Sejma vēlēšanas Polijā: cik augstas ir likmes?
Svētdien, 15. oktobrī poļi vēlēs parlamentu, kā arī paudīs savu attieksmi tautas nobalsošanā par četriem jautājumiem. Priekšvēlēšanu spriedzē sašūpojās Varšavas attiecības gan ar Kijivu, gan Briseli, politiskās kaislības atbalsojušās gan baznīcā, gan armijā, kas vēlēšanu priekšvakarā piedzīvojusi augstāko ģenerāļu demaršu. Kas likts uz spēles šajās vēlēšanas?
Simtiem tūkstošu poļu 1. oktobrī Varšavā pulcējās opozīcijas atbalsta demonstrācijā. Sabiedriskie mediji šo notikumu pilnībā ignorēja.
Dažas dienas pirms partiju līderu priekšvēlēšanu debašu pārraides Polijas sabiedriskā TV mainīja to norises vietu. Ir uzskats, ka tas tika darīts, lai nepieļautu opozīcijas atbalstītāju pūļu pulcēšanos pie medija galvenās mītnes. Tika nomainīts arī debašu pārraides laiks no pulksten 20.00 uz 18.30, kad TV raidījumiem ir mazāk skatītāju.
Šie notikumi zīmīgi raksturo Polijā pēdējos gados notiekošos procesus.
Ekspremjera Jaroslava Kačiņska kontrolētajai un pārvaldītajai pašreizējai Polijas varas partijai "Likums un taisnīgums" (PiS) tiek pārmesta ne tikai sabiedrisko mediju izmantošana kā propagandas ruporu un neatkarīgo mediju ierobežošana, bet arī tiesu varas pakļaušana un citu neatkarīgu institūciju patstāvības mazināšana.
"Polija ir galvenā Ukrainas atbalstītāja, lielākā postkomunistiskā valsts Eiropas Savienībā un nelokāma ASV sabiedrotā, tāpēc Polijas parlamenta vēlēšanām 15. oktobrī būs tālejošas sekas," atzīmēts Vašingtonā bāzētās politikas studiju domnīcas "The Brookings Institution" analīzē.
Kas likts uz spēles?
Poļi svētdien izvēlēsies starp vēl četrus gadus ilgu populistisku PiS valdību, kas pie varas grožiem ir kopš 2015. gada un ir izpelnījusies kritiku tiesiskuma pārkāpumos, un tās liberālo opozīciju – bijušā Eiropadomes priekšsēdētāja Donalda Tuska vadīto centriski labējo "Pilsonisko platformu (PO), kas sola iespēju Polijai atjaunot savas demokrātiskās institūcijas un starptautisko reputāciju.
"Abās pusēs notiek labā un ļaunā sadursme, taču labais un ļaunais tiek raksturoti atšķirīgi – no vienas puses ir demokrātija, tiesiskums un Rietumu vērtības, bet no otras – nacionālisms, katoļticība un suverenitāte."
Britu "The Guardian" atzīmē, ka vēl viena PiS uzvara vēlēšanās, kas partijai dotu bezprecedenta trešo pilnvaru termiņu, vēl vairāk var attālināt Poliju no demokrātijas standartiem.
Savukārt PO iespējamā uzvara vēlēšanās ieslēgtu atpakaļgaitu līdzšinējās valdības pretrunīgi vērtētajām tiesu sistēmas un citu institūciju reformām, kā solījis Tusks, lai nodrošinātu to neatkarību un atbilstību konstitūcijai.
Tomēr, iespējams, svētdienas vēlēšanās absolūtā uzvarētāja nebūs. Un tas var nozīmēt nonākšanu strupceļā, kad neviena no partijām nespēj izveidot koalīciju, vērtē "The Guardian".
No "Kremļa ietekmes" līdz "menstruālajam atvaļinājumam"
Pašreizējā varas partija PiS pie teikšanas nāca 2015. gadā, solot "labas pārmaiņas" un aicinot uz mērenību. Pēc četriem gadiem partijai izdevās izturēt arī 2019. gada vēlēšanu pārbaudījumu un tā saglabāja varu līdz šodienai.
Novērotāji atzīmē, ka līdzīgi kā iepriekš arī šajās vēlēšanās PiS cenšas cītīgi spēlēt uz sava elektorāta noskaņojumu, tai skaitā, piemēram, imigrācijas jautājumā. Bet valdošās partijas neveiksmēm tiek pieskaitīta tās iniciatīva par politiskās vides attīrīšanu no "Krievijas ietekmes". Partijas ierosinātā likuma virzība ir iestrēgusi.
"Bažas ir par to, ja PiS saglabās varu vēl četrus gadus, viņi aizpildīs robus autoritatīvajā sistēmā, ko ir veidojuši pēdējos astoņus gadus."
Tikmēr opozīcijas partijas uzrunā citas vēlētāju grupas, piemēram, sievietes. "Pilsoniskā platforma" sola atcelt stingros abortu ierobežojumus. PO mērķis ir arī civilo partnerattiecību regulējuma ieviešana viendzimuma pāriem, kā arī izvarošanas definīcijas paplašināšana.
Par vietām Sejmā cīnās arī kreisie, kuri iestājas, piemēram par menstruālo atvaļinājumu piešķiršanu sievietēm.
Partiju reitingi un izredzes
Izdevuma "Politico" publicētās Polijas pilsoņu sabiedriskās domas aptaujas dati liecina, ka nevienai partijai nav pietiekama atbalsta, lai iegūtu absolūtu vairākumu parlamentā.
Pēc medija "wPolityce.pl" pasūtījuma veiktā iedzīvotāju aptauja septembra beigās uzrādīja, ka nelielu pārsvaru ar 39% vēlētāju atbalstu izraujas konservatīvais "Vienoto labējo" bloks, ko vada valdošā PiS.
Savukārt 30%, ka balsotu par "Pilsonisko koalīciju", kurā līdz ar lielāko opozīcijā esošo liberāli konservatīvo PO apvienojušās centriskās un kreisās partijas.
Ar 10% vēlētāju atbalstu līderiem seko galēji labējā partija "Konfederācija". Nedaudz atpaliek (9%) "Kreisie". Tikpat atbalstītāju ir arī politiskajam spēkam "Trešais ceļš", kurā ietilpst centriski labējā partija "Polija 2050" un Polijas Tautas partija.\
Ja neviens no politiskajiem spēkiem neiegūs absolūtu vairākumu, partijām būs nepieciešams "Trešā ceļa" vai "Konfederācijas" atbalsts.
Lai gan analītiķi uzskata, ka PiS mēģinās pārliecināt "Konfederācijas" deputātus pēc vēlēšanām mainīt savu lojalitāti, šīs liberālās partijas līderi ir paziņojuši, ka neiesaistīsies šādā koalīcijā, – atzīmē "The Guardian".
Bet tas var arī nozīmēt, ka pēc vēlēšanām nevienai no galvenajām partijām neizdodas nodrošināt vairākumu.
Sejma vēlēšanas un tautas nobalsošana
Polijā 460 deputātu Sejms jeb parlamenta apakšpalāta tiek ievēlēta proporcionālā balsošanā pēc partiju sarakstiem. Partijas iegūst mandātus atkarībā no balsu kopskaita par to kandidātiem vēlēšanu apgabalā, un pēc tam vietas piešķir kandidātiem ar lielāko balsu skaitu.
Partiju sarakstos vismaz 35% kandidātu ir jābūt sievietēm, tas pats attiecas arī uz vīriešiem, kuru sarakstā nedrīkst būt mazāk par 35% slieksni.
Lai iegūtu vietu parlamentā, partijai ir jāpārvar 5% barjera, bet partiju apvienībām – 8% barjera.
Svētdienas parlamenta vēlēšanas ir apvienotas ar tautas nobalsošanu. Vēlētājiem jāpauž sava attieksme šādos jautājumos:
- Eiropas Savienības (ES) imigrācijas shēma;
- valsts aktīvu privatizācija;
- pensionēšanās vecuma slieksnis;
- Baltkrievijas robežas stiprināšana.
Analītiķi vērtē, ka tautas nobalsošana varētu mobilizēt vēlētāju, jo īpaši tas attiecas uz varas partijas PiS elektorātu.
Slovākijas variants nedraud, tomēr…
Raksturojot Polijas politisko darba kārtību Sejma vēlēšanu kontekstā, eksperti izceļ vairākus punktus. Viens no tiem ir Polijas "graudu karš" ar Ukrainu, kas priekšvēlēšanu gaisotnē eskalējās līdz zināmam atsalumam visciešāko sabiedroto – Kijivas un Varšavas – attiecībās.
Politikas vērotāji notikušo skaidro ar valdošās partijas rūpēm par savu elektorātu, kura nozīmīga daļa ir lauku iedzīvotāji un lauksaimniecībā nodarbinātie. Un, kā zināms, lētās Ukrainas labības nonākšana Ukrainas tirgū visvairāk sita tieši pa šo iedzīvotāju daļu.
Neatkarīgi no tā, kura valdība nāks pie varas Polijā pēc 15. oktobra, atšķirībā no Ungārijas vai 30. septembra vēlēšanu uzvarētājas Slovākijā, Varšava nemeklēs sabiedroto Maskavā, – atzīmēts domnīcas "The Brookings Institution" analīzē.
Tomēr skan arī pesimistiskākas notis.
"Viens no iespējamajiem iznākumiem ir PiS un "Konfederācijas" koalīcija, un tā būtu ļoti slikta ziņa Polijas un Ukrainas attiecībām."
Galēji labējā "Konfederācija", piemēram, iestājas pret ekonomisko palīdzību, ko Polija sniedz Ukrainas bēgļiem. Un šī partijas pozīcija ir guvusi noteiktu atbalstu Polijas lauku reģionos.
Attiecības ar Briseli un Berlīni
Pirmsvēlēšanu debatēs Polijā liela uzmanība tika pievērsta arī jautājumam par valsts attiecībām ar Eiropas Savienību (ES), jo īpaši tās vadošo lielvaru Berlīni.
Šajā jomā lielas cerības tiek saistītas ar stingri proeiropeisko "Pilsonisko koalīciju", kas ES uzskata par labāko iespēju, kā garantēt valsts drošību un labklājību nākotnē.
PO līderis Tusks ir ierosinājis novērst tiesiskuma eroziju, paverot Polijai piekļuvi ES miljardiem, kas tika iesaldēti, Briselei protestējot pret līdzšinējās valdības politiku saistībā ar atkāpšanos no tiesiskuma un demokrātijas principiem, – atzīmē "Euronews".
Domnīcas "The Brookings Institution" analītiķi nepiekrīt dažu novērotāju apgalvojumam, ka Krievijas iebrukums Ukrainā pārvirzīs ES varas centru vairāk uz Polijas pusi: "Tas ir maz ticams: lai gan Polijai bija taisnība attiecībā uz Krievijas nodomiem, tā nav izstrādājusi nopietnu ES nākotnes vīziju, vēl jo mazāk ap to izveidojusi koalīciju."
Tā vietā valdošā PiS esot ieslīgusi sīkumainos konfliktos ar Vāciju, lai tikai piesaistītu vēlētāju balsis.
"Liberālākai valdībai Varšavā būtu daudz vieglāk veidot attiecības ar ES dalībvalstīm," atzīmēts domnīcas pārskatā. Vienlaikus norādīts arī uz strukturālām Polijas problēmām, piemēram, saistībā ar Eiropas Zaļo kursu, kopējo valūtu, kam Polija nav pievienojusies, vai Briseles imigrācijas politiku.
Politiķu svētceļojums pie "Melnās Madonnas"
PiS valdīšanas laikā Varšavai ir bijušas asas sadursmes ar Briseli jautājumā par demokrātijas vājināšanu Polijā. Tikmēr daži katoļu baznīcas vadītāji slavē šīs partijas politiku, piemēram, par tās noraidošo attieksmi LGBTQ+ tiesību jautājumos.
Vienlaikus daudzi poļi ir attālinājušies no katoļu baznīcas. Un baznīcas pietuvinātība valdībai tam ir viens no iemesliem, – vērtēts aģentūras AP reportāžā.
Oficiālā statistika rāda, ka pēdējo desmit gadu laikā par 17% sarucis Polijas iedzīvotāju skaits, kuri sevi pieskaita katoļiem. Lai gan aizvien 70% sabiedrības sevi par tādiem uzskata, īpaši poļu jaunā paaudze novēršas no baznīcas. Bet jaunieši nav tradicionālais PiS vēlētājs.
Cenšoties neizlaist varas grožus arī uz trešo termiņu pēc kārtas, nacionālkonservatīvais PiS aktīvi centies stiprināt savu kā kristīgo vērtību un tradicionālās morāles aizstāvja tēlu.
Polijas valdošā politiskā spēka līderi šovasar pievienojās arī svētceļniekiem, kas ierodas Jasna Goras klosterī dienvidu pilsētā Čenstohovā, lai izrādītu cieņu Čenstohovas Dievmātes svētbildei jeb "Melnajai Madonnai". Tas ir viens no svarīgākajiem Polijas reliģiskajiem simboliem, kas simbolizē Polijas izdzīvošanu cauri gadsimtiem par spīti ārvalstu iebrukumiem.
Valdošā partija izpelnījās asu kritiku, kad tās ietekmīgākais līderis Kačiņskis svētvietā teiktajā uzrunā uzbruka politiskajai opozīcijai, apsūdzot to centienos "iznīcināt poļu tautu".
Poļi, kas kritizē valdību, Čenstohovā saskata simbolu tam, cik lielā mērā baznīca ir iesakņojusies labējā spārna politikā. Bet kreisie opozīcijas politiķi sagaida, ka baznīcas un "Likuma un taisnīguma" valdības ciešā alianse ilgtermiņā baznīcai būs nelabvēlīga, – norāda AP.
Tikmēr PiS apgalvo, ka cenšas aizstāvēt katoļticīgos pavalstniekus no Rietumu liberālā spiediena.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
