Jūras zāles, aļģes dārzā: kuriem augiem un kā pareizi izmantot
Viens no rudens dārza darbiem ir mēslošana un sagatavošana nākamajai sezonai. "Instagram" blogā @manssapnudarzs ainavu arhitekte Dace Ziediņa dalās savā pieredzē par jūras zālēm, aļģēm dārzam un augiem. Kuriem augiem un kā pareizi tās izmantot? Ko dod vai nedod šis mēslojums?
"Tikko savāktas jūras aļģes nelietojam uzreiz dārzā un augiem, bet atstājam kādā traukā dārzā, lai izskalojas sāls un nedaudz arī smagie metāli. Telpaugiem un balkona kastēs, mēs aļģes nelietojam," stāsta Dace Ziediņa.
Kāpēc nevajadzētu saraukt degunu un savākt izskalotās aļģes, D. Ziediņa stāsta: "Aļģes ir labs mēslojums dārzam. Aļģu sastāvā ir ļoti daudz fosfors, slāpeklis, kālijs, magnijs un vēl citi Mendeļejeva tabulas ķīmiskie elementi."
Ne tikai jūras, bet arī upju aļģes var savākt un izmantot dārza mēslošanai. Gan vienas, gan otras ir ļoti labs organiskais mēslojums un to ne tikai var, bet arī vajag lietot kā mēslojumu dārzam, ja ir piekļuve šādam vērtīgam mēslošanas materiālam.
"Patiesībā tas ir pielīdzināms nopļautai zālei, tikai slāpekļa saturs ir daudz, daudz lielāks, kā arī fosfors ir daudz, daudz vairāk," skaidro D. Ziediņa.
Kad un kā pareizi lietot?
Vispareizāk būtu lietot aļģes rudenī, kad tiek iestrādāta augsne siltumnīcā vai dobēs, kura ir novākta un kurās nekas neaug.
Par to, kāpēc dārza saimnieki domā, ka aļģes vajag iestrādāt augsnē tieši rudenī un nevis pavasarī vai vasarā, D. Ziediņa kā pirmo min, ka, iespējams, viņi domā, ka ar tām var apdedzināt auga saknes.
"Nē auga saknes ar aļģēm nevar apdedzināt, jo slāpekļa koncentrāts un visi citi mikroelementi nav tik spēcīgi, lai apdedzinātu augu saknes. Rudenī iestrādā tāpēc, lai aļģes pa ziemu paspēj sadalīties. Tikai tad, kad aļģes ir sadalījušās, tās izdala visvairāk vērtīgās minerālvielas, kuras ir nepieciešamas augiem," skaidro D. Ziediņa.
Tikko savāktas aļģes no ūdens tilpnes var saturēt daudz smagos metālus.
Arī par šo mītu D. Ziediņa teci: "Patiesībā vides novērotāji ir secinājuši, ka nemaz tik traki piesārņots tas ūdens mums nav. Protams, ir, bet ne tik daudz, lai kaitētu mūsu augiem. Lai mēs šo smago metālu mazinātu, tad mēs savāktās aļģes uzreiz neliekam dobēs, bet gan aplejam ar ūdeni vai atstājam dārzā, kur nokrišņi tās noskalos. Tā izskalosies ārā smagie metāli."
Protams, aļģu sastāvā ir arī diezgan liels daudzums sēra, kas ir ļoti daudziem augiem nepieciešams.
"Aļģu sastāvā ir arī hlors. Tāpēc, lietojot aļģes, esam uzmanīgi un cenšamies nelietot tiem augiem, kuriem hlora panesība ir sliktāka. Piemēram, rozēm noteikti var likt aļģes, bet ar mēru," skaidro D. Ziediņa
Aļģes ir ļoti labs mēslojums augiem un dažādiem dārzeņiem. "Vienīgi nepatiks kartupeļiem un tomātiem, bet visiem pārējiem augiem droši var lietot," stāsta D. Ziediņa.
Aļģu mēslojumu lieto mitrā veidā, nevis sausas, izkaltētas, jo no tā būs vairāk jēgas. Ierušinām augsnē, jo tad būs mazāka smaka.
To, cik daudz aļģes likt, D. Ziediņa teic: "Lai ielabotu augsni, liek 2 kg uz vienu kvadrātmetru."
View this post on Instagram
Vairāk Daces Ziediņas padomus atradīsi @manssapnudarzs un šeit.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
