"Zutiņu" saimnieces skābētu zaļo tomātu recepte

"Tomātus skābējam tāpat kā gurķus, vien uz kopējo daudzumu piešaujam mazliet vairāk sāls. Parasti izvēlamies jau lielus, gaiši zaļus vai bālganus tomātus. Der arī tādi, kas mazdrusciņ sāk sārtot vaigu, bet vairāk gan ne. Būs mīksti. Neņemam arī pavisam mazos, sīkos, cietos no ķekaru galiem, kam vēl ilgi būtu jāaug," atklāj R. Beirote.

Sastāvdaļas

• Zaļi tomāti;
• Dilles;
• Mārrutku lapas un saknes;
• Ķiploki;
• Upeņu lapas
• Sāls;
• Čili, estragons, ja gribas asumiņu.

Pagatavošana

• Tomātus nomazgājam, saliekam lielā mucā vai spainī, bet var uzreiz arī burkās.
• Pievienojam dilles, mārrutku lapas un sakni, braši ķiplokus, upeņu lapas. Ja gribas interesantāku garšu, liekam estragonu un arī čili. Tas skābējamu padarīs dziļu un ņipru.
• Tomātus kārtojam traukā pa kārtām, liekot vispirms garšaugus, tālāk tomātus. Kamēr muca pilna. Uzvārām ūdeni, izšķīdinām tajā sāli, padzesējam un lejam pāri.
• Mēs pārlejam ar aukstu sālsūdeni. Ja gatavojam nevis ziemai, bet drusku ātrākai ēšanai, var pārliet ar karstu.
• Kad muca pielikta un ar sālsūdeni pārlieta, uzliek slogu un tur divas dienas istabā un tālāk uz pagrabu.

Sālsūdens proporcijas ziemas glabāšanai

Uz 1 l ūdens liekam ~ 3 kārtīgas ēdamkarotes sāls. Lejot mucai tas būtu aptuveni uz "slauceni" ūdens nepilna paciņa sāls.

"Sāls ir konservants, drusku vairāk tas garšu nesabojās, vien skābējums sanāks stiprāks. Ātrākai apēšanai var sāli likt mazāk un vēl piešaut arī karoti cukura," stāsta R. Beirote.

"Riktīgi labi ēdami tie sāks palikt pēc mēneša vai pusotra. Ja gribas ātrāk, jāpatur ilgāk istabā. Tāpat arī ar burkām. Pārlej tā kārtīgi "līdz lūpai" ar sālsūdeni un uzspiež plastmasas vāku. Pāris dienas patur istabā un tad uz vēso pagrabu. Vislieliskākie skābējumi izdodas tad, ja pagraba temperatūra nav augstāka par 5 grādiem. Jaunie skābētāji, nebaidieties. Burkām var veidoties baltas nogulsnes un ūdens kļūs duļķains. Tas viss ir normāli, un tam tā jābūt," iedrošina "Zutiņu" saimniece.

Zaļie tomāti taču ir indīgi, kāds iesauksies.

"Jā, šādi nostāsti klīst. Tamdēļ mēs neņemam pavisam vēl jaunus, sīkus, cietus, mazus, zaļus tomātiņus, kuros varētu būt vairāk solanīna. Bet, ja tomāts jau ir drusku paaudzies vai vēl jo vairāk – bālgans, panikai nav iemesla," skaidro R. Beirote un piebilst: "Neizmantojam arī iebojātus augļus un tādus, kam vērojami Kalcija trūkuma pleķi – tie pat ieskābēti būs rūgti. Ja nepatīk zaļo tomātu rūgtenums, tos pirms skābēšanas var aši, aši noblanšēt."

Lai labi garšo!

Portāls "tv3.lv" rakstīja, kas kas jāņem vērā zaļo tomātu izmantošanā. Vēl iedvesmai, ja zaļo tomātu ir dikti daudz vari pagatavot pēc "Zutiņu" saimnieces zaļo tomātu čatniju un saldo ievārījumu.

Vairāk Rūtas Beirotes receptes atradīsi z/s "Zutiņi" mājaslapā.

Ar citiem Rūtas Beirotes padomiem un receptēm vari lasīt šeit.