Saeima apstiprina jauno Evikas Siliņas valdību

Jaunajā valdībā "’Jaunā vienotība’’ sēdīsies astoņos krēslos, "’Zaļo un zemnieku savienība’’ (ZZS) – četros, bet "’Progresīvie’’ (P) – trīs. Attiecīgi Evikas Siliņas valdības sastāvs ir:

• Premjerministre – Evika Siliņa (JV)
• ārlietu ministrs – Krišjānis Kariņš (JV)
• tieslietu ministre – Inese Lībiņa-Egnere (JV)
• finanšu ministrs – Arvils Ašeradens (JV)
• izglītības un zinātnes ministre – Anda Čakša (JV)
• iekšlietu ministrs – Rihards Kozlovskis (JV)
• vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre – Inga Bērziņa (JV)
• veselības ministrs – Hosams Abu Meri (JV)

• ekonomikas ministrs – Viktors Valainis (ZZS)
• labklājības ministrs – Uldis Augulis (ZZS)
• zemkopības ministrs – Armands Krauze (ZZS)
• klimata un enerģētikas ministrs – Kaspars Melnis (ZZS)

• satiksmes ministrs – Kaspars Briškens (P)
• aizsardzības ministrs – Andris Sprūds (P)
• kultūras ministre – Agnese Logina (P)

Kreituse: Nav labi jaunos ministrus atklāt pāris dienas pirms balsojuma

Tā ir ļoti slikta prakse publiski – sabiedrībai un sociālajiem partneriem – atklāt jauno ministru vārdus vien pāris dienas pirms Saeimas balsojuma, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes profesore Ilga Kreituse.

"Tā ir ļoti slikta prakse, sabiedriskajām organizācijām vajadzētu zināt, nozarei vajadzētu zināt. Šodien, kad Izglītības un zinātnes ministrija ir izdarījusi šo ļoti rupjo kļūdu, kad ir izplatīts metodiskais materiāls ceturtajai klasei – vecāki saprot, par ko es runāju, un ka mums beigās pasaka, ka tā bija pārvaldības kļūda. Tā nebija pārvaldības kļūda, tā bija saturiskā kļūda un tad, ja zini, kas to dara, vari prasīt atbildību.

Šāda uzvedība, no vienas puses, nebūtu pieņemama, bet Latvijā ir ļoti viegli iestāstīt, ka tas ir labi, ka nāks jauni cilvēki. Man vienīgais, ko jaunajiem ministriem būtu gribējies novēlēt, iekams viņi piekrīt jaunajiem amata izaicinājumiem, pieiet pie spoguļa un pajautāt sev, vai es varēšu? Jo mums ļoti bieži politikā Latvijā pazūd šis termins. Mums ir nevis, vai es varēšu, bet kāpēc ne es?" uzsver Kreituse.

Taujāta par vērtējumu jaunajam Ministru kabinetam, viņa teia, ka cilvēki partijas ir ievēlējuši, tās, savukārt, ir izvēlējušās savus kandidātus atbilstoši to spējām. Taču nevienu ministru viņa negrasījās pagaidām ne slavēt, ne pelt. "Man vienīgais ir pretenzijas pret to, ka izglītības jomā arvien notiek kļūdas un tiek pievērsta minimāla uzmanība pārmaiņām, kas tika solītas. No tā, ko ministre solīja attiecībā uz to, kas mainīsies, [valdības] deklarācijā praktiski nav nekā," neslēpj Kreituse.

Pilnu interviju klausies te.

Kultūras darbinieki nostājas pret Gunāru Kūtri

Tāpat ZZS, visticamāk, ieņems Saeimas priekšsēdētāja vietu, proti, šim amatam virzīts Gunārs Kūtris. Iepriekš izskanējušais piedāvājums par viņa kandidatūru uz kultūras ministra amatu tika kritizēts sabiedrības un nozares darbinieku vidū.

Nozares pārstāvji atklātā vēstulē Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam un Evikai Siliņai lūdza nekavējoties virzīt  kultūras ministra amatam citu kandidātu. Kultūras nozares pārstāvji uzsvēra, ka kultūras ministram būtu jābūt otram valsts vadītājam, garīgās attīstības virziena sekmētājam, balstoties uz Satversmi un respektējot šī brīža Krievijas karu Ukrainā un draudu eiropeiskajām vērtībām.

Viņi atzīmēja, ka Kūtra kandidatūra kultūras ministra amatam ne tikai pierāda, ka ar tiem, kuri strādā kultūras jomā, nerēķinās, bet arī, ka tiek darīts viss iespējamais, lai turpinātu graut Latvijas, latviešu nācijas pamatus.

Vēstulē tika uzsvērts, ka Latvijas valstij ir jāgarantē latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšana un attīstība cauri gadsimtiem, jānodrošina Latvijas tautas un ikviena brīvība, jāsekmē labklājība.

"Progresīvajiem" pārmet prokremliskumu

"Progresīvo" nonākšana koalīcijā un valdības ministru krēslos sociālajos medijos no jauna uzjundījusi diskusijas par šī jaunpienācēja politisko virzienu. Netrūkst cilvēku, kuri pauž bažas par politiskā spēka iespējamo orientāciju uz Maskavu.

Vai ir pamats cilvēku bažām par vienas topošās koalīcijas partijas politisko virzienu?  To "tv3.lv" skaidroja kopā ar četriem politikas ekspertiem, kuru vidū vienota vērtējuma nav.

"Nē, tas nav prokremlisks spēks," vērtējot "Progresīvo" orientāciju teic Lelde Metla-Rozentāle. "Es saprotu, ka tas ir kādam politiski izdevīgi šādi pozicionēt šo partiju. Un redzot, ka sabiedrība uz to rezonē, tas tiek izmantots politiskā kapitāla veidošanai."

Turpretī Filips Rajevskis norāda, ka šīs bažas pamatojas ne tik senā vēsturē: "Tur ir diezgan liela sasaiste ar "Saskaņu" (S), ar tās jauniešu organizāciju. Un problēma ir tā, ka laikā, kad viņi darbojās "Saskaņā", viņi piedalījās procesā, kas saucas 9. maija svinību akta radīšana."

"Pietiek ar vienu vārdu – "prokremlisks", lai liela daļa cilvēku uz tevi skatītos kā uz Latvijas valsts nodevēju. Nezinu, vai [Skaidrīte] Ābrama vai [Andris] Šuvajevs, vai citi viņu biedri ir Latvijas valsts nodevēji. Es ļoti šaubos par to. Man gribētos teikt, ka ne," vērtē Ilga Kreituse.

Savukārt Juris Rozenvalds vērtē, ka "Progresīvajiem" piedēvēt prokremliskumu nav nekāda pamata: "Domāju, tās ir insiunācijas. Neredzu neko tādu. Tieši otrādi, "Progresīvie" vismaz tad, kad "Saskaņa" vēl bija nedaudz labākā formā, manuprāt, mazliet brīžam pat pārcentīgi gribēja norobežoties no "Saskaņas"."

Vairāk lasi šajā rakstā.