"Vagner" savās rindās savervēja arī Igaunijā notiesātos, kas izdoti Krievijai

Kā norāda Igaunijas sabiedriskais medijs, "Vagner" rindās karojuši trīs Igaunijā dzimuši Krievijas pilsoņi. Iepriekš viņi tiesāti Igaunijā par vairākiem smaga rakstura noziegumiem, taču pieprasījuši izdot sevi soda izciešanai Krievijā.

Karjeras noziedznieki

2014. gada februārī Oļegs Pitjukovs, kurš jau iepriekš bija nogalinājis divus cilvēkus, piezvanīja uz neatliekamās palīdzības dienestu un atzinās trešajā slepkavībā.

Kā norāda "ERR", Pitjukovs, kurš dzimis 1976. gadā, pirmo reizi nonāca likumsargu redzeslokā 14 gadu vecumā, kad laupīšanas laikā nopietni ievainoja taksometra vadītāju. Dažus gadus vēlāk jaunietis Pērnavā uzbruka vēl vienam cilvēkam, sadurot to ar nazi.

Tomēr visnežēlīgākie notikumi, kuros ticis ierauts Pitjukovs, notika 1995. gada aprīlī, kad viņš, toreiz 19 gadus vecs, piedalījās kāda armēņu izcelsmes vīrieša slepkavībā. Igaunijā dzimušajam Krievijas pilsonim ticis uzticēts atbrīvoties no līķa īpaši brutālā veidā. Sākumā viņš mēģinājis to sadedzināt, bet nesekmīgi. Noziegums nācis gaismā, kad upes krastos atrastas vīrieša mirstīgās atliekas.

Pitjukovs tika atzīts par vainīgu. Sākotnēji viņam tika piespriests nāvessods 1996. gada martā. Gadu vēlāk sods tika samazināts līdz mūža ieslodzījumam, un vēl divus gadus vēlāk Augstākā tiesa to samazināja līdz 15 gadiem cietumā.

Stāsta otrajam antivaronim Vladimiram Vīram ir diezgan līdzīgs dzīves ceļš. Vīra, kurš dzimis 1972. gadā Tallinā, savu kriminālo karjeru sāka 90. gadu vidū galvenokārt ar zādzībām. Līdz jaunā gadsimta sākumam viņš tika tiesāts desmit reizes un vismaz trīs reizes izcieta sodu cietumā.

2013. gada oktobrī viņš devies pie sava darba devēja, lai vardarbīgi "pieprasītu" mēnešiem ilgi neizmaksāto algu. Viņš sadūris upuri darba vietā, kur tas no gūtajām traumām miris. Astoņas dienas vēlāk Vīra tika aizturēts uz Latvijas robežas.

Oļegs Pitjukovs tajā pašā laikā tika atbrīvots no soda izciešanas. 2014. gada 10. februārī viņš atkal uzbruka kādam vīrietim kopmītnēs, savukārt piecas dienas vēlāk nogalināja kaimiņu tajā pašā mājā. Slepkava pats piezvanīja uz neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu un ziņoja par savu nodarījumu.

2015. gada jūlijā stājās spēkā Augstākās tiesas lēmums. Tās ieskatos Pitjukovam tika piespriests mūža ieslodzījums. Vladimirs Vīra tika notiesāts 2016. gadā. Viņam tika piespriesti deviņi gadi cietumā.

Izdošana dzimtenei

Igaunijas sabiedriskais medijs "ERR" norāda, ka viņiem nav ziņu par Pitjukova un Vīra tiešu saistību, taču viņi vienlaikus daļēji atradušies Tartu cietuma telpās. Tā kā abi dzimuši Igaunijā, bet ir Krievijas pilsoņi, vispirms Pitjukovs un pēc tam Vīra pieteicās izdošanai Krievijā. Kā norādījis Igaunijas Tieslietu ministrijas sekretāra vietnieks Markus Kārners, izdošana citai valstij, lai izciestu sodu, ir diezgan izplatīta parādība.

Pēc Kārnera domām, izdošanas ideja ir tāda, ka savas tautas vidū noziedznieks varētu labāk integrēties sabiedrībā pēc soda izciešanas, turklāt tādējādi netiek uzturēti citai valstij piederīgi pilsoņi uz Igaunijas nodokļu maksātāju rēķina.

Pitjukova un Vīra izdošanas materiāli pirmajā brīdī igauņu žurnālistiem šķituši pilnīgi parasti. Vienīgais, kas izceļas viņu ar roku rakstītajos paziņojumos, ir tas, kā Vīra "vēlas būt slāvu vidū" un Pitjukovs "vēlas būt kopā ar Krieviju".

Tiesas spriedums, kas ticis pieņemts Eiropas Savienībā, var tikt atkārtoti izskatīts trešajās pasaules valstīs. Šajā gadījumā Krievijā ir iespēja mainīt soda apmērus. Tieši tā notika arī Vīra un Pitjukova gadījumā.

Maskavas tiesa, kas izskatīja abas lietas, nedaudz mainīja spriedumu: Pitjukovam tika piespriesti 16 gadi cietumā, savukārt Vīra gadījumā sods tika samazināts līdz septiņiem gadiem aiz restēm. Abi tika norīkoti uz stingrā režīma koloniju. Pitjukovs tika pārcelts uz Krieviju 2020. gada augustā, savukārt Vīra – 2021. gada martā.

Ieslodzījums Krievijā

2022. gada februārī Ukrainā sākās Krievijas pilna mēroga iebrukums. Nācās iesaistīt arī algotņus, ar pašu armiju netika galā ar Ukrainas nopietno pretestību. 2022. gada vasarā tika dots uzdevums vervēt kaujiniekus no soda kolonijām. Par dalību Ukrainas karā soda izcietējiem tika solīta amnestija.

Tiek lēsts, ka šim uzdevumam "Vagner" rindās tika uzņemti 40 000 vīru. Viņu vidū arī Oļegs Pitjukovs un Vladimirs Vīra. Saskaņā ar "ERR" pieejamo informāciju, pirmajās kaujās mira Vladimirs Vīra. Viņa kaps atrodas "vagneriešu" kapsētā Krasnojarskas apgabalā. Vīra nāves datums norādīts 13. oktobris. Viņa saistību ar "Vagner" grupējumu un tai sekojošo nāvi apstiprinājuši arī Igaunijā dzīvojošie radinieki.

Vienlaikus daudzi ieslodzītie izbēga no nāves Ukrainā un gada sākumā tika atbrīvoti. Starp tiem arī Oļegs Pitjukovs. Viņa radi Igaunijā norādīja, ka viņiem nav nekādas informācijas par Pitjukova dalību karadarbībā.

Ir vēl citi

Pēdējo desmit gadu laikā Igaunija soda izciešanai citā valstī kopumā izdevusi 64 personas, no kurām 12 – Krievijai. Igaunijas sabiedriskais medijs, salīdzinot datumus, nonāca pie secinājuma, ka ir vēl kāds, kurš bijis grupējuma "Vagner" sastāvā. 37 gadus vecais Vitālijs Sajs arī ir lepns "Vagner" kaujinieks.

Igaunijā viņš nevienu nav nogalinājis, taču 2005. gadā viņš izraisīja ceļu satiksmes negadījumu, kura rezultātā ievainoti pieci cilvēki. Trīs no cietušajiem gūto traumu rezultātā ir paliekoša invaliditāte.

Kamēr šī lieta vēl tika izmeklēta, Sajs izdarīja vairākas zādzības un citus noziegumus. Pēdējo reizi sodu par laupīšanu Igaunijā viņam piesprieda 2011. gadā. 2014. gadā viņš tika izdots Krievijai. Sajs izcieta sodu Tomskā un acīmredzot pievienojās "Vagner" pēc iznākšanas. Šā gada pavasarī viņš tika apbalvots ar medaļu "par drosmi" karā Ukrainā.