Veba teleskops vēl neredzētā veidolā parāda Piena Ceļa viduci

Kosmosa observatorija, aplūkojot Visumu cilvēka acij neredzamajā infrasarkanajā gaismā, pirmdien NASA publiskotajā attēlā tvērusi vēl neredzētas Piena Ceļa šķautnes.

Astronomi izmantoja Veba teleskopu, lai ieraudzītu Strēlnieka C jeb Sgr C, aktīvu zvaigžņu veidošanās reģionu, kas atrodas aptuveni 300 gaismas gadu attālumā no galaktikas centrālajā supermasīvajā melnā caurumā Strēlnieks A*. Gaismas stars viena gada laikā pārvietojas Gaismas gada ātrumā, kas ir līdzvērtīgs 9,46 triljoniem kilometru.

"Veba attēls ir satriecošs, un zinātniskais segums, ko mēs no tā iegūsim, ir vēl vērtīgāks. Masīvās zvaigznes ir rūpnīcas, kas savos kodolos ražo smagos elementus, tāpēc to labāka izpratne ir tas pats, kas var palīdzēt uzzināt daudzus Visuma izcelsmes stāstus," paudis novērojuma galvenais pētnieks, Virdžīnijas Universitātes bakalaura students Semjuels Krovs.

Piena Ceļa centrālās daļas izpēte ar Veba teleskopu varētu sniegt ieskatu tajā, cik daudz zvaigžņu tur veidojas, un vai masīvās zvaigznes, kā pieņemts uzskatīt, veidojas galaktikas centrā, nevis galaktikas spirālveida zaru tuvumā.

"Šajā reģionā nekad nav iegūti infrasarkano staru dati ar tādu izšķirtspējas un jutīguma līmeni, kādu mēs iegūstam ar Veba teleskopu, tāpēc mēs šeit daudzus aspektus redzam pirmo reizi," sacīja Krovs. "Vebs atklāj neticami daudz detaļu, ļaujot mums pētīt zvaigžņu veidošanos šāda veida iepriekš nebijušā vidē."

Jaunas zvaigznes un dinamiskas emisijas

Tiek lēsts, ka attēlā redzamas aptuveni 500 000 zvaigžņu, kuru izmērs un vecums ir atšķiras. To vidū ir protozvaigžņu kopa jeb blīvas putekļu un gāzu masas, kas joprojām attīstās un kļūst par pilnvērtīgām zvaigznēm, tostarp masīva protozvaigzne kopas centrā, kuras masa vairāk nekā 30 reizes pārsniedz Saules masu.

Protozvaigznes atbrīvo kvēlojošu materiālu, radot gaismas bumbiņas, kas izplūst no veidojuma, kas infrasarkanajā gaismā šķiet dramatiski tumšs.