Dārza darbu kalendārs oktobrim

Nav bijušas īstas salnas, koki ir vēl bez zeltainās lapu rotas. Tāpat var teikt, ka daži ierastie septembra dārza darbi šogad ir pārcēlušies uz oktobri.

Dārza darbi oktobrī:

• Ķiplokus (Allium sativum) stāda oktobra otrajā pusē 70 cm attālās rindās 5-8 cm dziļi, daiviņas izvietojot 10 cm attālumā citu no cita. Visu par ķiploku stādīšanu.
• Stāda kokus un krūmus, ziemcietes un sīpolpuķes.
• Revidē puķudobes, jo labi redzams, kas saaudzis par biezu.
• Jānorok gladiolas, dālijas un citas vasaras puķes.
• Kad rabarberiem (Rheum rhabarbarum) atmirst lapas, pirms sala augus bagātīgi piesedz ar satrūdējušu kūtsmēslu vai melnzemes mulču. Tas pasargā no kailsala, kā arī ielabo augsni. Labs mulčas materiāls ir arī nopļauta zāle un koku lapas. Rabarberiem nav kopīgu slimību ar kokiem, tādēļ no infekcijas uzkrāšanās nav jābaidās.
• Tomātus un papriku bieži nākas novākt vēl pazaļu, jo nepietiekamā siltuma dēļ tie vairs nespēj nogatavoties uz augiem. Vācot pēdējo tomātu un paprikas ražu, augļi rūpīgi jāizšķiro, izmetot visus kaut nedaudz puves skartos. Nogatavināšanai ir vērts atstāt tikai pilnīgi izaugušus, kaitēkļu un slimību neskartus augļus. Vislabāk tos salikt nelielās koka vai plastmasa kastēs un novietot telpā + 18-22 grādu temperatūrā, lai straujāk iekrāsojas.
• Ja gadījies, ka dārzā izzied salāti vai rukola, vai kāds cits viengadīgs garšaugs, to ziedkopas iekar siltumnīcā, lai izbirst sēklas. Pavasarī tās sadīgs labāk par pirktajām.
• Telpās jānes puķu kastes, konteineri un puķu podi ar aukstuma neizturīgiem augiem.
• Rudens ābolu ražas laiks. Nolasi un saudzīgi noglabā, vēlams, uzreiz uzglabāšanas kastēs. Ābolu uzglabāšana vienā telpā ar dārzeņiem būtiski samazinās to uzglabāšanas laiku, kā arī drīz vien tiem parādīsies "pagraba garša". Ja citas iespējas nav, tad ābolu kastes no dārzeņiem var izolēt ar kartonu.
• Tāpat augļu dārzā kopā ar lapām sabirts arī bojātie un nenovāktie augļi. Ja vien iespējams, to visu vajadzētu no dārza izvākt.
• Rūpīgi piestiprini pie balstiem vīteņaugus. Lai vieglāk piesiet, saīsini garākos zarus.
• Grāb lapas un veselās izmanto dobju apsegšanai. Ja atstāsi kādu lapu kaudzi pagalmā, iespējams, to savam ziemas izvēlēsies  ezis.
• Apgriez mežvīteņus, ievērojot to ziedēšanas laiku.
• Pirms zemes sasalšanas un apsegšanas kārtīgi salaisti daudzgadīgos augos.
• Apgriez visus rožu ziedus un nolasi atlikušās lapas. Uzber uz saknēm vairāk zemes un sagatavo egļu zarus segšanai.
• Apgriez vīnogulājus par 1/3 un mulčē ar augu lapām.
• Aveņu, krūmmelleņu un kazeņu stādījumiem izgriez sausos zarus, mulčē.
• Novāc pēdējos dārzeņus un attīri dobes no dārzeņu paliekām.
• Uzroc zemi apmēram lāpstas dziļumā.
• Pārroc kompostu. Svaigāko zālaugu masu klāj apakšā un pa kārtai uzber melnzemi.
• Nokaltušos augus var sadedzināt, bet parasti tie vēl ir pārāk sulīgi un lāgā nedeg. Atliek sagriezt ar dārza šķēlēm ap 30 – 40 cm garos posmos un liekt kompostā.
• Iztukšo visus dārzā esošos ūdens traukus. Iztukšo betona ūdenstilpnes un nosedz tās.
• Oktobra beigās, ja laika apstākļi ļauj, jāturpina dārza ieziemošana. Ap jaunajiem kociņiem jāapliek aizsargmateriāli, jāpārbauda žogu stāvoklis.

Avots: "Dārza darbu kalendārs", "Dārzkopja padomnieks" un žurnāls "Sēja un raža".

Veic augsnes skābuma testu. samitrini nelielu augsnes virsmas daļu, iejaucot tajā dzeramo sodu, ja maisījums sāks burbuļot, augsne ir skāba, ja nav nekādas reakcijas, tā ir normāla vai neitrāla.

Ja augsne ir pārāk skāba, kaļķo, ja vēlies audzēt kāpostus vai citas krustziežu kultūras, jo tā būtiski samazināsi augu infekcijas riskus. Pēc kaļķošanas raža noteikti būs bagātīgāka.