Eiropā pieaug saslimšana ar masalām, brīdina eksperts

Viņš atgādināja, ka tiek uzskatīts, ka masalas ir vīrusu infekcijas slimība, ar kuru vairākums izslimo bērnībā. Tām raksturīgs, piemēram, drudzis un izsitumi uz ādas. Tomēr Kramazs uzsver, ka masalas joprojām ir bīstama un smaga slimība. 40% no bērniem, kuri inficējas ar masalām, nokļūst slimnīcā, un aptuveni 30% no viņiem rodas smagas komplikācijas.

Covid-19 pandēmijas laikā tika ziņots, ka masalas ir izzudušas. Kramazs skaidroja, ka, iespējams, tas saistīts ar to, ka cilvēki negāja ārā no mājām, bija ierobežoti, netikās savā starpā. Tāpat arī veselības aprūpes darbinieki pievērsa lielāku uzmanību Covid-19. Rezultātā, iespējams, tas arī ir iemesls, kādēļ par masalām tika ziņots mazāk.

Šobrīd Eiropā atkal novērojams masalu pieaugums, un, tā kā šī vīrusu infekcijas slimība ir lipīga, tai ir jāpievērš pastiprināta uzmanība, līdzīgi kā bija pirms Covid-19 pandēmijas. Kramazs vērsa uzmanību, ka, ja, piemēram, telpā ienāktu kāds ar masalām inficēts cilvēks un sēdētu klātienē visu tikšanās laiku, pastāv liela iespējamība, ka ar šo slimību saslimtu visi, kuriem nav imunitātes pret to. Tas tādēļ, ka tā izplatās gaisa pilienu, kā arī tieša kontakta ceļā.

Kā liecina slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) informācija, pēc dažu gadu pārtraukuma Latvijā šogad fiksēts viens masalu saslimšanas gadījums.

Pēdējos četrus gadus saslimšana ar masalām nebija reģistrēta

Kā liecina statistika par infekciju slimībām Latvijā, pēdējo reizi saslimšana ar masalām reģistrēta 2019. gadā, kad kopumā vīrusu saķēruši trīs cilvēki. Vēl pirms tam – 2018. gadā – reģistrēts salīdzinoši liels skaits saslimušo, kopumā 25 cilvēki. Tolaik par saslimšanu jau gada sākumā vēstīja arī TV3 Ziņas.

SPKC apkopotā statistika liecina, ka vēl lielāks saslimušo skaits reģistrēts pirms teju 10 gadiem – 2014. gadā, kad kopumā saslimuši 36 cilvēki. 2015., 2016. un 2017. gadā nebija reģistrēts neviens gadījums.

Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvis norādījis, ka ir divi veidi, kā pasargāt sevi no masalām – izslimot masalas, tādējādi iegūstot imunitāti, kas nav tas labākais veids, vai vakcinēties, saņemot divas vakcīnu devas. Šobrīd ir tikai dažas valstis Eiropā, kurās cilvēki saņēmuši abas vakcīnu devas, sasniedzot vakcinācijas aptveri aptuveni 95% apmērā.

Runājot par iemesliem, kādēļ cilvēki nevakcinējas, Kramazs norādīja, ka tie ir dažādi sarežģīti vai pat reliģiski motīvi. Tomēr, ja cilvēki nevakcinēsies, tas var radīt jaunu vīrusu infekcijas slimības uzliesmojumu, līdzīgi kā tas šobrīd ir ar poliomielītu. Poliomelīts ir akūta smaga infekcijas slimība, kas arī izplatās gaisa pilienu ceļā, slimniekam runājot, klepojot un šķaudot. Patlaban Eiropa ir brīva no poliomelīta, taču dati liecina, ka aptuveni 2,5 miljoni bērnu nav saņēmuši nepieciešamās trīs vakcīnu devas desmit gadu laikā. Attiecīgi ir diezgan liels bērnu skaits, kas var nebūt imūna pret šo slimību, kas šobrīd izplatās ārpus Eiropas.

Kramazs uzsvēra, ka pastāv risks, ka cilvēki, kuri nav saņēmuši vakcīnu pret poliomelītu, aizbraucot uz kādu no valstīm, kur tas konstatēts, var izplatīt to arī Eiropā, tādēļ būtiski vakcinēties.

Kāda ir vakcinācijas aptvere Latvijā?

Visefektīvākā aizsardzība pret masalām ir vakcinācija, norādīts SPKC mājaslapā. Atbilstoši Vakcinācijas kalendāram, vakcināciju pret masalām veic divas reizes: 12–15 mēnešu vecumā un atkārtoti septiņu gadu vecumā (balstvakcinācija). Vakcināciju veic ar kombinēto vakcīnu pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu.

Kā portālam "tv3.lv" iepriekš norādīja SPKC Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Arāja, pērn pret masalām (MPR) pirmo vakcīnu saņēmuši 95,6% bērnu, savukārt balstvakcīnu 85,8%. Pēc SPKC aplēsēm, vakcinācijas aptvere ir pietiekama. Savukārt balstvakcīnu saņēmušo skaitu var skaidrot ar Covid-19 pandēmiju, kas varētu būt viens no iemesliem, kādēļ nav veikta otrā vakcīna.