Iepriekšējā nepabeigta, jau strādā pie nākamās: LM vēlas jaunu bērnu tiesību aizsardzības sistēmas reformu

"’tv3.lv’’ jau stāstīja, ka pirms vairāk nekā četriem gadiem LM sāka spriest par pārmaiņām bērnu tiesību aizsardzībā, galu galā nonākot pie tā dēvētās bāriņtiesu reformas. Tai par pamatu ņemts Valsts kontroles (VK) 2019. gada revīzijas ziņojums "’Atņemtā bērnība. Ikvienam bērnam ir tiesības uzaugt ģimenē’’ un pērnās vasaras sākumā LM bija spējusi izpildīt 10 no kopumā 22 tai sniegtajiem ieteikumiem.

Atlikušie 12 bija jāievieš līdz šī gada 3. janvārim. LM Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Ilze Kurme "’tv3.lv’’ atklāj, ka gada griezumā izdevies izpildīt piecus, bet iedzīvināšanai vēl atlikuši septiņi VK ieteikumi. Direktore uzsver – pamatā vēl notiek darbs divos lielos virzienos.

Viens ir informāciju sistēmu izveide, tostarp bāriņtiesu lietvedības sistēmas jeb BARIS izstrāde, kas prasa ilgāku laiku. Savukārt otrs ir normatīvo aktu izmaiņas – grozījumi Bāriņtiesu likumā ir iesniegti Saeimā, kur nonākuši līdz 2. lasījumam, un tālākā virzība nu gulstas uz deputātu pleciem.

"’Redzēsim, kā veiksies ar informācijas sistēmu izstrādi, bet ceram, ka 2024. gada pirmais ceturksnis būs pēdējais brīdis, kad viss tiks ieviests,’’ norāda Kurme.

Tāpat VK ieskatā ministrija nepietiekami ātri strādāja pie ģimenes asistenta ieviešanas. Šis ledus arī beidzot ir sakustējies, tiesa, straujākus apgriezienus tas ieņēmis pēc jaunākās, 2022. gada, Kontroles revīzijas ziņojuma "’Problēmbērni – pieaugušo neizdarību spogulis’’. Šim uzdevumam izstrādāts apjomīgs pilotprojekts, tostarp īstenots mentoru darbs, kam nākamā gada valsts budžetā ministrija sagatavojusi vērienīgu resursu pieprasījumu – gandrīz divu miljonu eiro apmērā.

Kurme piebilst, ka jau šogad veikts iepirkums, kurā mentori strādā ar jauniešiem ārpus ģimenes aprūpē un ar atkarību problēmām un riskiem. "’Šogad šāds pakalpojums tiek nodrošināts 25 jauniešiem – skaits varbūt nav liels, tomēr tas ir sākums.’’

Celta bāriņtiesu profesionalitāte

Nu pagājuši jau vairāk nekā divi gadi kopš Saeima lēma par labu uzsākt tā dēvēto bāriņtiesu reformu. Vai līdz šim iedzīvinātās pārmaiņas ir panākušas bērnu tiesību aizsardzības sistēmas uzlabojumus? Kurme pastāsta, ka viena no realizētajām izmaiņām bija – bāriņtiesu darbinieki vairs nav vietvaru vēlētas amatpersonas, bet gan tiek nodarbināti ar darba līgumiem. Tas ļauj skaidrāk definēt prasības un kritērijus jaunajiem darbiniekiem, kā arī sniedz iespēju veikt reālu to atlasi. Papildus tam notikusi arī izglītības prasību paaugstināšana, piemēram, bāriņtiesu vadītājam jābūt maģistra grādam kādā no konkrēti noteiktām specializācijām.

Tāpat bāriņtiesu skaits samazināts no 70 uz 43, vairākas apvienojot vienuviet. Tas ļāvis mazināt sadrumstalotību un līdz ar to nereti ļoti atšķirīgo darba pieeju. "’Piemēram, Rēzeknes novadā bija septiņas vai astoņas bāriņtiesas, kur pieeja katrai bija gana atšķirīga. To samazināšana likusi vairāk pievērsties labākajai un efektīvākajai praksei,’’ skaidro Kurme.

Reformā Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai (VBTAI) nodota sociālā pārraudzība attiecībā uz aizgādības tiesību pārtraukšanu, atņemšanu un pārskatīšanu, kā arī ārpus ģimenes lietām. "’Tas inspekcijai dod iespēju ļoti strīdīgos lēmumos lūgt bāriņtiesai pārskatīt tās lēmumu,’’ teic departamenta direktore.

Pārmaiņas paredzēja arī bāriņtiesu sertifikāciju. To atkārtoti izvērtējot, ministrija tomēr secinājusi – sertifikācija vairāk ir piemērota individuālā darba veicējiem, tāpēc bāriņtiesu darbiniekiem tāda nebūs jāiegūst. Šeit ņemts vērā arī fakts, ka sertifikāta atjaunošanā parasti darbiniekiem jāiegulda personīgie līdzekļi, kā arī bāriņtiesām nav pietiekami plašu resursu, kur apgūt papildu zināšanas šāda sertifikāta atjaunošanai, līdz ar to tās tiktu nostādītas nevienlīdzīgā situācijā. Pilnībā gan šī iecere nav atmesta – LM patlaban strādā pie daudzpusīgas darbinieku novērtējuma sistēmas.

Kurme norāda, ka, kopumā vērtējot veiktās pārmaiņas, šobrīd grūti iedomāties, kā būtu, ja tās nebūtu ieviestas, taču ministrijas ieskatā tās ir veicinājušas bāriņtiesu profesionalitātes celšanu. Tajā pašā laikā viņa uzsver – var reorganizēt katru no iesaistītajām pusēm atsevišķi, bet efektīvākai bērnu tiesību aizsardzības sistēmas funkcionēšanai nepieciešama visu iesaistīto pušu veiksmīga saliedēšana.

Pie apvāršņa jauna reforma

Kamēr turpinās darbs pie iepriekšējās reformas pēdējiem veicamajiem uzdevumiem, LM jau iecerējusi virzīt apspriešanai valdībā un Saeimā jaunu. Kā intervijā TV3 raidījumam "’900 sekundes’’ pastāstīja VBTAI vadītāja Gunita Kovaļevska, jaunās reformas centrā būs inspekcija.

"’Šobrīd inspekcija veic metodisko atbalstu, kā arī uzraudzību un kontroli. (..) Taču ne vienmēr tos, kas uzrauga un kontrolē [bāriņtiesas, ģimenes un bērni] grib kā atbalsta personas, līdz ar to ir iecere šo funkciju strukturāli nodalīt un kāpināt atbalsta funkciju gan speciālistiem, gan sabiedrībai,’’ skaidro Kovaļevska.

Arī labklājības ministre Evika Siliņa (JV) intervijā raidījumam sacīja, ka ir laiks inspekcijai kļūt tuvākai, it īpaši bērniem, tāpēc arī jau notiek darbs pie tās nosaukuma maiņas.

Kovaļevskas ieskatā pašreizējās sistēmas pārveide mazinās fragmentārismu, kur lielākais klupšanas akmens ir starpinstitucionālā sadarbība. "’Ja viens nespēj atrast risinājumu, sanākot kopā vairākām galvām, tas parasti tiek atrasts. Tas nāks par labu sabiedrībai kopumā.’’

Savukārt Siliņa šajā sakarā uzsvērusi, ka nepieciešams, lai visas bērnu tiesību aizsardzībā iesaistītās puses zinātu, kas tām jādara, kā arī lai tām būtu visi nepieciešamie instrumenti – gan pildspalva un papīrs, gan metodes. Tādēļ VBTAI jākļūst par centrāli, kas šos cilvēkus apmāca un lielākās krīzēs spēj būt koordinators starp visiem spēlētājiem.

LM Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Ilze Kurme papildina, norādot – reformā iecerēts ievērojami stiprināt VBTAI atbalsta bloku, kas nākotnē potenciāli varētu kļūt par vispārēju bērnu aizsardzības ietvaru, ne tikai to tiesību. Lai to panāktu, jāstiprina preventīvais darbs ar primāri tieši iesaistīto pušu izglītošanu, bet pēc tam sabiedrību kopumā. Arī jāveicina dažādu pakalpojumu attīstība, kur kā piemēru Kurme nosauc šovasar atklātu projektu "’Bērna māja’’.

Šāds projekts jau pārdesmit gadus veiksmīgi darbojas Skandināvijā, nu atnācis arī līdz Latvijai. "’Bērna mājas’’ uzdevums ir palīdzēt bērniem, kas cietuši no seksuālas vardarbības, proti, zem viena jumta ir procesu virzītāji, psihologi, bērnu tiesību speciālisti utt. Projektam iedzīvinoties, ar laiku tas varētu kļūt par kompetences centru seksuālās vardarbības mazināšanai, teic Kurme.

Paredzēts arī stiprināt VBTAI uzticības tālruni 116111. "’Jāstiprina doma, ka tas tiešām ir drošs uzklausītājs, kas vienmēr ir pieejams gan bērniem, gan vecākiem ne tikai krīzes situācijās, bet arī brīžos, kad vienkārši nepieciešams padoms,’’ norāda departamenta direktore.

Bērnu aizsardzības speciālistu tīkls ir vēl viens virziens, pie kā jau darbs sākts kā daļa no struktūrfonda projekta. Šādi speciālisti bērniem, kas nonākuši ārpus ģimenes aprūpē, visbiežāk ir tuvāki par sociālo dienestu vai bāriņtiesu darbiniekiem, taču Latvijā trūkst.

Plānota arī sociālo dienestu un bāriņtiesu metodiskā apvienošana, jo abi ir nozīmīgākie bērnu tiesību aizsardzības sistēmas spēlētāji. Pirmo uzdevums ir nodarboties ar jebkādu apdraudējumu attīstību, bet otrā pieslēdzas, kad apdraudējums veselībai vai dzīvībai jau ir noticis. Līdz ar to nepieciešama vienotāka sadarbība, tostarp katras puses darba izvērtēšana kopīgi.

Tāpat ministrija saredz pētniecības iespējas – bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnu kartēšanu, lai redzētu, kādas ir vajadzības un kāda ir reālā to pieejamība gan reģionālā, gan pakalpojumu, gan speciālistu ziņā. "’Tad attiecīgi varēsim strādāt pie tukšo laukumu aizpildīšanas,’’ skaidro Kurme.

Ar to plāni gan neapstājas. Labklājības ministre arī atklājusi, ka Saeimas deputātiem būs jāizšķiras, vai bāriņtiesas beidzot atsvabināt no notariālās funkcijas – ja tā tiktu noņemta, bāriņtiesas varētu vairāk koncentrēties uz bērnu jautājumiem. Visbeidzot Siliņas ieskatā ar laiku varētu panākt, ka lēmumus, kas attiecas uz bērnu, piemēram, izņemšanu no ģimenes, varētu pieņemt tikai tiesa, nevis to darītu bāriņtiesas.

Reformai vajag finanses un cilvēkresursus

Ir skaidrs, ka reformai nepieciešami arī finanšu resursi. Kā pastāsta Kurme, LM aplēsusi, ka šim prioritārajam pasākumam 2024. gadā būs nepieciešami aptuveni 1,8 miljoni eiro. Departamenta direktore gan neslēpj, ka jau līdz šim pamatā diemžēl sistēmas attīstība notiek caur struktūrfondu resursiem.

Tā, piemēram, ministrija Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021. –2027. gadam 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju" 4.3.6.1. pasākuma "Speciālistu, kuru profesionālā darbība saistīta ar bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanu, profesionālās kvalifikācijas pilnveide un bērnu likumisko pārstāvju atbildības stiprināšana bērnu tiesību aizsardzības sistēmas reorganizācijas ietvaros" ieguvusi finansiālu atbalstu 3 0 45 000 eiro apmērā. Absolūti lielākā daļa jeb 85% ir Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums, bet 15% nāk no valsts budžeta.

Tiesa, ar naudu vien nepietiek – vajag arī cilvēkus. Jau pērnvasar ministrija atklāja, ka VBTAI vien trūkst 19 darbinieku, kā dēļ nav iespējams celt inspekcijas kapacitāti. Kurme atklāj, ka situācija joprojām nav iepriecinoša, proti, uz šī gada 1. jūliju VBTAI bija 20 atvērtas vakances.

"’Salīdzinājumam – inspekcijā kopumā ir 80 vakanču, līdz ar to sanāk, ka viena ceturtā daļa nav aizpildīta, kas ir ievērojams skaits. Protams, pakāpeniski, nemitīgi šie cilvēki tiek meklēti, bet tas lielākoties ir nesekmīgi. Piemēram, šajā gadā bijuši 20 konkursi, no kuriem seši beidzās ar rezultātu, bet bez – 13, viens vēl ir procesā,’’ situāciju apraksta Kurme.

Jāatzīmē, ka pie mazāka darbinieku skaita nav arī mazāk darba. Kā intervijā "’900 sekundes’’ atklāja inspekcijas vadītāja, ar esošajiem resursiem pietiek, lai spētu pildīt esošās funkcijas jau ar darbinieku pārslodzi. Savukārt, lai spētu pilnvērtīgi izpildīt arī potenciālās reformas ieceres, VBTAI būtu nepieciešams atvērt vēl papildu 30 vakances.

Kāpēc nepiesakās darbā inspekcijā? Kurme neslēpj, ka viens no svarīgākajiem aspektiem ir atalgojums, kas, piemēram, inspektoriem, kuru trūkst visvairāk, ir salīdzinoši zems. Lai to darītu konkurētspējīgāku, šī gada pirmajā pusgadā ministrija radusi iespēju atalgojumu palielināt par vidēji 18%. "’Ceram, ka tas dos arī rezultātus,’’ teic departamenta direktore.

Papildus konkurēt nespējīgajam atalgojumam vakances pievilcīgākas nerada arī tas, ka šis darbs ir emocionāli smags un paredz lielāku slodzi. Kurme vēl piebilst, ka darbinieku trūkums nav tikai VBTAI problēma, bet gan līdzīga situācija ir visur, tostarp bāriņtiesās, sociālajos dienestos un citviet.

"’Ir ļoti daudz lietu, kur ceļš vēl ir gana ejams. Nenoliedzami pie minētā resursu apjoma un neaizpildītajām vakancēm plāns nereti neīstenojas tik ātri un veiksmīgi, cik to gribētos,’’ atzīst departamenta direktore.

Par atbalstu būs jāpacīnās

Tiesa, nu jau plaši apspriestā reforma pagaidām ir tikai ieceru sarakstā, proti, deputāti vēl spriedīs par tās īstenošanu. Ministre Siliņa intervijā "’900 sekundes’’ neslēpa, ka valdības pārliecināšana par to, ka šāda reforma ir nepieciešama, vēl ir priekšā. Vienlaikus, viņasprāt, tās veikšanai pieprasītā summa "’nav tik astronomiska, lai par to nevarētu vienoties’’. Tāpat Siliņa paudusi, ka visiem valdības pašreizējiem koalīcijas partneriem bērni ir prioritāte, ko apliecina tas, ka kopīgi izdevies vienoties par finansējumu bērnu veselībai šī gada valsts budžetā.

Arī LM Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Ilze Kurme norāda – jebkuras prioritātes pie esošā izmaksu kāpuma prasa savu pacīnīšanos. Lai arī nav zināms, kā galu galā viss izvērtīsies, ministrijā ir sajūta – ir pienācis brīdis šādām izmaiņām beidzot notikt.

"’Ir skaidrs, ka sistēmām ir jāpilnveidojas, ka bērnu tiesību aizsardzības sistēmā ir jābūt vienai institūcijai, kas savelk visus kopā. To pierāda arī starptautiskā prakse. Mēs ticam, ka šis ir virziens, kurā ir jāiet un par kuru jācīnās,’’ uzsver Kurme.