Lietuvā sāk kampaņu iedzīvotāju sagatavošanai ārkārtas situācijām, tostarp labiekārto bumbu patvertnes
Lietuvā uzsākta jauna sabiedrības informēšanas kampaņa "’Mēs esam komanda. Mums ir plāns’’. Tās mērķis ir panākt, ka lielākā daļa valsts iedzīvotāju ir informēti un gatavi iespējamam apdraudējumam. Tāpat kampaņas laikā Lietuva apzina un sagatavo izmantošanai bumbu patvertnes.
Lietuvas Iekšlietu ministrijas uzdevumā veikta aptauja par iedzīvotāju sagatavotību krīzes situācijām. Galvenie rezultāti rāda – vien piektā daļa sakravājusi un tur gatavībā 72 stundu somu, savukārt tikai viena desmitā daļa izstrādājusi ģimenes plānu rīcībai ārkārtas situācijās. Tāpat vairums lietuviešu vispār nav informēti, kā būtu jārīkojas apdraudējuma gadījumā, vēsta "’tv3.lt’’.
Lai sabiedrība būtu zinošāka, Lietuvas Iekšlietu ministrija uzsākusi civilās aizsardzības kampaņu "’Mēs esam komanda. Mums ir plāns’’. Kampaņas idejā apspēlēta lietuviešiem mīļā basketbola spēle – tajā neviens nav katrs par sevi, bet gan kā komanda virzās uz vienotu mērķi. Ar tās palīdzību iecerēts sasniegt vismaz vienu miljonu lietuviešu, tādējādi nodrošinoties, ka lielākā sabiedrības daļa būtu maksimāli sagatavota iespējamam apdraudējumam.
"’Mēs dzīvojam īpašā vēsturiskā laikmetā, kas pilns ar spriedzi un lieliem pārbaudījumiem. Pandēmija, nelegālo migrantu pieplūdums, Krievijas [sāktais] karš Ukrainā, nedrošā Astravjecas atomelektrostacija – tie ir pārbaudījumi, kas pie mums atnākuši viens pēc otra,’’ preses konferencē sacīja Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite.
Viņa uzsvēra, ka šie pārbaudījumi likuši citādāk palūkoties uz civilo drošību, kas pēdējās desmitgadēs atstāta novārtā, kā dēļ iedzīvotāju sagatavotība ārkārtas situācijām ir nepietiekama. "’Puse Lietuvas iedzīvotāju vairāk vai mazāk zina, kā rīkoties ārkārtas situācijā, bet otra puse nezina,’’ atzīmējusi ministre.
Kampaņas ietvaros Lietuvas Iekšlietu ministrija arī uzsākusi bumbu patvertņu apzināšanu un labiekārtošanu. Viena no tām atrodas Viļņā M.K. Čiurlioņa mākslas skolā, kurā bija iespējams ielūkoties arī vietējiem medijiem. Tā gan nav vienīgā bumbu patvertne – tiek lēsts, ka tuvākajā laikā gatavības režīmā Lietuvā būs pieejamas arī citas bumbu patvertnes.
Jaunajai kampaņai Lietuva iecerējusi tērēt pus miljonu eiro. Tiesa, tā nav pirmā šāda veida sabiedrības informēšanas kampaņa. Arī pērnā gada pavasarī Iekšlietu ministrija kopā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu veica civilās drošības informatīvo kampaņu. Tās laikā dienesta amatpersonas kopā ar civilās aizsardzības speciālistiem mēnesi devās izbraukumos pa visu Lietuvu, apmeklējot vietējās kopienas, skolas, sociālās iestādes, seniorus un cilvēkus ar invaliditāti, lai informētu par pareizu rīcību ārkārtas situācijās un palīdzētu sakravāt 72 stundu somas.
Latvijā – izsūta SMS un aicina iedzīvotājus ieviest kārtību savos pagrabos
Jāteic, ka arī Latvijā sagatavotība krīzes situācijām nav visai augsta. Piemēram, pērnā gada martā "Kantar" veiktajā aptaujā vien 22% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 60 gadiem norādīja, ka ir iepazinušies ar Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavoto bukletu "Kā rīkoties krīzes situācijā".
Desmitā daļa iedzīvotāju atzinuši, ka ar bukletu ir iepazinušies, tomēr nezina, kā rīkoties krīzes situācijās, bet 26% ir norādījuši, ka nav iepazinušies ar šo bukletu, tomēr zina, kā rīkoties. Savukārt trešā daļa iedzīvotāju atbildēja, ka nav iepazinušies ar bukletā rakstīto un nezina, kā rīkoties krīzes situācijā.
Visaptverošākais AM centiens gan pārbaudīt savus resursus, gan informēt sabiedrību par pareizu rīcību apdraudējuma gadījumā bija mācību apziņošana ar īsziņām, kas norisinājās pērnā gada septembrī.
SMS saturēja tekstu: "Uzmanību, apziņošanas pārbaude! Zini, kā rīkoties krīzes gadījumā, un iepazīsties ar 72 stundu bukletu "www.sargs.lv/72h". Aizsardzības ministrija".
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Jāatgādina, ka neilgi pēc pirmo īsziņu nosūtīšanas AM vietni "sargs.lv" nebija iespējams atvērt. Ministrija vēlāk skaidroja, ka lielā apmeklētāju skaita dēļ vietnes darbība uz laiku tika kavēta. Tajā pašā laikā AM uzsvēra, ka tieši tādēļ šādas mācības notiek – lai laikus identificētu iespējamās problēmas un spētu tās novērst pirms reālas ārkārtas situācijas.
Kas attiecas uz bumbu patvertnēm, jau īsi pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā arī Latvijas iedzīvotāji sāka interesēties par mūsu valstī pieejamajiem "bunkuriem". Raidījums "Bez Tabu" Iekšlietu ministrijā noskaidroja, ka 2008. gadā Latvijā apzinātas padomju laikos ierīkotās bumbu patvertnes, bet nolemts tās turpmāk neuzturēt, jo tas būtu ļoti dārgi. "Vai būtu lietderīgi iztērēt aptuveni 14 miljonus eiro, lai uzturētu vienu lielu bumbu patvertni?" retoriski vaicāja iekšlietu ministres padomniece Linda Curika.
Savukārt Rīgas vietvara apzinājusi, ka tās īpašumā ir dažas pazemes telpas, kas padomju gados celtas kā bumbu patvertnes, bet patlaban tiek izmantotas kā noliktavas. Nepieciešamības gadījumā, tās, iespējams, varētu pielāgot kā telpas glābiņam.
Vienlaikus gan ministrija, gan pašvaldība aicinājušas iedzīvotājus un namu apsaimniekotājus pašus padomāt par iespējām patverties apdraudējuma gadījumā, ieviešot kārtību un izvācot visu lieko no namu pagrabiem.
