"Būvē" valdības ziņojumu par bumbu patvertnēm: vai cilā arī Rīgas metro ideju?

Skaidrojot vairāku ministriju attieksmi, iespējams, mazliet provocējošā jautājumā par metro kā iespējamo satiksmes un drošības infrastruktūras risinājumu Rīgā, pirmais secinājums saistās nevis ar pašu apspriežamo ieceri, bet veidu, kādā valsts iestādēs par to domā. Runa ir par iestāžu ciešu turēšanos resora rāmjos, atskaldot no bluķa tikai "savas atbildības" skalus.

Riņķa dancis

Vērtējot metro ideju, Iekšlietu ministrijā (IeM) uzreiz "vērš uzmanību", ka šāda objekta būvniecība ir Satiksmes ministrijas (SM) kompetence. Savukārt Satiksmes ministrija, sniedzot savu atbildi, atsevišķi nodala sabiedrības drošības aspektu, aicinot to skaidrot pašvaldībā.

Tikmēr Aizsardzības ministrija (AM) turas rāmī, ka metro sistēmas jebkurā valstī primāri ir satiksmes infrastruktūra, un to izbūve galvenokārt ir saistīta ar satiksmes plānošanu un pilsētu attīstību plašākā kontekstā. Un saprotams, ka šo aspektu vērtēšana nav AM kompetencē.

Bet jautājumā par bumbu patvertnēm Aizsardzības ministrija sūta pie IeM, kas ir "atbildīgā valsts institūcija par patvertņu apzināšanu nacionālā mērogā un ar tām saistīto normatīvā regulējuma pilnveidošanu".

Tā aplis noslēdzas ar atgriešanos sākuma punktā – pie Iekšlietu ministrijas. Nesagaidot skatījumu, kas izlauztos ārpus vienas "ministrijas muižas" mūriem.

Pagaidām "būvē" ziņojumu, ne – bumbu patvertnes

Ir taisnība, ka IeM uzdots izstrādāt informatīvā ziņojuma projektu par civilās aizsardzības patvertnēm. Un darbs pie tā šobrīd vēl turpinās.

2008. gadā ar valdības lēmumu Latvija atteicās no civilās aizsardzības aizsargbūvju uzturēšanas, atgādina Iekšlietu ministrijā, piebilstot, ka runa ir par padomju laikā izbūvētajām bumbu patvertnēm.

Vēl pēc gada tika atceltas arī civilās aizsardzības aizsargbūvju fonda izmantošanas prasības. Tas atraisīja rokas bumbu patvertņu īpašniekiem, ļaujot pašiem pēc saviem ieskatiem izlemt šo būvju tālāko likteni.

IeM skaidro, ka padomju laikos izveidotās aizsargbūves bija paredzētas ļoti nelielam iedzīvotāju skaitam un strādājošajiem valsts uzņēmumos, kas nodrošināja tautsaimniecības un ražošanas spējas.

Iekšlietu ministrija

"Pat ja šobrīd visas šīs patvertnes būtu uzturētas un darba kārtībā, tajās patverties varētu tikai mazāk nekā 5% Latvijas iedzīvotāju."

Tas prasīs laiku un naudu

Iekšlietu ministrija aicina apzināties, ka jaunas patvertnes, kuras tiešām var pasargāt no militāra rakstura apdraudējumiem – aviācijas bumbām un raķetēm – nav iespējams nodrošināt īsā laikā.

"Jo nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos, kā arī to izbūve būs salīdzinoša dārga. Esošo ēku pagrabus var pielāgot patveršanās nodrošināšanai, kas pasargās no sprādziena šķembām, apšaudēm u.c., bet arī tas prasīs finanšu līdzekļus," skaidro IeM.

Lietuvieši ideju par metro izbūvi Viļņā apspriež ar domu, ka ikdienā objekts pilda sabiedriskā transporta funkciju, bet apdraudējuma gadījumā kalpo kā bumbu patvertne. Nav arī teikts, ka šī iecere Viļņā tiks realizēta, bet to cita starpā vērtē arī Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas (NDAK) vadītājs.

"Es ļoti atzinīgi novērtētu, ja mēs sāktu nopietnas, aprēķinātas diskusijas par metro projektu Viļņā. Es tiešām uz to skatos savādāk nekā pirms trīs četriem gadiem," atzīmē kaimiņvalsts parlamenta NDAK vadītājs Laurīns Kaščūns.

Kā minēts iepriekš, Latvijas iekšlietu resora ieskatā metro būvēšana neatrodas tā lauciņā, lai gan šīs nozares ministrijas atbildībā ir bumbu patvertņu jautājums. Savukārt "citā lauciņā" jeb Satiksmes ministrijā par metro ideju Rīgā sniedz vien konstatējošu atbildi, uzskaitot jau agrāk saplānotās lietas.

Satiksmes ministrija

"Transporta nozares plānošanas un attīstības dokumentos, tostarp Rīgas un Pierīgas sabiedriskā transporta attīstības plānos metro izbūve nav paredzēta un pašreiz jau īstenoto projektu kontekstā metro izbūve netiek apsvērta kā risinājums."

Kamēr mums nav ne metro, ne arī publiski pieejamu bumbu patvertņu, Aizsardzības ministrija piekodina, ka joprojām spēkā ir tās aicinājums iedzīvotājiem apsekot savus dzīvojamo māju vai saimniecības pagrabus, lai pārliecinātos, ka nepieciešamības gadījumā tajos varētu ātri patverties.

• Informācija par rīcību artilērijas apšaudes vai aviācijas trieciena laikā ir atrodama 72 stundu bukletā "Kā rīkoties krīzes gadījumā".
• Drošības eksperta padomus lasi un skaties šeit.

Uzziņa: metro – bumbu patvertnes

Ne visas metro sistēmas pasaules pilsētās ir izbūvētas tā, lai kalpotu kā labs patvērums uzlidojuma laikā. Tas ir atkarīgs no konkrētā objekta konstrukcijas un uzbūves. Ietekme ir arī draudu avotam un uzbrukuma apstākļiem.

Video from a metro station in Kyiv showing how the metro station can be turned into a bomb shelter. https://t.co/sYIL3llxXl

— doge (@IntelDoge) April 19, 2021

Piemēram, lielākā daļa Kijivas metro staciju, kas uzbūvētas aukstā kara laikā, kalpo arī kā bumbu patvertnes. Stacija "Arsenalna" atrodas pat 105 metru dziļumā, kas ir dziļākā metro platforma pasaulē. Ukrainas galvaspilsētas metro sistēma kopumā ir veidota tā, lai tajā varētu patverties līdz pat 100 000 cilvēku, – atzīmē Bloomberg.

Citā Ukrainas pilsētā Harkivā metro kalpo ne tikai kā patvertne gaisa trauksmes laikā, bet tā telpās iekārtotajās klasēs šoruden skolēniem notiek arī mācības.

Vašingtonas metro nav projektēts kā bumbu patvertne, savukārt Maskavas metro izbūvēts ar domu, ka tas kalpo arī kā patvērums kodoluzbrukuma gadījumā.

Vienlaikus pētnieki atzīmē arī vairākus riskus, kas ir saistīti ar metro staciju izmantošanu patvērumam militāra uzbrukuma gadījumā. Arī tie ir atkarīgi no konkrētā apdraudējuma veida un apstākļiem:

• Ierobežota aizsardzība: ne visas metro stacijas ir konstruētas tā, lai izturētu bumbas vai kodoluzbrukuma triecienu. Dažās stacijās var nebūt pietiekami biezu sienu vai sprādzienizturīgu durvju, kas var mazināt patvēruma drošumu.
• Radiācijas iedarbība: kodoluzbrukuma gadījumā pastāv radiācijas iedarbības risks, jo ne visas metro stacijas var būt aprīkotas ar atbilstošu ventilāciju un gaisa filtrācijas sistēmām.
• "Pārapdzīvotība": ārkārtas situācijā daudzi cilvēki var censties rast patvērumu metro stacijā, kas var izraisīt cilvēku pārslodzi, līdz ar to arī pārtikas, ūdens un medicīnisko piederumu trūkumu.
• Ierobežotas piegādes: metro stacijās var nebūt pietiekamu krājumu, lai uzturētu cilvēkus ilgāku laiku. Ilgstošas ārkārtas situācijas gadījumā cilvēkiem var nākties iziet no patvertnes, lai atrastu pārtiku un ūdeni, kas var būt bīstami.
• Psiholoģiskais stress: ilgstoša atrašanās slēgtā telpā var radīt stresu un izraisīt garīgās veselības problēmas, piemēram, trauksmi un depresiju.