Aukstā kara atskaņas: Krievija pēc pusgadsimta pauzes centīsies sasniegt Mēness virsmu

Indijas kosmosa kuģis savu ceļu uz Mēness uzsāka 14. jūlijā, bet, neraugoties uz to, ka Krievija savu gaisā šāvusi nepilnu mēnesi vēlāk, tiek lēsts – abu nolaišanās uz Mēness dienvidu pola paredzēta 23. augustā, vēsta "’Associated Press’’.

"’Roscosmos’’ paziņojis, ka aptuveni 800 kilogramus smagais kosmosa kuģis Luna-25 uz Mēness virsmas mērījumus ievākt aptuveni gadu. Kuģis it kā aprīkots ar 1,6 metrus garu Mēness robotroku, lai savāktu Zemes pavadoņa virsmas nogulsnes, un vairākiem citiem zinātniskiem instrumentiem, tostarp polārās eksosfēras plazmas un putekļu komponentu izpētei.

Russia joins NASA in the latest race to land an intact spacecraft on the moon's south pole, resuming their lunar exploration since 1976 https://t.co/AViHDQLya8 pic.twitter.com/EvIrW1ODTb

— Bloomberg (@business) August 10, 2023

Luna-25 kosmosa kuģa misijas likme Krievijai un tās prezidentam Vladimiram Putinam ir ļoti augsta, akcentē "’The Wall Street Journal’’ (WSJ). Kopš Krievijas uzsāktā pilna mēroga iebrukuma Ukrainā tai noteiktas plašas sankcijas ASV un Eiropā, kā dēļ lielvalsts mēģinājusi satuvināties ar Ķīnu. Pateicoties sankcijām, iezīmējas arī tas, ka Krievijas kosmosa aģentūras "’Roscosmos’’ sadarbība ar NASA iet uz galu, proti, Indija un vairāki desmiti citu valstu kopā ar ASV piekrituši vienotiem kosmosa izpētes principiem, bet Krievija uzsākusi sadarbību ar Ķīnas Starptautisko Mēness izpētes staciju, kas ar NASA nesadarbojas jau kopš 2011. gada un kas līdz 2036. gadam plāno uz Mēness izveidot savu izpētes bāzi.

Putinam ir nepieciešams, lai šī kosmosa misija izdotos vairāku iemeslu dēļ. Vispirms jau Krievijai jāpierāda, ka tās centieni kosmosa jomā joprojām ir viena no valsts galvenajām spējām. Tas būtu nozīmīgs signāls ne tikai lielvalsts iedzīvotājiem, bet arī Rietumiem un Ķīnai. Pozitīvs iznākums Krievijai nepieciešams, lai kliedētu šaubas par tās nevarīgumu karā Ukrainā, kā arī lai pierādītu, ka Rietumu sankcijas nespēj degradēt Krievijas tehnoloģisko un līdz ar to kosmosa nozares izaugsmi.

Tiesa, no tā arī izriet – uz Mēness nosūtītā kuģa Luna-25 neveiksme Putinam var maksāt dārgi. Krievijas kosmosa politikas pētnieks Pāvels Luzins akcentē, ka izolētība no pārējās pasaules padara teju neiespējamu lielvalsts spēju pašiem attīsties kosmosa jomā. Tas tādēļ, ka Krievijas zondes Luna-25, arī Luna-26 un Luna-27 ir pilnībā atkarīgas no Eiropas elektronikas un aprīkojuma. Un pat tad, ja Krievija visas tām nepieciešamās detaļas būtu iegādājusies pirms iebrukuma Ukrainā, to izmantošana joprojām ir apgrūtināta bez sadarbības ar Rietumiem.

Eksperts arī norāda, ka misija uz Mēness dienvidu polu, kuru nevienam līdz šim vēl nav izdevies sasniegt, pati par sevi ir ārkārtīgi sarežģīta. Līdzvērtīgu tai Krievijas kosmosa inženieri nav veikuši nekad. Arī Vostočnija kosmodromā, no kura palaista Luna-25 zonde, nekad iepriekš līdzīga kosmosa kuģa palaišana nav notikusi. Vietējās varas iestādes pat devušas rīkojumu tuvumā esošajiem ciemata iedzīvotājiem evakuēties, lai izvairītos no riska, ka viņiem trāpīs raķetes pastiprinātāji, kad tie atdalīsies no galvenā transportlīdzekļa.

Tāpat Mēness reljefs sarežģī veiksmīgas nosēšanās izredzes. WSJ akcentē, ka kopš aukstā kara beigām Indija, Izraēla un Japāna jau mēģinājušas nosēsties uz Mēness dienvidu pola, bet to nav spējušas, tādējādi parādot, ka tas ir grūts uzdevums arī progresīvām kosmosa valstīm.

"’Roscosmos’’ amatpersonas ir atzinušas misijas bīstamību, norādot, ka "’šādas misijas vienmēr ir riskantas’’. Krievija pati novērtējusi, ka misijas izdošanās prognozējama ar 70% varbūtību, bet tas nav atturējis no mēģinājuma.

NASA administrators Bils Nelsons atklājis, ka ASV kosmosa aģentūra novēlējusi krieviem veiksmi, taču, kā noprotams, būtiskus panākumus nesagaida. "’Domāju, ka kosmosa sacīkstes patiešām ir tikai starp mums un Ķīnu,’’ izteicās Nelsons.

Vēl jāpiebilst, ka Mēness dienvidu pols īpaši iekritis zinātnieku acīs, jo, toprāt, pastāvīgi ēnainajā Zemes pavadoņa polārajos krāteros varētu būt ūdens. Savukārt akmeņos sasalušo ūdeni pētnieki varētu pārvērst par gaisu un raķešu degvielu, kas būtu būtisks pavērsies iecerēs par cilvēku kolonijas izvietošanu ārpus Zemes.