Viļņā grib nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu un patvertņu vietā būvēt metro
Atsevišķu slēptuvju un patversmju vietā Viļņā racionālāk būtu būvēt metro, kas varētu kalpot arī kā aizsardzība apdraudējuma gadījumā, apgalvo nekustamo īpašumu attīstītāji.
Arī Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas vadītājs (NSGK) Laurunas Kasčiūns piekrīt, ka metro būvniecību šajā gadījumā būtu racionālāka.
"Mūsdienās ir daudz dārgāk uzturēt atsevišķas slēptuves, nekā vietās galvaspilsētā ar augstu cilvēku koncentrāciju sākt projektēt un būvēt metro. Es saprotu, ka šī ir milzīga infrastruktūras būve, bet Lietuvas būvnieki un būvuzņēmēji tādu ir uzcēluši Somijā, Zviedrijā un Norvēģijā."
Būvnieku pienākums patlaban ir jaunuzceltajās daudzdzīvokļu mājās uzprojektēt nojumes. Pēc Gedvila teiktā, tās varētu vien dažas stundas aizsargāt cilvēkus no uzbrukuma, savukārt metro sniegtu drošību ilgāku laiku. Kara Ukrainā pieredze liecina – cilvēkiem var nākas slēpties pat vairākas dienas.
"Esmu redzējis Kijevas metro, ir jādomā ne tikai par to, kas notiks ar daudzdzīvokļu mājām, bet arī par sarežģītu infrastruktūras struktūru, tostarp dzeramā ūdens un degvielas krātuvēm, elektrības staciju. Jo civilā drošība ietver vairāk nekā tikai dažu stundu ilgu uzturēšanos briesmu gadījumā. Domāju, ka tam ir nepieciešams komplekss risinājums, stratēģisks risinājums."
"Ja mēs šodien Viļņā sāktu projektēt metro, tas, iespējams, parādītos tikai pēc 10-12 gadiem, tāpēc 2035. gadā pastāv iespēja, ka mums būtu tāda būve, kas aizsargātu lielu daļu Viļņas iedzīvotāju un viesu. " viņš teica. Viņaprāt, jāņem vērā arī tas, ka atsevišķu patversmju un slēptuvju uzturēšana prasa lielus finanšu līdzekļus. "Problēmas risināšanā ir nepieciešama sarežģītība. Nevajadzētu koncentrēties uz daudzdzīvokļu mājām," sacīja Gedvils.
Seima NSGK vadītājs Laurynas Kasčiūnas sacīja, ka atbalsta šādu ideju un raugās uz to pavisam citādāk nekā vēl pirms dažiem gadiem.
"Iepriekš es piederēju metro kustībai, kas darbojās iepriekšējā sasaukuma Seimā. Patiesībā, es pilnībā piekrītu, ka dažās valstīs metro, pirmkārt, un galvenokārt ir civilās aizsardzības jautājums, otrkārt – transporta infrastruktūras jautājums. Es ļoti atzinīgi novērtētu, ja mēs sāktu nopietnas, aprēķinātas diskusijas par metro projektu Viļņā. Es tiešām uz to skatos savādāk nekā pirms 3-4 gadiem," viņš teica.
2018. gada rudenī Seims pieņēma Metropoles īstenošanas likumu un radīja apstākļus privātiem investoriem uzsākt metro būvniecību. Šis būvnoteikums stājās spēkā 2020. gada sākumā. Diskusijas par metro nepieciešamību Viļņā norisinās jau vairāk nekā desmit gadu: tā atbalstītāji izteicās, ka projekts piesaistīs miljoniem eiro lielas investīciju, un šī transporta veida parādīšanās atbrīvos pilsētu no sastrēgumiem.
Projekta kritiķi apgalvo, ka Viļņā ir pārāk maz iedzīvotāju, lai metro celtniecība būtu vērtīga, un tas kaitētu arī kultūras mantojumam.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
