Līdz mājai uz slotaskāta vai gondolā: Ķesterciemā sāpīgi izgaist Lauciņu iela
Tukuma novada Ķesterciemā izgaisusi kāda agrāk pašvaldības plānos iezīmēta iela, bet privātīpašnieks līdzšinējai brauktuvei jau priekšā ceļ barjeru. Vairāki apkaimes iedzīvotāji un zemes gabalu īpašnieki ir iedzīti strupceļā, bet daži pat nonākuši bezizejā.
Šajā rakstā lasi:
- Pašvaldība teritorijas plānojumā savulaik iezīmējusi Lauciņu ielu pāri privātajām zemēm.
- Īpašnieks nolēmis slēgt uz viņa zemes esošo nelegālās ielas posmu, ko gadiem izmantojuši kaimiņi.
- Daļai iedzīvotāju pašvaldība sola alternatīvu ceļu, taču pašlaik tas ir gandrīz neizbraucams.
- Saimniece, kas zaudē jebkādu piekļuvi savai mājai, vēl cer uz vienošanos ar kaimiņu, pretējā gadījumā jārēķinās ir ilgu tiesvedību.
- Jaunajā Tukuma novada teritorijas plānojumā tiks dzēstas daudzas iepriekšējās pašvaldības sazīmētās sarkanās līnijas.
Pirms gadu desmitiem te bija zvejniekciema pļavās iebrauktas sliedes, kas veda uz mežu. Kad plašie zemes īpašumi tika saskaldīti un tirgoti jauniem saimniekiem, pašvaldība te ievilka sarkano līniju un izveidoja Lauciņu ielu, kas atrodama kartēs.
Tagad izrādījies, ka sarkano līniju šajā ceļā pāri privātajām zemēm pašvaldība savulaik novilkusi nepamatoti. Topošajā Tukuma novada teritorijas plānojumā to paredzēts dzēst līdzīgi kā vairākas citas līča piekrastes ciemos savulaik ar plašu vērienu sazīmētās ielas.
Līdz ar to uz papīra esošajai un gadiem iedzīvotāju izmantotajai Lauciņu ielai pienācis gals – zemes īpašnieks, kura teritoriju šķērso šis ceļš, jau gatavo barjeru. Brīdinājuma zīme, ka privātīpašumā nedrīkst ne iebraukt, ne ienākt, parādījās jau iepriekš.
Vairums kaimiņu cer uz citas – Teitupes ielas – izbūvi, kas ļautu piekļūt īpašumam no otras puses, taču šis alternatīvais ceļš top pēdējā brīdī un pēc iedzīvotāju pamatīga cīniņa. Turklāt pašlaik šo ceļu klāj gandrīz neizbraucama smilšu putra. Un ne visiem šī iela būs glābiņš.
"Tv3.lv" turpina tematu par zemju dalīšanas brāķi, kā rezultātā cilvēki nevar piekļūt saviem īpašumiem. Kā rakstīts, īpaši aktuāla šī problēma ir Rīgas līča piekrastes ciemos, kur pēdējo desmit gadu laikā notiek intensīva apbūve. Ķesterciems šajā ziņā ir spilgts piemērs.
Sapnis, kas jānovēl bebriem?
Zemi Ķesterciemā Karmena nopirka pirms diviem gadiem un tagad uz tā jau uzcēlusi, kā pati saka, savu sapņu māju. Tomēr tagad sapnis pārvērties par smagu nastu: "Tas ir visa mūža ieguldījums, kas nu jāatstāj bebriem," viņa teic ar rūgtu ironiju.
Sieviete, kura pa daļai dzīvo Rīgā, pa daļai – Ķesterciemā atceras, ka pirms īpašuma iegādes redzētie dokumenti un zemes gabala apskate dabā neliecināja ne par kādām iespējamām piekļuves problēmām.
"Man nebija nekādu aizdomu, ka esmu nopirkusi kaķi maisā."
Īpašums atrodas tieši pie Lauciņu ielas, uz kuras esošajiem zemes gabaliem pašvaldība jau agrāk ir piešķīrusi ielas adreses, tāpēc tas vēl vairāk nostiprinājis nekustamā īpašuma pircējas pārliecību, ka iela jau nekur tā nevar pazust. Tomēr ielas faktors izrādījās mānīgs.
Šovasar, kad Karmena pašvaldībā lūdza piešķirt Lauciņu ielas adresi arī savam īpašumam, viņa saņēma atteikumu. Tas tika pamatots ar to, ka tādas ielas nav. Bet agrāk ceļa otrā pusē piešķirtās Lauciņu ielas adreses tagad pašvaldībā dēvē vien par zemes gabalu nosaukumiem.
Jāpiebilst, ka Ķesterciema Lauciņu iela ir iezīmēta arī lielākajā daļā karšu, tā atrodama arī pasta adrešu katalogā. Bet nu izrādās, ka tā pastāvējusi vien "uz papīra" un savulaik ievilkta nepamatoti.
Karmena spriež, ka tad jau kādreiz var pazust arī citas apkaimes ielas, jo arī tajās ir privātīpašniekiem piederoši posmi.
Paliek uz nepieejamas salas
Tagad radusies situācija, kas Karmenu skar vissāpīgāk: "Jo man jau ir uzbūvēta māja, kurai es vienkārši, visticamāk, jau pēc pāris nedēļām vairs nevarēšu piekļūt." Atšķirībā no vairākiem citiem kaimiņiem, kuriem piekļuvi nodrošinās cita topošā iela, viņas problēmu tas nerisina.
Viņa nav vienīgā, kura nonāk uz nepieejamas salas. Līdzās ir vēl vairāki zemes gabali, kuri pagaidām nav apbūvēti, bet kuri nonāk tādā pašā stāvoklī.
"Es atrodos pa vidu un man jebkurā gadījumā – no Teitupes vai no Lauku ielas puses – ir jābrauc caur privātīpašumiem," stāsta Karmena, runājot par līdzšinējās Lauciņu ielas izmantošanu.
"Ja šis ceļi tiek aiztaisīts, kā sola zemes gabalu īpašnieki abos virzienos, tad patiesībā nevaru ne apsaimniekot savu zemi, ne dzīvot savā mājā."
Ar rūgtu ironiju viņa smej, ka nāksies iegādāties laivu, lai mājās nokļūtu pa pārplūdušajiem grāvjiem, vai jākāpj uz slotaskāta. "Es nezinu, man īsti nav risinājuma," secina sieviete.
Alternatīva pagaidām neizbraucama
Gaidāmā Lauciņu ielas slēgšana nepatīkami pārsteigusi vēl vairākus Ķesterciema iedzīvotājus, kuriem tas bijis ierastais ceļš uz mājām.
Lai gan pašvaldība viņiem sola jaunu ceļu, kas jau gadiem bijis arī attīstības plānos, tā sakārtošana sākta tikai pēdējā brīdī šoruden. Rezultātā uz ielas šobrīd ir uzbērta smilts, kas pārvērtusies dubļos un veido gandrīz neizbraucamu putru.
Viktors, kurš īpašumu Ķesterciemā iegādājies tikai šā gada sākumā, atzīst, ka sākotnēji paļāvies uz to, ka piekļuves iespējas bija pat pa diviem ceļiem. Bet jau pāris mēnešus pēc īpašuma iegādes Viktors uzzināja par pastāvošo ceļu problēmu.
"Ko mums tagad darīt, kā rīkoties." – arī viņš vaicā, sakot, ka piedzīvojis pamatīgu vilšanos.
Viktors spriež, ka tagad svarīgākais ir, lai tiktu savests kārtībā alternatīvā ceļa segums. Arī paši iedzīvotāji esot gatavi iesaistīties ceļa sakārtošanā. Tomēr svarīgi, lai šī iela tiktu juridiski nostiprināta. Citādi pēc laika atkal varot uzrasties kāds zemes īpašnieks, kurš kādu ielas posmu sadomā slēgt.
Līdzīgi arī Inguna, kura kopā ar vīru no Holandes uz Ķesterciemu pārcēlās 2016. gadā un tagad ir skaisti iekopta dārza un viesu nama saimniece, atzīst, ka jau zaudējusi cerības uz Lauciņu ielas atgūšanu, tāpēc tagad no pašvaldības gaida jaunā ceļa sakārtošanu.
Jau īpašuma iegādes laikā Teitupes iela bija iezīmēta kā pašvaldības ceļš. "Nodomājām, cik brīnišķīgi – kad pašvaldībai būs līdzekļi, tā iela tiks savesta kārtībā." Tomēr gāja gadi un nekas nemainījās, tāpēc līdz šim braukšanai izmantota Lauciņu iela.
"Mēs ienācām te ar milzīgu prieku. Gāju dārzniecības kursos, lai izveidotu šeit burvīgu dārzu. Pozitīvas emocijas mums bija piecus gadus, kad šis īpašums uzplauka kā puķe. Tagad ir sajūta, ka neesam šeit vēlami. Un vīrs saka, ka ar tādām emocijām dzīvot nedrīkst."
Cerības uz Lauciņu ielu izgaist
Kaimiņa Kaspara iecere slēgt Lauciņu ielu ietekmē arī Ingunas viesu nama turpmāko darbību, jo tas bija īsākais ceļš uz jūru. Tagad atpūtniekiem uz pludmali nāksies braukt ar auto.
Inguna rāda fotogrāfijas, stāstot, ka iepriekšējos gados arī piedalījušies Lauciņu ielas uzturēšanā, veidojot uzbērumu, lai ceļš būtu izbraucams. Tagad viņi kaimiņam piedāvājuši naudu, lai saglabātu iespēju to izmantot, taču pagaidām šāds priekšlikums noraidīts.
"Patiesībā es nezinu, kā tālāk būs, jo uz Teitupes ielas šobrīd izbraukt nevar – tur viss ir mīksts un pludo, nekāds cietais segums nav uzbērts," sašutusi ir viesu nama saimniece. Viņa arī teic, ka stresa dēļ, ko pēdējā laikā nācies piedzīvot saistībā ar ceļiem, nopietni sašķobījusies arī viņas veselība.
Nelegāls jau no paša sākuma
Kaspars, kurš izlēmis slēgt Lauciņu ielas posmu, par ko esot apkārtējos brīdinājis jau vismaz pirms gada, skaidro: "Tas bija no senākiem laikiem fiziski iebraukts ceļš, bet juridiski tas nebija ceļš. Tas bija nelegāls jau no paša sākuma."
"Bija laikam cilvēki, kuri to nezināja un varbūt neizprata visu, iegādājoties savus īpašumus," piebilst Kaspars, kuram Ķesterciemā pieder viesu nams.
Viņš stāsta, ka sākotnēji, kad apkaimē parādījās dažas pirmās mājas, ļāvis cilvēkiem šo ceļu izmantot: "Bet kad saradās vairāki desmiti īpašumu un katrs gribēja ievest savu kempinga mājiņu ar lielo tehniku, tad to ceļu piebeidza."
"Cilvēki arī ir dažādi – cits brauc prātīgi pa to ceļu, cits lielā ātrumā nesās ar lielu džipu," piebilst Kaspars.
Viņš arī uzsver, ka ceļa sakārtošanā pirms vairākiem gadiem ieguldījis lielus līdzekļus, lai varētu to izmantot tikšanai uz savu īpašumu.
"Aicināju arī kaimiņus iesaistīties ceļa uzturēšanā, bet neviens nevienu centu nav devis. Uz lietošanu visi ir ļoti gudri, bet kad es arī pašvaldībai prasīju atbalstu, tad saņēmu atbildi, ka tas ir mans privāts ceļš, lai domāju pats."
Kaspara teiktais gluži nesaskan ar vairāku citu apkaimes iedzīvotāju apgalvoto, ka viņi ir iesaistījušies Lauciņu ielas uzturēšanā un labošanā.
Līdzīgi kā pārējie kaimiņi arī Kaspars uzskata, ka tā ir pašvaldības neizdarība, ka ļauts sadalīt zemes gabalus bez pieejas ceļiem: "Tur cilvēki dzīvo vai īrē atpūtniekiem, kuri pat nezina, kā turp braukt. Viņi kuļas tur pa visiem ceļu galiem, cits pa pļavu… Tā ir liela nekārtība."
Kaspars atsakās komentēt jautājumu par iespējamu servitūta nostiprināšanu kaimiņiem, kas līdz ar Lauciņu ielas slēgšanu zaudē jebkādu iespēju piekļūt savai mājai: "To es nekomentēšu, es atdevu juristiem, lai viņi tur skatās."
"Es tikai zinu to, ka tas ceļš ir nelegāls un cilvēki nelegāli braukā pa privātīpašumu, kas ir slikti un ir pārkāpums."
Zemes īpašnieks sola, ka barjeras izvietošana uz ceļa ir tuvāko dienu jautājums.
"Var saprast, ka tagad kāds ir bēdīgs, apvainojies vai dusmīgs. Bet viņiem varbūt būtu jādusmojas uz sevi, ka bija tik dumji vai nezinoši, ka iegādājās īpašumu bez piekļuves ceļa," piebilst Kaspars. "Tikai žēl, ka tā ir noticis, un nemaz neesmu priecīgs par to, ka ar jaunajiem kaimiņiem jāplēšas."
Tikmēr Karmena cer, ka ar kaimiņu tomēr vēl izdosies vienoties, lai viņa pilnībā nezaudētu iespēju piekļūt savai mājai.
Iela izrādījās tikai "informatīva"
Skaidrojot Lauciņu ielas parādīšanos un mistisko izgaišanu Ķesterciemā, kādreizējais Engures novada vadītājs (tagad vada Tukuma novadu) Gundars Važa (LRA) atceras, ka savulaik tās ielas tur nebija vispār: "Tad teritorijas plānojumā mēs to vismaz iezīmējām."
Viņaprāt, šis fakts varot kalpot kā pamats, ejot uz tiesu, lai pateiktu, ka šī iela tur būs: "Un tiesa var nolemt, ka tā būs un ka tā ir vienīgā piekļuve."
Bet, kā iepriekš minēja Karmena, kartē iezīmētā iela viņu faktiski maldinājusi par to, ka piekļuve īpašumam ir nodrošināta.
Tukuma novada teritorijas plānotāja Inga Tramdaha skaidro, ka 2013. gadā, apstiprinot Engures novada plānojumu, dati tika aizsūtīti Valsts zemes dienestam (VZD), kas attiecīgi Lauciņu ielu iezīmēja kartē. Līdz ar to kartē parādījusies iela, kuras juridiskais statuss nav pašvaldības iela un kas neatrodas uz pašvaldības zemes, bet iet pāri privātajiem zemes gabaliem.
Speciāliste uzsver, ka VZD vietnē "Kadastrs.lv" publicētā karte ir tikai informatīva, nevis saistošs dokuments: "To droši vien ne visi cilvēki zina. Šī grafiskā daļa, kur arī parādās iezīmētās ielas, ir informatīvs materiāls."
"Pašvaldība Lauciņu ielu nav būvējusi. Tur vienkārši ir iebraukts ceļš uz privātas zemes. Un cilvēki uzskata, ka viņiem ir tiesības brīvi to lietot, lai gan tas tā nav."
Arī par Teitupes ielu vēl jāvienojas
Runājot par izeju no strupceļa, kādā nonākuši Ķesterciema iedzīvotāji, pašvaldībā akcentē, ka lielākajai daļai risinājums būs alternatīvā Teitupes iela.
"Pašlaik perspektīvo Tietupes ielu mēs salabosim tā, lai cilvēki var iebraukt. Nākamgad taisām tehnisko projektu un to ielu, visticamāk, izbūvēsim," skaidro Važa. Ķesterciema iedzīvotāji teic, ka šādus solījumus jau dzirdējuši agrāk un tiem vairs īsti netic.
Ielas izbūve ir arī pašvaldības budžeta jautājums un tikpat labi, veidojot nākamā gada pašvaldības budžetu, nauda šim mērķim neatrodas, līdz ar ko solītā ielas izbūve var ieilgt.
Turklāt arī Teitupes ielas gadījumā pašvaldībai vēl jāvienojas ar zemes īpašniekiem, jo ielas posmam, kas pieder pašvaldībai, nav savienojama ne ar vienu no augstāka līmeņa ceļiem.
"Šobrīd vērtējam vairākus variantus, ar kuriem zemes īpašniekiem pašvaldībai būtu iespējams vienoties, lai šo jautājumu atrisinātu. Tās būs individuālas sarunas ar zemes īpašniekiem," informē Tramdaha.
Pagaidām šī iela ir gandrīz neizbraucama un pēdējās nedēļās pašvaldības uzbērtā smilts uz brauktuves situāciju padarījusi vēl bēdīgāku.
Pavērs Pandoras lādi
Runājot par īpašumu, ko pēc Lauciņu ielas izgaišanas neglābs arī alternatīvais ceļš, pašvaldības vadītājs Važa skaidro, ka šādu situāciju var risināt civiltiesiski: "Cita ceļa jau nav – servitūtu var nodibināt, kaimiņiem vienojoties, vai tiesas ceļā."
"Problēma ir, bet mēs to, visticamāk, atrisināsim. Tomēr mēs arī redzam, ka tas arī pavērs kā Pandoras lādi, kad tūlīt būs nākamie ar līdzīgām problēmām."
Novada vadītājs stāsta, ka notikušas sarunas ar ceļa strīdā iesaistītajiem zemes īpašniekiem: "Mēs pašlaik risinājumu neredzam. Un galveno lomu tur spēlē tieši cilvēciskas attiecības, kas pie tās situācijas arī ir novedušas."
Tomēr pašvaldības pārstāvji aizvien mudina kaimiņus sarunās panākt vienošanos, jo risinājuma meklēšana tiesā prasīs laiku.
Ja tomēr nonāks līdz tiesai, Važa sola, ka pašvaldība procesā iesaistīsies kā trešā persona: "Mēs, protams, aizstāvēsim vairākuma intereses un arī to, kas paredzēts teritorijas plānojumā."
Daudzas sarkanās līnijas dzēsīs
Vienlaikus jāņem vērā, ka topošajā novada teritorijas plānojumā sarkanā līnija, kas savulaik iezīmēja Lauciņu ielu, tiks dzēsta. To apstiprina Tramdaha.
Turpmāk tā tikšot iezīmēta kā teritoriju ar īpašiem noteikumiem (TIN), kas potenciāli ir rezervēta iespējamai ceļa izbūvei.
"Taču jāņem vērā, lai pašvaldība to varētu izbūvēt dabā, ir jāsakārto juridiskās lietas. Proti, TIN nav tik stingra kā sarkanā līnija, kura pasaka jau konkrēti, ka šeit būs ceļš, bet tā ir teritorija, kas tikai tiek rezervēta iespējamai ceļa būvniecībai," viņa skaidro.
Uz jautājumu, vai zemes īpašniekam, kura teritoriju šķērso šāda TIN, būs tiesības tai priekšā celt žogu, Tramdaha nevar skaidri atbildēt: "Vēl neesam izlēmuši, kā apbūves noteikumos šīs TIN teritorijas atrunāsim, ko tur drīkstēs darīt un ko ne. Bet tas tiks izdarīts."
Jāpiebilst, ka Lauciņu iela nebūt nav vienīgā sarkanā līnija, kas jaunajā novada teritorijas plānojumā zvejniekciemos tiks dzēsta.
Bijušā Engures novada teritorijas plānojumā, kas vēl pagaidām ir spēkā, savulaik bija sazīmēts maksimāli daudz sarkano līniju, kam it kā būtu jākalpo kā oficiāliem piekļuves ceļiem. Taču tās savilktas arī pār privātām zemēm. No šodienas skatu punkta raugoties, pašvaldībai ir tiesības būvēt ceļu uz privātas zemes, tikai saskaņojot to ar zemes īpašnieku.
Pašvaldības pārstāve informē, ka jaunajā Tukuma novada teritorijas plānojumā diezgan daudz šo sarkano līniju tiks dzēstas: "Pamatā tās atstājam tur, kur tās atrodas uz pašvaldības zemes vai ir pašvaldībai piederoša inženiertehniskā būve."
Komentējot risku, ka agrāk iezīmēto sarkano līniju dzēšanas rezultātā vēl vairāk īpašumu var zaudēt piekļuves iespējas, Tramdaha teic: "Tādu bezpiekļuves situāciju jau šobrīd ir daudz."
Viņa skaidro, ka nepamatotu sarkani līniju saglabāšana plānojumā neko nerisina, jo pašvaldībai nav iespējams izbūvēt ceļu uz privātas zemes: "Tad vienkārši plānojumā tās saglabātos kā sarkanās līnijas, pa kurām tāpat neviens nevarēs pārvietoties."
Trīs secinājumi
Ķesterciema iedzīvotājiem jārēķinās ar putru ne tikai uz jaunveidojamās ielas, bet arī normatīvajā regulējumā. Ko viena pašvaldība iepriekš ir saplānojusi un sazīmējusi, to nākamā revidē un dzēš. Ir diezgan naivi cerēt, ka šāda situācija var vairot cilvēku tiesisko paļāvību.
Šajā stāstā arī nolasās ne vien iepriekšējās pašvaldības un citu valsts institūciju (piemēram, nepilnīgs regulējums) neizdarība un kļūdas, bet arī vēlme uzkraut to labošanu uz iedzīvotāju pleciem. Lai ari Lauciņu ielas vairs nav, radītā problēma aizvien ir arī pašvaldības un, iespējams, citu institūciju atbildības lauciņš.
Varam arī secināt, ka kādreizējais Engures novads "tikai uz papīra" zīmējis ne vien ielas vien. Tādi bijuši arī pašvaldības attīstības plāni. Lai arī kā viena no novada attīstības pamata prioritātēm bija definēts tūrisms, ceļu infrastruktūras nesakārtotība piejūrā šo "prioritāti" neapšaubāmi ir gremdējusi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
