Pētījums: sēdēšana lielāko dienas daļu palielina risku saslimt ar demenci

Pētnieki atklāja, ka ilgstošas ​​sēdēšanas negatīvā ietekme var būt tik spēcīga, ka pat cilvēki, kuri regulāri vingro, ir pakļauti lielākam demences riskam, ja viņi sēž lielu dienas daļu.

"Pētījumā, kurā piedalījās 49 841 vīrietis un sieviete vecumā no 60 gadiem, atbalsta domu, ka vairāk laika, kas pavadīts mazkustīgā uzvedībā, palielina demences risku," sacīja Bostonas Universitātes neiroloģijas profesors un grāmatas "Septiņi soļi pārvaldībā" autors Endrū Budsons.

Pētnieki arī uzsver, cik izplatītas var būt sēdēšanas sekas, kas ietekmē mūsu prātu, kā arī mūsu ķermeni, un tie norāda, ka ar vingrošanu vien var nepietikt, lai mūs aizsargātu pret demenci.

Zinātniekiem un lielākajai daļai no mums ir labi zināmas pārmērīgas sēdēšanas negatīvās puses. Iepriekšējie pētījumi liecina, ka cilvēkiem, kuri sēž visu dienu, uzkrājot vairākas stundas sēdus darba birojā, braucot uz darbu un mājās, pie televizora un datora, ir lielāka iespēja priekšlaicīgi saslimt ar sirds slimībām, aptaukošanos, diabētu un citām slimībām nekā cilvēkiem, kuri bieži pieceļas un pārvietojas.

Sēdēšana var pat mazināt vingrinājumu efektivitāti. Saskaņā ar citiem neseniem pētījumiem cilvēki, kuri trenējas, bet pēc tam visu atlikušo dienu sēž, zaudē no viņu piepūles paredzamajiem vielmaiņas ieguvumiem. Taču tas, vai sēdēšana arī ietekmē smadzeņu veselību, nav kļuvis tikpat skaidrs.

Daži pētījumi ir saistīti ar sēdēšanu un vēlākām atmiņas problēmām, tostarp Alcheimera slimību un citiem demences veidiem. Taču viņi galvenokārt ir paļāvušies uz cilvēku atmiņu par to, cik daudz viņi sēž, kas var būt diezgan neprecīzi. Cik daudz cilvēki sēž? Tātad jaunajam pētījumam Dienvidkalifornijas Universitātes Losandželosas un citu universitāšu zinātnieki meklēja objektīvus sēdēšanas mērījumus un atrada to Apvienotās Karalistes Biobankā, plašā datu krātuvē par simtiem tūkstošu britu vīriešu un sieviešu dzīvi, veselību un nāvi.

Daudzi "Biobank" dalībnieki nedēļu pēc pievienošanās pētījumam nēsāja izsmalcinātu aktivitāšu izsekotāju, lai precīzi reģistrētu viņu kustības un dīkstāvē pavadīto laiku visas dienas garumā.

Zinātnieki ieguva rekordus par gandrīz 50 000 vīriešiem un sievietēm vecumā, sākot no 60 gadiem un kuriem nebija demences, kad viņi pievienojās pētījumam.

Ar mākslīgā intelekta algoritmu palīdzību, kas varēja interpretēt izsekotāja rādījumus, zinātnieki dienas laikā katru minūti identificēja, kad cilvēki pārvietojās vai sēdēja, proti, viņi sēdēja vai gulēja, bet neguļ.

10 stundu sēdēšana palielina smadzeņu saslimšanas risku

Pēc tam viņi pārbaudīja cilvēku veselības stāvokli nākamos septiņus gadus, meklējot slimnīcu vai nāves ierakstus, kuros sīki aprakstīta jebkāda veida demences diagnoze.

Visbeidzot, viņi pārbaudīja sēdēšanas paradumus un smadzeņu veselību. Un viņi atrada spēcīgas korelācijas. Ja vīrieši un sievietes sēdēja vismaz 10 stundas dienā, ko daudzi no viņiem darīja, viņu risks saslimt ar demenci nākamo septiņu gadu laikā bija par 8% lielāks nekā tad, ja viņi sēdēja mazāk nekā 10 stundas.

Cilvēki, kuri vingroja, bet pēc tam nosēdās krēslos 10 vai vairāk stundas, bija tikpat pakļauti demencei kā cilvēki, kuri vispār nebija daudz vingrojuši. "Izskatās, ka jūs nevarat izkļūt no riska grupas," sacīja Raihlens.

Kā ar stāvošiem galdiem vai pārtraukumiem?

Tas pats attiecās uz pastaigām un citiem īsiem pārtraukumiem. Pēc pielāgošanās citiem faktoriem pētnieki atzīmēja dažus uzlabojumus to cilvēku vidū, kuri pārtrauca sēdēšanas laiku ar pārtraukumiem. Ja viņi piecēlās un staigāja apkārt, bet tomēr spēja sēdēt 10 vai vairāk stundas dienā, viņu saslimšanas risks īpaši nemainījās. Galu galā svarīgi bija tas, cik stundu kopumā no dienas cilvēks pavadīja krēslā.

Tomēr joprojām ir daži jautājumi par stāvošiem un stāvošiem galdiem, daļēji tāpēc, ka aktivitāšu izsekotāju datos ne vienmēr ir viegli atšķirt nekustīgu sēdēšanu un stāvēšanu. Stāvēšana parasti netiek uzskatīta par mazkustīgu dzīvesveidu, taču šajā pētījumā nav skaidrs, vai tas var mazināt smadzeņu risku, ko rada sēdēšana.

Kā es varu samazināt savu risku?

Labākais veids, kā samazināt demences risku, ir atrast veidus, kā kopumā mazāk sēdēt. "Cilvēkiem mūsu pētījumā, kuri bija mazkustīgi 9,5 stundas dienā, nebija paaugstināta saslimšanas riska," viņš teica.

Ja jūsu darbs prasa daudz laika pie galda un datora, dienas laikā meklējiet iespējas būt kustībā. Pastaigājieties pa biroju, kamēr lietojat tālruni. Ieplānojiet pastaigu sanāksmes. Paņemiet pusdienas, nevis piegādājiet tās.

Mēģiniet izsekot, cik stundu pavadāt nekustīgi. Kad tie sasniedz vai pārsniedz 10, pārvietojieties vairāk, sēdiet mazāk.

Tomēr pārmērīgu sēdēšanu var arī mazināt. "Sēdiet mazāk, kustieties vairāk. Tas ir vēstījums, un mēs, iespējams, nevaram to pietiekami atkārtot," sacīja zinātnieks.