīvas, var pretendēt uz ilglaicīga darbinieka pabalstu.

Šis atbalsts ir kā "kompensācija" par to, ka cilvēks ilgstoši strādājis vienā uzņēmumā. Un tas tiek izmaksāts no Ilgtermiņa nodarbinātības pabalstu fonda. Minētā pabalsta apmērs ir individuāls, atkarīgs no saņēmēja vidējās algas un stāža. 2022.gada pirmajā pusgadā vidējais maksājums uz vienu cilvēku bija 1811 eiro, un šāda veida atbalstu saņēmuši kopumā 1900 cilvēku.

Bet bezdarbnieka pabalsts jūlijā Lietuvā maksāts gandrīz 65 tūkstošiem cilvēku. Viszemāko bezdarbnieka pabalstu – 169,87 eiro – saņēmuši 130 cilvēki, augstāko – līdz 980 eiro – 1890 cilvēki. Vidējais maksājuma lielums ir 452,36 eiro. Pēc pēdējiem datiem bezdarbnieka pabalsts Lietuvā vienam bezdarbniekam maksāts vidēji 4,6 mēnešus.

Drūma prognoze par iegrimšanu recesijā

"SEB" bankas ekonomists Tads Povilausks, iepazīstinot ar jaunākajām prognozēm, sacīja, ka, turpinot augt elektroenerģijas un gāzes cenām, Lietuvas ekonomika piedzīvos recesiju.

Pēc Lietuvas ekonomista domām, daudzas ekonomikas jomas piedzīvos grūtības, izņēmums nav arī darba tirgus. "Uzskatām, ka nākamgad darba tirgus nedaudz atdzisīs un vidējais bezdarba līmenis pieaugs no prognozētajiem 6 procentiem šogad līdz 6,8 procentiem 2023. gadā."