Zemju dalīšanas skābie augļi: zvejniekciemos bangojas neapmierinātība
Tukuma novads, kam pēc vairāku gadu pārtraukuma atkal pievienojušies piekrastes zvejniekciemi, pūrā saņēmis arī daudzas ielaistas kaites. Jūrmalciemu iedzīvotāji arvien skaļāk par tām ceļ trauksmi. Viens no sāpīgajiem punktiem ir agrāk iegādāti apbūves gabali, kas palikuši bez piekļuves iespējām.
Šajā rakstā lasi:
- Tukuma novada pašvaldībā atzīst, ka lielu daļu risināmo problēmu ir saistītas tieši ar jaunpienācēju – piekrastes ciemu ielaistajām problēmām.
- Viens no lielākajiem "ugunsgrēkiem", kas jādzēš pašvaldībai, ir jūrmalciemu zemes īpašnieku piekļuve saviem īpašumiem.
- Palikšana bez ceļa uz mājām iedzīvotājiem nozīmē arī ierobežotu pakalpojumu pieejamību, tai skaitā, piemēram, nav iespējama neatliekamās palīdzības ierašanās.
- Amatpersonas situācijā vaino zemju dalīšanas gaitā vēsturiski pieļautās kļūdas, tai skaitā arī nepilnīgu regulējumu.
- Pašvaldības vadītājs vērtē, ka 80% no visām problēmām izdotos atrisināt, kaimiņiem savstarpēji sarunājoties un vienojoties.
- Pašvaldība sola turpmāk stingri uzraudzīt zemes dalīšanas gaitu, bet tas nerisina vēsturiski ielaistās kaites.
Līdz ar došanos pensijā dzīvi lielpilsētā Lilita Andersone nomainīja pret skaisto līča piekrasti, atgriežoties vecāku mājās. Nu jau vairākus gadus viņa ir Apšuciema iedzīvotāja.
"Mūsu apkaimē cilvēki tagad ļoti aktīvi būvējas," stāsta Lilita. Viņa arī novērojusi, ka jauno zemes gabalu īpašnieku vidū netrūkst tādu, kuriem uz savu īpašumu vai nu jālido, vai jārok tunelis.
Dažiem ceļš uz īpašumu stiepjas pār citu zemēm, kas pagaidām tikai iemērītas, bet būvniecība vēl nav sākta. "Kas te būs, kad arī tur sāks rosīties īpašnieki," bažīgi spriež Lilita. Viņa vērtē, ka līdz ar to arī nākotnē piekļuves jautājums īpašumiem zvejniekciemā nezaudēs aktualitāti, drīzāk otrādi.
Apšuciema iedzīvotāja piebilst, ka ciemā netrūkst arī citu samilzušu problēmu. Viņai pašai visvairāk sāp īpašuma applūšana, jo aizaug novadgrāvji. To uzturēšana ir viens no jautājumiem, kas tagad jārisina Tukuma novadam, kurš 2021. gada reformas rezultātā ticis arī pie kādreizējā Engures novada zvejniekciemu rindas.
Problēmu patiešām netrūkst, – runājot par novada atgūtajiem jaunpienācējiem, atzīst pašvaldība teritorijas plānotāja Inga Tramdaha.
Viņa lēš, ka pēc novada paplašināšanas, 80 procenti no risināmajiem jautājumiem un aktivitātēm ir saistīti tieši ar līča piekrastes problēmām, kamēr pārējais novads funkcionē ar atlikušajiem 20 procentiem.
Par piebraucamiem ceļiem aizmirsa
Viens no lielākajiem "ugunsgrēkiem", kas tagad jādzēš pašvaldībai, ir jūrmalciemu zemes īpašnieku piekļuve saviem īpašumiem.
Rīgas līča zvejniekciemus nosacīti var iedalīt divās daļas – vēsturiskajā un jaunajā, kur īpaši pēdējos desmit gados norit intensīva apbūve. Vecajā ciemu daļā piekļuve īpašumiem pamatā ir nodrošināta, turpretim jaunajā pusē – tā nav.
Īpašumi bez piekļuves ir jaunāko laiku vēstures radīts absurds. "Vēsturiski, sadalot zemesgabalus, par ceļu nereti nav domāts, šim nolūkam nav atsevišķi izdalītas zemes, nav nodibināti servitūti tā, kā tam būtu jābūt," skaidro Tramdaha.
Rezultātā jūrmalciemos ir daudzi īpašumi, kuriem nav piekļuves. "Un principā viss balstās uz pašvaldības finanšu iespējām izbūvēt šos ceļus," secina novada teritorijas plānotāja.
Tā tas masveidā vēlās…
Ķesterciems ir viena no vietām, kur piekļuves problēma ir samilzusi.
Vietējo iedzīvotāju stāsti ir dažādi. Viens piecu minūšu ceļa vietā līdz jūrai tagad mēro vismaz piecus kilometrus, pie cita nevar piebraukt ne atkritumu izvedēji, ne arī ātrā palīdzība, ja ir tāda nepieciešamība. Kāda viesu nama atpūtniekiem savas mašīnas jāatstāj pie cita sarunāta īpašuma, jo kādreizējais ceļš tagad ir slēgts.
"Visi šie īpašumi pamatā ir dalīti laikā starp 2002. un 2005. gadu," atzīmē Tramdaha. Tas ir laiks, kad šīs piejūras teritorijas jau atradās toreizējā Tukuma novada sastāvā. Bet lielo zemesgabalu dalīšana mazākos un tirgošana jaunajiem saimniekiem šeit turpinājās arī pēc 2009. gada, kad zvejniekciemi nonāca Engures novada paspārnē.
Trambaha atgādina, ka savulaik to darīja ar pagasta padomes lēmumu: "Netika izstrādāti ne zemes ierīcības projekti, ne prasīti servitūti. Un tā tas masveidā vienkārši ir vēlies."
"Tās bija ganības, lauksaimniecības zemes, pļavas, un tajā laikā pašvaldībās, iespējams, neskatījās uz tiem kā uz apbūves gabaliem, jo tā aktīvā būvniecība norisinās tieši pēdējo desmit gadu laikā."
Pašvaldības teritorijas plānotāja vērtē: "Savā ziņā tās ir arī bijušā Engures novada vēsturiski ielaistās kļūdas, ja tā var teikt. Kaut arī ne visas var saukt par kļūdām, jo bija tādi apstākļi gan attiecībā uz likumisko regulējumu, gan izpratni par teritorijas plānošanu."
Šobrīd ir cita kārtība un stingrākas prasības par piekļuves nodrošināšanu, īpašniekam sadalot zemesgabalus. Taču tagad no maisa lien ārā vēsturiskie īleni.
Viena no iespējām īpašniekam, kura mājas izrādījušās bez piekļuves ceļa un par to neizdodas vienoties ar kaimiņu, ir tiesas ceļā panākt servitūta nodibināšanu. Taču tiesāšanas var prasīt gadus un nervus.
Tramdaha spriež, ka savulaik zemju dalīšanas gaitā pietrūka virsuzraudzības: "Piemēram, redzam, ka, sadalot zemesgabalu, servitūta ceļu nostiprināšanas process nav izdarīts līdz galam. Un arī likumi to pat neprasīja. Kaimiņš ar kaimiņu sarunāja, un viss bija kārtībā. Šobrīd tas tā vairs nedarbojas."
Problēmu aktualizējis arī reģionālais medijs "Neatkarīgās Tukuma Ziņas" (NTZ). Izdevuma galvenā redaktore Ivonna Plaude, vērtējot piekrastes pašvaldību kādreizējo rīcību, teic: "Tas ir tā – ja es kaut ko fiksi gribu, kādam kaut ko apsola un izdara bez jebkāda pamatojuma. Tālāk, kā saka, lai domā zirgs, kam lielāka galva."
"Nav cilvēkam jāmaksā par to, ka kāds kaut ko kaut kad nav izdarījis. Turklāt, ja tie paši nedarītāji vai kļūdaino lēmumu pieņēmēji joprojām ir pie varas, tas ir tā absurdi."
Tagadējais Tukuma novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa (LRA) pats savulaik vadīja Engures novadu, kurā ietilpa arī jūrmalciemi. Viņš teic, ka daļa no sadalītajiem īpašumiem jau tika saņemta mantojumā 2009. gadā, kad tika izveidots novads. Taču zemju sadale turpinājusies arī pēc tam. Viņš skaidro: "Mēs devām cilvēkiem iespēju rīkoties ar savu īpašumu."
"Varbūt arī viens otrs negodprātīgi izmantoja to, ka mēs ne tik piekasīgi skatījāmies līdzi īpašumu piekļuves jautājumam."
Važa atzīst, ja tagad būtu iespēja atkāpties 30 gadus senā pagātnē, kad valstī sāka dalīt zemes, mēs ļoti daudzas lietas darītu savādāk: "Jo šīs zemes reformas laikā ir arī sadarītas visādas muļķības."
Kā vienu no piemēriem viņš min pašvaldību atšķirīgo praksi, nostiprinot servitūtus. Nereti tas tika veikts atzīmes veidā. Bet vēlāk, mainoties likumiem, šādas atzīmes zaudēja juridisku spēku. Šī apstākļa dēļ pēc tam cēlušies daudzi strīdi, – atzīst arī advokāti, kas specializējas šajā jomā.
"Ar šīs dienas pieredzi skatoties, skaidrs, ka vajadzēja ļoti daudzās vietās ceļu jautājumus kārtot savādāk nekā tas tika darīts. Ja tas tā būtu darīts, daudzos gadījumos tiesvedības nenotiktu un nebūtu daudzu negāciju."
Attīstības vai tās kavēšanas vārdā
Vienlaikus bijušais Engures novada vadītājs uzskata, ja pašvaldība tolaik būtu bijusi strikta un ļāvusi dalīt zemes tikai, kad īpašumiem ir izbūvēta piekļuve, Latvijā tiktu apturēta attīstība.
"Otra iespēja bija visu skatīties strikti pēc likuma panta, tad katrā ziņā piejūras teritorijās tāda attīstība nebūtu, kāda tā ir tagad. To varu sacīt, liekot roku uz sirds."
Tagadējam Tukuma novada vadītājam oponē Plaude: "Gluži otrādi, šie iepriekšējie nepārdomātie lēmumi kavē attīstību šobrīd un kavēs to vēl desmitiem gadu. Beidzot šis jautājums ir jāsakārto gan valsts, gan pašvaldības pusē."
Ar būvniecību līst kāpu zonā
Atskatoties uz piekrastes ciemos pēdējās desmitgadēs notikušo, žurnāliste secina, ka te visu laiku faktiski ir risinājusies cīņa pret Ķemeru Nacionālo parku, lai "ļauj ar būvniecību līst kāpu zonā".
"Vietām apbūve ir līdz pat krastam, bet tā ir pieļaujama tikai ciemata teritorijā. Līdz ar to visu laiku ir bijusi ieinteresētība paplašināt ciematu teritorijas, tai skaitā uz dabas vērtību rēķina," skaidro Plaude.
Vienlaikus, viņasprāt, nav bijis programmas, ko tad ar šo paplašināto teritoriju iesākt: "Tev nav nekāda plāna, nav līdzekļu, lai to sistēmiski attīstītu."
"Gadiem bijis tā: mēs gribam, nāciet tik būvēties. Mums ienāks nekustamā īpašuma nodoklis. Bet, ko tu cilvēkiem par to nekustamā īpašuma nodokli dosi pretī – gadiem ilgas tiesāšanās iespēju un pazaudētus nervus?"
Arī pērk kaķi maisā
Runājot par problēmām ar piekļuvi piekrastes īpašumiem, Važa atzīmē, ka praktiski neviens no šādiem gadījums nav saistīts ar mantotu īpašumu, bet tie visi ir nopirkti no kāda: "Jebkurā gadījumā katrs cilvēks, kas iegādājas īpašumu, zina noteikumus, un plāno un skatās, kur viņš to pērk."
"Mans aicinājums cilvēkiem, pērkot īpašumus, vispirms apskatīties, ko viņi pērk," piekodina novada vadītājs.
Arī Tramdaha novērojusi, ka atšķiras tas, kā cilvēks skatās uz konkrēto zemes īpašumu: "Ir tādi, kas īpašumu pērk ļoti atbildīgi, zvana uz pašvaldību, skaidro, vai būs piekļuve, vai ir kādi ierobežojumi un kādi ir pašvaldības plāni šajā teritorijā."
"Netrūkst arī pircēju, kas īpašumu pērk "uz aklo". Pamana finansiāli izdevīgu piedāvājumu, vispirms to iegādājas un tikai pēc tam sāk domāt, kā tiks tam klāt. Tad sākas visas šīs problēmas."
Runājot par īpašumiem, kas izrādījušies bez piekļuves, Važa uzskata, ka problēma ir arī kaimiņu savstarpējās attiecības.
Tukuma novada vadītājs vērtē, ka 80% no visām problēmām izdotos atrisināt, kaimiņiem savstarpēji vienojoties. "Bet mēs esam tik dažādi, katrs gribam būt ķēniņš, un ar otru aprunāties neprotam," viņš secina.
Turpretim Plaude šādas atziņas sauc par "beletristiku", uzsverot, ka prasmei sarunāties ar kaimiņu nav jābūt galvenajai lietai šādās juridiski saimnieciskās situācijās.
"Tas ir likums, un jābūt ir tādai tiesiskajai paļāvībai, ka valsts un pašvaldību pieņemtie lēmumi atbilst patiesībai un realitātei. Tad tas ir pirmais, ar ko cilvēks rēķinās."
Vienlaikus NTZ redaktore pieļauj, ka daļā gadījumu var būt jautājums par to, vai pats cilvēks ir pārliecinājies, kādu īpašumu iegādājas. Kā piemēru viņa min Lapmežciemu, kur ļaudis tikuši pie apūdeņotām teritorijām.
Turpmāk sola stingru uzraudzību
Novada teritorijas plānotāja Tramdaha atzīst, ka arī iestādēm jāuzņemas sava daļa atbildības par situāciju, kad cilvēki paliek bez pieejas savam īpašumam.
"Pašvaldība arī mēģina risināt šīs situācijas, balstoties šībrīža plānošanas dokumentu un zemes ierīcības projektu veidošanas pieejā un praksē," viņa skaidro.
Novada teritorijas plānotāja sola, ka pie turpmākās zemes gabalu sadalīšanas pašvaldība ļoti stingri raudzīsies uz piekļuves iespējām: "Prasīsim vai nu izstrādāt detālplānojumu, paredzot piekļuvi īpašumiem, vai šo ceļu juridiski pareizu nostiprināšanu."
Tramdaha arī atzīmē, ka šajā jomā ir pilnveidots normatīvais regulējums. Ir mainījusies plānošanas prakse, kā tiek izstrādāti dokumenti. Arī tiesvedības procesi ir veicinājuši izpratni par to, kā jautājumu sakārtot.
Tomēr, ir skaidrs, ka šie pasākumi vairāk ir vērsti uz nākotni, un nerisina to piejūrnieku neapskaužamo stāvokli, kas palikuši bez piekļuves savām mājām.
Tas nozīmē, ka pašvaldībai nāksies vai nu aktīvi iesaistīties pagātnes kļūdu labošanā vai arī noraudzīties, kā cilvēki paši ar tām kaujas.
Sarunas ar piekrastes iedzīvotājiem liecina, ka nepietiekama pašvaldības iesaiste šo jautājumu risināšanā ceļ neapmierinātības vilni ar vietējo varu.
Zvejniekciemi atkal ir atgriezušies Tukuma novada paspārnē, kur tie jau kādreiz bija, tomēr tagad – citā. Pa vidu tie pabijuši novadā, kura vispār vairs nav. Un jāņem vērā, ka šādos apstākļos parasti ir viegli rādīt ar pirkstu uz kādu citu šajā aplī, nevienam neuzņemoties tiešu atbildību par sastrādāto.
Redakcijas piebilde: "tv3.lv" turpinās analizēt konkrētus gadījumus, kad cilvēkiem ir liegta piekļuve savam īpašumam. Aicinām atsaukties un ziņot par šādām situācijām redakcijai uz epastu: [email protected].
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
