Uz saturu

"Balticconnector" gāzesvada bojājumus radījis cilvēks: negadījums vai tomēr Kremļa pirksts?

Saistībā ar bojājumiem Somiju un Igauniju savienojošajā gāzesvadā "Balticconnector" vēl patlaban ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. Tiesa, viens ir skaidrs – tie nevarēja rasties normālas darbības rezultātā, proti, tas bijis cilvēka pirksts. Vislielākās aizdomas ekspertu vidū krīt uz Krieviju, kurai šādi bojājumi varētu būt izdevīgi vairāku iemeslu dēļ, taču netiek arī pilnībā izslēgta iespēja, ka tie radušies nejauši.

2023. gada 11. oktobrī 14:25

Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs aģentūrai "Reuters" atklāja, ka Igaunijas rīcībā ir foto un video kadri ar gāzes vada bojājumiem. Somijas raidsabiedrībai "Yle" Igaunijas Aizsardzības ministrija paskaidrojusi, ka uzņemtās liecības fiksējuši somi un tās nav ļauts publiskot.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

No Pevkura paustā izriet, ka bojāta ir pati gāzes caurule un apkārtējais betona apvalks, bet bojājumus radījis kāds spēcīgs ārējs spēks. "Pagaidām nav skaidrības par to, kas tas bija. Taču šobrīd šķiet, ka tā bija mehāniska sadursme vai vandālisms," skaidroja Igaunijas aizsardzības ministrs.

"Līdzīgi kā ar kāju aizķert dārza šļūteni un pavilkt uz priekšu"

Svētdienas notikumu attīstību Igaunijas nacionālajai raidorganizācijai ERR skaidrojis Jūras spēku komandieris Jüri Saska. Vispirms ienākušas ziņa no "Balticconnector", ka strauji krities spiediens Somiju un Igauniju savienojušajā gāzes vadā, tādēļ caurule noslēgta. Pēc tam sekojusi informācija, ka bojāts ir arī telekomunikāciju operatora Elisa kabelis.

Komunikāciju kabeļa bojājums noticis aptuveni tai pašā laikā, kad gāzes vada. Vienlaikus Saska uzsver, ka šobrīd tās vēl ir tikai spekulācijas, vai abu bojājumi ir saistīti, jo patlaban nav zināms, kurā posmā komunikāciju kabelis ir pārrauts, taču šāda iespējamība arī tiek izskatīta.

Runājot par gāzes vada bojājumiem, Saska pastāsta, ka uzņemtie attēli un video rāda – vads bojāts no sāna un betona apvalks ticis pārlauzts vai nolauzts tieši vada traumas vietā. Lai ilustrētu situāciju, Saska velk paralēles ar dārza šļūteni, proti, uzņemtās liecības liek domāt, ka kaut kas gāzes vadu no vienas puses aizķēris un vilcis uz priekšu līdzīgi, kā ar kāju aizķeroties aiz šļūtenes.

Saska skaidro, ka Igaunija ir ciešā kontaktā ar Somijas kolēģiem, jo vēl nepieciešams pārbaudīt pārējos gāzes vada posmus, lai pārliecinātos – tie arī nav cietuši. Jūras spēku komandieris uzsver, ka gāzes vada pārbaudes veikt ir salīdzinoši vieglāk nekā telekomunikāciju kabeļa vairāku iemeslu dēļ.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Gāzes vads atrodas uz jūras gultnes virsmas, proti, vizuāli labāk saskatāms. Turpretim komunikāciju kabelis ir daļēji ieraksts, jo ir daudz plānāks, noenkurots un līdz ar to daļēji arī ierakts zem augsnes slāņiem. Līdz ar to precīza bojātā posma izsekošana un atrašana ir sarežģītāka. Taču aktīvs darbs pie tā notiek.

Elektrības piegādes turpināsies arī ļaunāku scenāriju gadījumā

Lai arī šobrīd tāds scenārijs nav saredzams, neizslēdzot iespēju, ka varētu tikt pārtraukta darbība Elisa komunikāciju kabelī, Latvija, Lietuva un Igaunija kopīgi garantē, ka nepieciešamā elektroenerģija tiks nodrošināta jebkādas situācijas attīstības gadījumā – to ERR apliecināja Igaunija Klimata ministrijas kanclera vietnieks Timo Tatars.

No Tatara teiktā izriet, ka Igaunijas elektrosistēmai jebkurā gadījumā būtu jātiek galā arī tad, ja, piemēram, notiktu pilnīgs pārrāvums "Estlink" 1 un 2 sistēmās, tādējādi pārtraucot elektrības padevi Somijai. "Baltijas valstīs šī gatavība pastāv," sacīja amatpersona.

Tajā pašā laikā viņš atzīst – pie šāda scenārija varētu būt vērojams elektrības cenu kāpums. "Jā, mēs esam tam gatavi, Baltijas valstīs ir pietiekami daudz jaudas, bet jautājums ir par šo elektrostaciju ražošanas pašizmaksu. Pagājušajā gadā redzējām, ka tad, kad gāzes cenas bija ļoti augstas, arī Baltijas valstu vietējā ražošana bija salīdzinoši dārga. Par laimi, šogad gāzes cenas ir ievērojami samazinājušās. Taču gadījumā, ja gāzes elektrostacijas sāktu ražot vairāk dārgākas elektroenerģijas, mēs redzētu elektrības cenu paaugstināšanos," skaidro Tatars.

Kanclera vietnieks vēl piebilst, ka, viņaprāt, Baltijas valstis spētu saražot visu nepieciešamo elektroenerģiju arī tad, ja vienlaikus notiktu vairāki starpgadījumi.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Galvenā aizdomās turamā – Krievija

Kā galvenā aizdomās turamā gāzes vada un telekomunikāciju kabeļa bojājumos izvirzīta Krievija. Šī teorija vēl jāapstiprina ar nelokāmiem faktiem, taču ir vairākas indikācijas, kas liek nosvērties tās virzienā.

"Marine Traffic", kas visā pasaulē uzrauga kuģu satiksmi, fiksējis, ka Igaunijas un Somijas savienojošā gāzes vada bojājumu vietas tuvumā no piektdienas līdz svētdienas vakaram atradās Krievijas kravas kuģis "SVG Flot", vēsta ERR. Jāatgādina, ka tas sakrīt ar gāzes noplūdes brīdi.

Norvēģijas seismologi norādījuši, ka naktī uz svētdienu, kad bojājums noticis, pie "Balticconnector" konstatēja iespējamu sprādzienu. Trieciens noticis pulksten 1.20.

Arī "Yle" uzrunātais Tamperes Universitātes profesors Pami Alto, kas savā pētnieciskajā darbā daudz pievērsies Krievijas un enerģētiskās politikas izzināšanai, skaidro – gāzes vada un sakaru kabeļa bojājumi var būt nejaušība vai sabotāža. Otrais variants šobrīd gan šķiet visticamākais.

Ja tas bijis netīšs negadījums, vainojams varētu būt kāda kuģa enkurs, kas nolaists jūras dzelmē un vilkts pa tās gulti, bojājot gāzes vadu un sakaru kabeli. Savukārt, ja tā bijusi sabotāža, Alto sliecas Krievijas virzienā, jo tā pamatā ir vienīgā, kuras interesēs ir bojāt Somijas un Igaunijas infrastruktūru. Tāpat Krievija ir kartējusi gāzes vadus, sakaru kabeļus un citu infrastruktūru gan Ziemeļjūrā, gan Baltijas jūrā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

"Ja kabelis atrastos kaut kur citur, varētu būt aizdomas par teroristu organizāciju vai kādu citu kaujinieku vienību. Šajā gadījumā šādu šaubu nav," piebilst profesors.

Viņš min arī trīs iemeslus, kāpēc Krievija varētu būt veikusi šādu sabotāžu. Pirmkārt, tā varētu būt provokācija, proti, Krievija ir paziņojusi, ka sniegs atbildes reakciju Somijas lēmumam pievienoties NATO. Otrkārt, Krievija kopumā karo ar Rietumiem, Eiropas Savienību un NATO. Tiesa, tā nevēlas veikt tiešus uzbrukumus, bet gan "tur sevi grožos", lai NATO nevēlētos sākt pretpasākumus. Treškārt, Krievija vēlas, lai Rietumu uzmanība tiktu novērsta no Ukrainas.

Profesors gan piebilst, ka šie ir tikai trīs no daudziem iespējamajiem iemesliem, kāpēc Kremlim būtu izdevīgi radīt šādus bojājumus.

Nobeigumā Alto akcentē, ka patlaban tie vēl ir tikai pieņēmumi. "Cauruļu remonts ilgst mēnešiem. Izmeklēšana ilgst vairākas dienas vai nedēļas. Diez vai mēs vēlamies dalīties ar sabiedrību, kamēr mums nav sīkākas informācijas. Arī konsultācijas ar sabiedroto izlūkdienestie, prasa zināmu laiku. Nekādu pretpasākumu nebūs, kamēr nebūs skaidru pierādījumu, ka aiz tā stāv Krievija."

Jau vēstīts, ka Igaunijas pārvades sistēmu operators "Elering" un Somijas sistēmas operators "Gasgrid Finland" slēdza "Balticconnector" naktī uz svētdienu, jo tika novērota spiediena krišanās cauruļvadā, kas liecina par iespējamu gāzes noplūdi. Saskaņā ar aplēsēm gāzesvada darbība ir apturēta uz vairākiem mēnešiem.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

"Balticconnector" starp Paldiskiem un Inko ir 77 kilometru garš. Ekspluatācijā to nodeva 2020. gada sākumā. Tā kā cauruļvads stiepjas cauri visam Somu līcim, intensīvā kuģu satiksme apgrūtina iespējamās noplūdes cēloņa izmeklēšanu, norādīja robežsardze.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm