Unikāli attēli: Džeimsa Veba teleskops fiksē mirstošās zvaigznes dzīves noslēguma posmu

Apmēram 2600 gaismas gadu attālumā no Zemes šis miglājs radās, mirstot zvaigznei, kas izdzina savus ārējos slāņus kosmosā.

Attēli varētu sniegt galveno ieskatu zvaigžņu dzīves ciklos, saka zinātnieki.

Līdzās sarežģītajām detaļām par miglāja paplašināšanos krāsainajā apvalkā, attēli arī  "izsmalcinātā skaidrībā" atklāj iekšējo reģionu ap centrālo balto punduri, sacīja astronomu komandas līdzdalībnieks, kas publicēja attēlus, Dr Maiks Bārlovs.

"Mēs esam liecinieki zvaigznes dzīves pēdējām nodaļām, tā teikt, Saules tālās nākotnes priekšskatījumam, un JWST novērojumi ir pavēruši jaunu logu šo bijību iedvesmojošo kosmisko notikumu izpratnei," stāsta Bārlovs.

"Mēs varam izmantot Gredzena miglāju kā savu laboratoriju, lai pētītu, kā veidojas un attīstās planētu miglāji."

Tā sauktie "planētu miglāji" ir nepareizs apzīmējums, kas datēts ar 18. gadsimtu, kad astronoms Viljams Heršels to izliektās formas sajauca ar planētu formām.

Gredzena miglājs ir plaši pazīstams "planētu miglājs", kas atrodams Liras zvaigznājā un ir redzams visu vasaru.

Tā izveidojās, kad mirstoša zvaigzne izspridzināja lielu daļu savas vielas kosmosā, radot dažādus rakstus un mirdzošus gredzenus un gaišus mākoņus, kas, šķiet, viļņojas uz āru.

"Mēs esam pārsteigti par vairāk nekā jebkad detalizētajiem attēliem. Mēs vienmēr zinājām, ka planētu miglāji ir skaisti. Tas, ko mēs redzam tagad, ir iespaidīgi," sacīja Mančestras universitātes astrofizikas profesors Alberts Zilstra.