Aktuāls jautājums: kādā rokassomiņā likt telefonu Dziesmu svētku gājienā
Tuvojas viens no emocionāli skaistākajiem Latvijas skolu un jaunatnes dziesmu un deju svētku notikumiem – gājiens, kurā kā lielā upē saplūst visi svētku dalībnieki. Aktuāls ir jautājums, kā risināt rokassomiņas/maisiņa problēmu. Kultūrvēsturniece, latviešu apģērba vēstures pētniece un mākslas zinātņu doktore Ievas Pīgozne piedāvā vēsturiskus risinājumus, kas pie tautastērpa piestāvēs labāk, nekā soma vai maisiņš ar sponsora logo.
"Īpaši, kad jāiet gājienā, moderna rokassomiņa pie tautastērpa izskatās diezgan nepiederīgi. Bet kur lai liekam telefonu un citas mantas? Kādreiz mantas pārvadāja lādēs, tīnēs, taču tās līdzi nenesīsim. Piedāvāju dažus etnogrāfijā balstītus variantus, kā risināt šo jautājumu. Visi varianti ir ērti nešanai," "Facebook" lapā raksta kultūrvēsturniece Ieva Pīgozne.
Latviešu apģērba vēstures pētniece piedāvā risinājumus, kurus būs pa spēkam pagatavot ikvienam. Iespējams, ka kādu no risinājumiem jau izmanto.
Kabata
Latviešu apģērba vēstures pētniece piedāvā tā dēvēto kabatu.
"Šādas kabatu/somiņu priekšteces valkātas ZEM brunčiem, turas uz saitītēm, kas ir pāri plecam vai apsietas ap vidukli. Tiekam klāt, iebāžot roku brunču sānu atverē. Diemžēl ietilpība ir ierobežota," stāsta I. Pīgozne.
"Kabatas biežāk šuva brunču labās puses sānu daļā, kādā no sānu vīlēm, retāk aizdares šķēlumā, ar vienu malu piešujot pie šķēluma malas vīles, vai speciālā brunču auduma iegriezuma vietā. Kabatas darināšanai pielietoja ne tikai dažādus iešūšanas paņēmienus, bet arī dažādus piegriezumus, piemēram, taisnstūrveida vai taisnstūrveida piegriezuma kabata ar slīpām augšmalām, nogrieztu vai noapaļotu stūri. Kopumā brunčos iešūtā kabata savā piegriezuma vienkāršībā atgādina ar auklām vai prievītēm piesienamo, senāko taisnstūrveida kabatu," skaidro Latvijas Nacionālais Vēstures Muzeja galvenā krājuma glabātāja Una Dževečka.
Par vēsturiskajām kabatām plašāk aprakstīts Latvijas Nacionālais Vēstures Muzejs šeit.
Trīs vienkārši risinājumi "somiņām" pie tautastērpa:
Groziņš
I. Pīgozne piedāvā izvēlēties skalu vai klūgu groziņu.
"Galvenais, lai ir ar rokturīti, un visas mantas apsedzam ar lina drāniņu. Viegli piekļūt mantām jebkurā brīdī. Pluss – var likt arī uz zemes, nesmērēsies un nepaliks mitrs tik ātri kā audums," stāsta I. Pīgozne.
Maisiņš
I. Pīgozne ierosina atgriezties pie maisiņa, kas bija klasisks mantu pārvadāšanas veids senākos laikos.
"Apsienam ar prievīti vai sienam mezglā. Pārnēsāšanai ērts, taču mazliet vairāk laika prasa tā attaisīšana. Ja vajadzēs bieži vērt vaļā, jāizvēlas citu variantu," stāsta I. Pīgozne.
Pauniņa jeb sainītis
Pilnīga klasika būs pauniņa jeb sainītis.
"Paņemam linu drāniņu un visas mantiņas iesienam sainītī. Viegli un ātri atvērt un atkal sasiet," stāsta I. Pīgozne.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
