Kā rīkoties, ja kaimiņos dzīvo korumpants? Būs jauns KNAB ziņošanas rīks

Kaimiņš, kurš ir valsts vai pašvaldības amatpersona, šķietami dzīvo pāri saviem līdzekļiem. Vai par to ziņot KNAB? Šī bija viena no situācijām, kas tika apspriesta KNAB rīkotajā domapmaiņā "Krāpšana attiecībās un korupcija sabiedrībā – sakritība vai loģisks turpinājums?".

"Praksē bieži vien var būt sarežģīti konstatēt, vai kaimiņa rocība patiešām neatbilst viņa legāli gūtajiem ienākumiem," atzīmē centra "Providus" pārstāvis Valts Kalniņš.

"Lai arī runa ir par valsts amatpersonu, ienākumu vai labklājības avoti šim cilvēkam var būt daudzi un dažādi. Piemēram, var būt ienākumi no uzņēmējdarbības, kas nebūt nav obligāti aizliegta," skaidro eksperts. "Amatpersonai var būt arī mantoti īpašumi vai līdzekļi, kā arī partneru un dzīvesbiedru ienākumi."

KNAB pārstāve Inte Nolle piebilst: "Ja kāds cilvēks šķietami dzīvo pāri saviem līdzekļiem, tas nebūs KNAB jautājums, tā būs Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kompetence noskaidrot, vai ar personas ienākumiem viss ir korekti".

"Taču tas būs KNAB jautājums gadījumā, ja ir aizdomas, ka šis kaimiņš kaut kādā veidā ir iesaistīts koruptīvās darbībās," turpina Nolle. "Tiklīdz ir šī korupcijas piedeva, tas nonāk KNAB kompetencē."

Ziņotājam nav jābūt ekspertam

Vienlaikus, iedrošinot cilvēkus ziņot par savām aizdomām, Nolle atzīmē, ka iedzīvotājam nav jābūt ekspertam: "Nav uzreiz jāsaprot, tieši kāda rakstura pārkāpumi ir konstatēti. Tie ir jāpamana un par tiem jāziņo."

Jāņem vērā, ka, piemēram, cīņā ar korupciju ir iesaistīts plašs iestāžu loks. Ir korupcijas gadījumi, ko izmeklē KNAB, ir gadījumi, kas nonāk Valsts drošības dienesta vai Valsts policijas kompetencē, bet ir arī korupcijas noziegumi, ko šķetina atsevišķu iestāžu iekšējie drošības dienesti.

Līdz ar to ziņošana ir svarīga, lai ne tikai KNAB, bet arī citas atbildīgās institūcijas, saņemtu informāciju. Pēc tam jau speciālisti vērtē, cik pamatoti ir saņemtie signāli. Nepieciešamības gadījumā informācija tiek nodota citai institūcijai.

"Ja cilvēkam, kritiski apsverot situāciju, liekas, ka tas, iespējams, ir koruptīvs noziegums vai interešu konflikts, par to ir jāziņo," uzsver Nolle. "Tas pirmais solis ir apzināties, ka tas, ko esmu pamanījis, iespējams, ir korupcija."

"Un to mēs redzam priekšvēlēšanu kampaņu laikā, kad mums cilvēki ļoti aktīvi ziņo – viņi filmē, fotogrāfē vai vienkārši atsūta informāciju par iespējamiem pārkāpumiem," stāsta KNAB pārstāve. "Šī ir tā labā prakse – pamanīt un ziņot."

Nodokļu nemaksātājs jāuzrāda VID

Kā "tv3.lv" uzsver VID, iestāde aicina iedzīvotājus ziņot par jebkāda veida aizdomām saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem attiecībā uz nodokļu (ne)maksāšanu: "Neatkarīgi no tā, vai šīs aizdomas radušās par valsts amatpersonu vai jebkuru citu iedzīvotāju."

Ziņojot par šāda rakstura pārkāpumiem, VID aicina sniegt iespējami precīzu, detalizētu informāciju, kas tieši norāda uz iespējamo nelikumību.

Jāpiebilst, ka VID tīmekļvietnē ir pieejama datu bāze ar informāciju no valsts amatpersonu iesniegtajām deklarācijām.

Pirms ziņot, ikviens var tajā ielūkoties, lai pārliecinātos, ko par amatpersonas mantisko stāvokli liecina iesniegtās deklarācijas.

Par iespējamiem pārkāpumiem nodokļu vai muitas jomā Valsts ieņēmumu dienestam iespējams ziņot:

• atklāti vai anonīmi, zvanot uz VID bezmaksas uzticības tālruni +371 80009070 (darbojas 24/7);
• Rakstot uz e-pastu: [email protected].

Par iespējamām blēdībām ar nodokļiem un citu krāpniecību iespējams ziņot arī platformā "Atkrapies.lv".

KNAB piedāvās jaunu ziņošanas rīku

Septembrī KNAB sola paplašināt jau līdzšinējās ziņošanas iespējas iedzīvotājiem, šim nolūkam piedāvājot jaunu platformu, kas nodrošinās gan anonimitātes, gan atgriezeniskās saites iespēju. Jaunais ziņošanas rīks darbosies gan viedtālrunī kā aplikācija, gan datora versijā.

Jaunā platforma cilvēkam dos iespēja ziņojumu KNAB iesniegt arī anonīmi, vienlaikus saglabājot iespēju izsekot, kas tālāk notiek ar sniegto informāciju – vai tā tiek vērtēta, vai tā ir pārsūtīta citai institūcijai utml..

"Tad nebūs tā sajūta – es noziņoju, bet nezinu, kas ar manis sniegto informāciju notiek. Platforma dos arī iespēju no KNAB puses ziņotājam uzdot papildus jautājumus, bet ziņotājs savukārt varēs laika gaitā papildināt sniegto informāciju," stāsta Nolle.

KNAB pārstāve pauž cerību, ka jaunā platforma veicinās plašāku sabiedrības iesaisti, lai ziņotu par aizdomīgiem gadījumiem un situācijām.

Vai kaunināt iespējamo blēdi soctīklos?

KNAB rīkotāju domapmaiņā tika apspriesta arī situācija, kad cilvēks sociālajos tīklos izveido anonīmu kontu un tur kaunini aizdomīgo kaimiņu, cerībā, ka tam uzmanību pievērsīs KNAB.

"KNAB pamanīs šo ierakstu. Bet ļoti bieži tas ieraksts, īpaši, ja tas ir no anonīma, absolūti neidentificējama konta, neko nenozīmē," skaidro biroja pārstāve.

"Ir ieraksti, kas tiek pārbaudīti, ja tajos nav tikai kaut kāda absolūti abstrakta informācija un tas saturs atbilst KNAB kompetencei. Protams, tas tiek pārbaudīts. Visi sociālie tīkli tiek monitorēti," piebilst Nolle.

Vienlaikus viņa mudina cilvēkus ziņošanai tomēr izmantot tam paredzētos tiesībsargājošo iestāžu izveidotos kanālus, kas šo procesu padara efektīvāku.

Kā piebilst "Providus" pētnieks Kalniņš, pret korumpantiem sabiedrībā būtu nepieciešama sava veida "izslēgšanas kultūra" ("cancel culture"), taču ne "tādā paranoiskā veidā".

Vienlaikus viņš atgādina arī par pastāvošajiem riskiem: "No veselīgas novēršanās no slikta cilvēka līdz iracionālai, patvaļīgai sabiedriskai cilvēka vajāšanai tā robeža bieži vien ir diezgan izplūdusi."

Piemēram, nelabvēlīgu pavērsienu var iegūt arī cilvēka publiska "kaunināšana" sociālajos tīklos īpaši, ja šķietami pārkāpumi vai blēdības ir tikai pieņēmumu līmenī. Arī no šī viedokļa diskrēta ziņošana likumsargiem būtu pareizāks solis.