"Jānokļūst elles viducī, lai sajustu, cik daudz esi zaudējis." Žurnāliste Kristīne Spure par Serhija Žadana "Internātu"
"Vajadzēja nokļūt šeit, pašā elles viducī, lai sajustu, cik daudz tev ir bijis un cik daudz esi zaudējis." Šis ir, iespējams, viens no maniem mīļākajiem citātiem no ukraiņu autora Serhija Žadana romāna "Internāts", kas lieliski atspoguļo darbā valdošo apokaliptisko noskaņu.
"Vasarā nav obligātās literatūras, bet vasarā ir radio "StarFM" "Lasītāju klubiņš!", kurā Kristīne kopā ar Mārtiņu Spuri brīvdienu rītos lasīja ukraiņu ievērojamākā rakstnieka Serhija Žadana vēsturisko kara romānu "Internāts".
Esmu kara literatūras fans, un, lai gan zinu, ka lasīt par šaušanu, nežēlību un cīņu par izdzīvošanu var būt patiesi grūti, tajā slēpjas arī kaut kas pirmatnēji aizraujošs. Lasot par karu, visa lasītāja esošā realitāte un ikdienas problēmas aiziet kaut kur tālu dziļā fonā, un lasītājs sāk cīņu par izdzīvošanu kopā ar grāmatas varoņiem.
Tā vismaz notiek, lasot par karu, kas reiz bijis, taču šaubos, vai to pašu var teikt par grāmatām, kas vēsta par notikumiem mūsdienu Ukrainā. Karš Ukrainā notiek šobrīd, mums blakus, un tādēļ no tā abstrahēties ir teju neiespējami.
Tas ir iemesls, kādēļ Serhija Žadana "Internāts" rada neomulīgu nemieru jau no pirmajām lappusēm. Ukraiņu spilgtākais dzejnieks un prozaiķis stāsta par jaunu ukraiņu valodas skolotāju Pašu, kurš dodas pakaļ savam trīspadsmitgadīgajam māsasdēlam uz internātu pilsētas otrā galā. Lasītājs ir kopā ar Pašu kaut kur kara, nāves un baiļu ielenktā Ukrainas pilsētā, kurā negaidīti sākusies karadarbība, valda haoss un notiek apšaudes.
Manas asociācijas vilka uz Franca Kafkas daiļradi, jo vietām vide, ko rada Žadana radītais kara skarbums, veidoja tieši tādus notikumu mudžekļus un murgus kā Kafka savā romānā "Process". Tikai pretēji "Procesa" galvenajam varonim Jozefam K., kurš ierauts neatšifrētā un absurdā tiesas procesā, "Internāta" varoņu vide ir īsta un notiek šobrīd, 21. gadsimtā, vien dažus simtus kilometrus no Rīgas.
Žadans prot Kafkas stila absurdumu un murgainas vīzijas savīt ar dzejisku prozu. Var rasties jautājums: vai par karu vispār var rakstīt liriski? Var, un Žadanam tas izdodas. Vietām autors lasītāju noved līdz tumšiem notikumiem, taču vardarbība un kara šausmas tā arī paliek kaut kur ap stūri. Lasītājs tām it kā, tumsā taustoties, pietuvojas, taču aci pret aci nenonāk, vien sagaršo caur Pašas baiļu un panikas lēkmju epizodēm. Tāpat arī vārdā netiek nosaukts, kas grāmatā ir "mēs" un kas "jūs", kuras ir divas puses, kas mērojas spēkiem (lai gan zinot politekonomisko kontekstu, lasītājs to ļoti labi nojauš).
"Internāts" ir spēcīgs romāns, taču, ja par kritiku, notikumu virpulis bija gana haotisks, turklāt savijās ar galvenā varoņa Pašas atmiņu ainām, kas neļāva izjust grāmatu tik dziļi kā, piemēram, vēl vienu līdzīgu un man mīļāku ukraiņu romānu – Tamāras Horihas Zerņas "Meitiņu". Abus tulkojusi brīnišķīgā Māra Poļakova, kura ir īsts meistars dažādu sabiedrības slāņu leksikas atveidē, un jā, Māra zina, iespējams, visspilgtākos lamuvārdus. Bravo!
Visbeidzot tā gribējās zināt, kas tad Pašam ar tām rokām un kas ar māti. Kāda bija viņas nozīme Pašas personības veidošanā? Atmiņu ainas vedināja uz to, ka viss savilksies kopā, taču to nesagaidīju. Un, ja par Pašu: nu, nav viņš īpaši simpātisks galvenais varonis, lai piedod man Paša. Lielākoties cauri romānam Paša ir tik ļoti bez sava mugurkaula, ka beigās to izaudzē vien nedaudz.
"Internāts" nācis klajā 2017. gadā, un būtu interesanti redzēt, kā Serhijs Žadans to rakstītu, ja darītu to tagad, pēc 2022. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā. Manuprāt, romāns kļūtu tikai tiešāks un lasītājs nebūtu pasargāts no šausmām, kas šoreiz paliekušas aiz plīvura.
Populārās grāmatu platformas "Goodreads" vērtējuma skalā dodu grāmatai 3 zvaigznes no piecām, lai gan citi lasītāji devuši tai augsto vērtējumu 4,41.
Kāds jauns ukraiņu valodas skolotājs dodas pakaļ savam trīspadsmitgadīgajam māsasdēlam uz internātu, kas atrodas pilsētas viņā galā, taču izrādās, ka apkaimē negaidīti sākusies karadarbība, valda vispārējs haoss, notiek apšaudes un vairs nevar saprast, kurš ir savējais un kurš – ienaidnieks. Jebkurā brīdī zem kājām var sprāgt mīna, ap sagrauto māju drupām siro bezpajumtnieki suņi, un apātiski, bezpalīdzīgi cilvēki maldās pa apokaliptisko pilsētas ainavu.
Romāns "Internāts" nācis klajā 2017. gadā, tulkots 21 valodā un saņēmis dažādas balvas, to vidū ERAB Literatūras balvu 2022. gadā. Tas ir stāsts par karu, kas atnāk pēkšņi un kam neviens nekad nevar būt gatavs; par to, kā tuva un pazīstama vide pēkšņi pārvēršas par svešu, draudīgu teritoriju.
No ukraiņu valodas tulkojusi Māra Poļakova
Radio "Star FM" ētera cilvēki un "tv3.lv" redaktori sadarbībā ar grāmatnīcām "Jānis Roze" turpmāk lasīs grāmatas un stāstīs par izlasīto citiem. Visu izlasīto grāmatu apskatus varēsi atrast sadaļā "Lasītāju klubiņš".
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
