Nozarē apšauba, vai jaunā Klimata un enerģētikas ministrija spējusi attaisnot cerības un piepildīt politiķu solījumus

Latvijas enerģētiskā neatkarība, koordinēta nozares politika, kas līdz tam bijusi izmētāta pa dažādām ministrijām, un Briseles Zaļā kursa izaicinājumi. Ar šādiem saukļiem pērnā gada nogalē toreizējā koalīcija vienojās izveidot jaunu Klimata un enerģētikas ministriju.

Pavisam jauna ministrija Latvijā nebija dibināta 20 gadu, un sākumā viss notikta tādā kā triecientempā. Tai nebija pat savas mājaslapas vai pastāvīgas mājvietas. Tagad gan telpas ir atrastas un konkrētā iestāde nu jau vairākus mēnešus atrodas Maskavas ielā, ēkā man aiz muguras, kur mīt arī vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs

Nezinātājs gan to nepateiktu. Pie ēkas ieejas nekas neliecina, ka te mājotu ministrija. Plāksne ar nosaukumu gan esot procesā.

Palūkojoties uz Klimata un enerģētikas jautājumu strukturālo sadalījumu valsts līmenī pirms ministrijas izveides, ieskicējas šāda aina. Tie izkaisīti starp trim resoriem, klāt tam visam vēl arī neatkarīgā institūcija – Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, kas strādā ar tarifiem.

Jaunā iestāde pārņēmusi enerģētikas politiku no Ekonomikas ministrijas, tur gan atstājot valsts galveno nozares kompāniju "Latvenergo" un attiecīgi arī tās meitasuzņēmumu "Sadales tīkls", tāpat pārvirzīts klimats un Vides investīciju fonds, pašu vides politiku gan atstājot, tā teikt, līdzšinējās mājās, savukārt no Finanšu ministrijas pārņemts "Augstsprieguma tīkls". Tāda joma kā energoefektivitāte joprojām pie visiem trim, tātad īsti ne pie viena. Vai šīs pārbīdes palīdzējušas prasmīgāk plānot un koordinēt valsts rīcību Klimata un enerģētikas jautājumus?

Par to kritisks elektrorisinājumu, tai skaitā saules paneļu, uzņēmuma "Baltik Elektro" vadītājs Edgars Bergholcs, kurš pērnā gada nogalē jaunās ministrijas izveidi atbalstīja: "Skanēja jau baigi rožaini un skaisti. Viss jau bija kārtībā sākumā. Šķita, ka beidzot būs komanda, kas varēs atbalstīt to visu, kas varēs beidzot mērķēti [darboties] uz tiem virzieniem, kuri pašreizējā brīdī ir visaktuālākie. Izpildījums kā tāds… Ja šī ministrija ietu skolā, būtu – sēdies, divi! Paldies par uzmanību!"

Valsts rīcība nozarē ne tikai nekoordinēta, tā ir pretrunām pilna. Par piemēru uzņēmuma vadītājs minēja saules paneļus. No vienas puses, valdība dod atbalsta programmas to uzstādīšanai, no otras puses, ar jaunajiem "Sadales tarifiem" un sagaidāmajām izmaiņām enerģijas uzskaites sistēmā ņem naudu nost. Neesot pārliecības, vai beigās tāpat nebūs ar elektromobilitātes izvēršanu Latvijā.

"Stratēģijas kā tādas nav vispār. Šizofrēnija, manuprāt, ir viens no labākajiem variantiem, ko varētu šajā visā nosaukt," pauž Bergholcs.

Tik skarbs savos izteicienos nav enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš, kurš uzver, ka šāda ministrija joprojām ir laba ideja, bet tās izveidi nevar uzskatīt par pabeigtu. "Joprojām tā ir tikai pusminstrija," viņš saka.

Enerģētikas politika nav atraujama no lielajiem nozares valsts uzņēmumiem, daļa turpina būt Ekonomikas ministrijas pārraudzībā.

"Pēdējos mēnešos mēs redzam, ka tas ir diezgan liels haoss politiskajā telpā, kas par ko atbild un kā komunicē. Protams, ka būtu ļoti labi, ja politikas jautājumi tiktu koordinēti vienā institūcijā, bet mēs redzam, ka tās joprojām ir pilnīgas divas politiskās sētas. Tas, ko sagaidījām, vēl nav piepildījies," teic Ozoliņš.

To atzīst arī galvenais ministrijas izveides virzītājs, nu jau demisionējušais premerjministrs Krišjānis Kariņš (JV), atgādinot, cik grūtas bija politiskās diskusijas par to, kā jaunajai iestādei jāizskatās: "Arī vides jautājumus šajā ministrijā iekļaut. Piemēram, arī tādas lietas kā energoefektivitāte koordinēt ministrijā, kas skatās vienlaikus gan uz klimata, gan enerģētikas un vides jautājumiem. Tāds modelis, piemēram, Skandināvijā ir diezgan izplatīts un efektīvs. Es teiktu, ka tas ir vairāk kā iedīglis. Tas pamats ir, bet, manuprāt, vēl pilnveidojams."

Pats klimata ministrs Raimonds Čudars (JV) klāsta, ka šajos deviņos mēnešos ir izdarītas vērtīgas lietas – pilnīga gāzes tirgus atvēršana, virzās vērienīgi vēja parku projekti, starp Baltijas valstīm panākta skaidra vienošanās, kā atdalīties no Krievijas elektrotīkliem. Savukārt kritikai – arī atcērt atpakaļ.

"Ļoti daudz ekonomisku interešu. Mēs esam valsts, kas ir gājusi cauri OIK afērai. Enerģētika ir tāda joma, kurā ir apstākļi, kurā kāds vēlas noteikumus, kas ir īpaši labvēlīgi vienam vai otram uzņēmējdarbības veidam," stāsta Čudars.

Klimata un enerģētikas ministrs gan atzīst, ka nozares pārvaldībā ir nepieciešamas strukturālas pārmaiņas. Konsultācijas par to jau esot sākušās, piemēram, attiecībā uz "Latvenergo" koncerna uzņēmumu "Sadales tīkls", iespējams, to apvienojot ar "Augstsprieguma tīklu".