Sliktākā komanda NBA vēsturē? Vankūveras "Grizzlies" skaudrais stāsts

Ar "Grizzlies" nosaukumu NBA laukumos šobrīd jau vairāk nekā 20 gadus startē komanda no Memfisas, kas sportiskā ziņā kļuvusi par stabilu līgas vērtību. Iepriekšējās sezonās ik pa laikam klubs aizvadījis spēles arī retro formastērpos, kas atdod godu "grizli lāču" pirmsākumiem Vankūvērā. Tas uzjundījis atmiņas fanu vidū un licis aizdomāties – kā būtu, ja būtu… Gan sportiskā snieguma dēļ, gan dažādu neveiksmīgu apstākļu sakritību rezultātā Vankūvera savu komandu zaudēja.

Toronto ēnā

NBA ir bizness. Līga nemitīgi domā par to, kā piesaistīt jaunus fanus un gūt lielāku peļņu. Tāpēc solis par paplašināšanos Kanādā deviņdesmito gadu sākumā šķita tikai loģisks – Toronto un Vankūvera ir pilsētas ar lielu iedzīvotāju skaitu, tās ir pievilcīgas tūristiem un tur ir arī savas sporta tradīcijas. Nacionālās hokeja līgas (NHL) komandas Vankūveras "Canucks" īpašnieks Arturs Grifitss ļoti vēlējās uz pilsētu atvest NBA komandu un apņēmās attīstīt 20 000 vietu arēnu, kurā varētu spēlēt gan hokeju, gan basketbolu.

Par Toronto "Raptors" tika uzņemšanu NBA paziņoja 1993. gada septembrī, bet 1994. gada 14. februārī basketbola mekā tika uzņemta arī Vankūveras "Grizzlies". Skatoties no fanu un biznesa perspektīvas, sporta klubam ir nepieciešama vismaz viena zvaigzne ap ko būvēt komandu un arī mārketinga stratēģijas. Šajā ziņā Toronto "Raptors" drīz vien izvilka pilno lozi, jo par komandas "seju" kļuva eksplozīvais un atlētiskais Vinss Kārters un spēļu apmeklējuma ziņā komanda drīz kļuva par vienu no populārākajām visā līgā. Turpretī Vankūverai tā arī neizdevās atrast savu superzvaigzni.

Meklējot savu Šaku

Tolaik NBA spēkā bija noteikums, ka komandas-jaunpienācējas savā pirmajā draftā drīkst izvēlēties spēlētājus tikai aiz pirmā piecinieka. Vankūverai tika 6. kārtas izvēle, ar ko savā pirmajā draftā 1995. gadā klubs izraudzījās centru Braientu Rīvzu, sauktu arī par "Big Country". Savā ziņā tieši viņš kļuva par šīs "Grizzlies" ēras simbolu. Tobrīd tā nešķita slikta izvēle, jo basketbols bija pavisam citādāks un Rīvzs bija klasisks "vecās skolas" centrs, kas zem groziem varētu cīnīties ar Deividu Robinsonu, Patriku Jūingu un Šakilu O’Nīlu.

Iespējams, "Grizzlies" viņā saskatīja savu Šaku. Arī Rīvzs bija augumā masīvs un pamanījās radīt zināmu ažiotāžu par savām fiziskajām dotībām, nolaužot grozu koledžas laikā. Šādu "meistarstiķi" bija izspēlējis arī Šaks, kurš pēc karjeras beigām pa pusei nopietni, pa pusei jokojot, atzina, ka viens no centriem, pret kuru viņam zem groziem klājies visgrūtāk bija tieši Rīvzs.

Diemžēl savainojumi viņam pilnībā neļāva apliecināt savu potenciālu un atliek tikai minēt, kā veidotos Vankūveras basketbola tradīcijas, ja komanda draftā tiktu pie augstāka kārtas numura. Togad tieši pirms Rīvza tika draftēts kalsns vidusskolnieks, bet tagad jau NBA leģenda – Kevins Gārnets.

NBA noteikumi neļauj tikt pie Aiversona un Dankana

Saprotams, ka sākumā no līgas jaunpienācējiem neviens lielus brīnumus negaida. Lai arī pirmās sezonas divos mačos tika izcīnīgas divas uzvaras, tām sekoja 19 spēļu zaudējumu sērija un 1995./96. gada sezonā "Grizzlies" ar 15 uzvarām un 67 zaudējumiem bija sliktākā komanda NBA regulārajā čempionātā. Turklāt 23 zaudētas spēles pēc kārtas tolaik bija jauns antirekords.

Sliktāki rezultāti parasti dod lielākas cerības tikt pie augstākas izvēles NBA draftā, taču dīvainie līgas noteikumi atkal "iegrieza" Vankūverai. Pat ja klubam paveiktos drafta loterijā, tam nākamajās trijās sezonās pēc pirmā gada tāpat nebūtu ļauts izvēlēties ar 1. kārtas numuru. Rezultātā "Grizzlies" nebija pat teorētiskas iespējas tikt pie nākamajām līgas superzvaigznēm kā Alens Aiversons (1996) un Tims Dankans (1997). Tāpat pirmajās divās sezonās uz jaunajām komandām algu griesti bija zemāki nekā citiem klubiem līgā un arī tas mazināja konkurētspēju.

Vankūvera 1996. gada draftā tika pie spēka uzbrucēja Šarīfa Abdura-Rahīma, kurš bija solīds spēlētājs un komandas līderis gūto punktu ziņā, taču ar to bija par maz. Nākamās sezonas vidusdaļā, kad klubs bija spējis izcīnīt tikai astoņas uzvaras, tika atlaists galvenais treneris Braiens Vinterss un viņu aizvietoja ģenerālmenedžeris Stjū Džeksons. Ja likās, ka sliktāk kā pirmajā sezonā vairs nevar būt, tad izrādās, ka var gan – 82 spēlēs klubs uzvarēja tikai 14 reizes.

Stagnācijas gadi

1997. gadā "Grizzlies" galvenā trenera amatam piesaistīja Braienu Hilu, kurš vēl pirms divām sezonām līdz finālam bija aizvedis Orlando "Magic". Viņa vadībā rezultāti uzlabojās pavisam minimāli un klubs 82 spēlēs izcīnīja tikai 19 uzvaras.

1998. gada vasarā Vankūvera draftā izvēlējās saspēles vadītāju Maiku Bibiju, kurš tika uzskatīts par cerīgu papildinājumu komandai, bet Vankūvera joprojām stagnēja. NBA lokauta dēļ nākamā sezona sākās tikai 1999. gada janvārī un tajā tika aizvadītas 50 spēles, bet "grizli lāči" uzvarēja tikai astoņas un draftā tika pie 2. numura izvēles.

Jaunā zvaigzne atsakās spēlēt Vankūverā

Pirmajās sezonās neviens "Grizzlies" basketbolists neiekļuva NBA zvaigžņu spēlē un komandai izmisīgi bija nepieciešams harizmātisks līderis. Tādu organizācija saskatīja saspēles vadītāja Stīva Frensisa personā un ļoti cerēja 1999. gada draftā izvēlēties tieši viņu. Vienīgā problēma – pats basketbolists kategoriski atteicās nonākt Vankūverā un to nekautrējās paust publiski. Viņu satrauca arī tas, ka šajā pozīcijā jau vankūveriešiem ir spēlētājs – Maiks Bibijs. Tāpēc Frensisa reakcija, kad "Grizzlies" nosauc viņa vārdu draftā pasaka visu…

Par savu klajo nepatikas paušanu Frensiss saņēma lielu kritikas devu. Varbūt tas nospēlēja lomu tajā, ka vasaras turpinājumā viņš atmaiga un devās uz Vankūveru, lai vienotos par līgumu. Preses konferencē jaunais talants pat izteicās, ka gaida iziešanu laukumā "Grizzlies" rindās, taču incidents mājupceļā lidostā, acīmredzot, bija viņa pēdējais salmiņš. Frensisu un viņa pavadošo svītu lidostas darbinieki noturējuši par repa grupu un viņš pieprasīja savam aģentam darīt visu, lai tikai nebūtu jānonāk Vankūverā. Lieki piebilst, ka no šādas pozīcijas veikt maiņu darījumu ir neizdevīgi un "Grizzlies" iegūtie spēlētāji pilnībā nekompensēja to līmeni, kāds bija Frensisam.

Jaunais īpašnieks netur solījumu

Lai arī komandas sniegums ilgtermiņā raksturojams kā katastrofāls, vismaz pirmajās sezonās spēļu apmeklējums bija tīri pieklājīgs. Tomēr, redzot, ka rezultāti neuzlabojas, arī fanu interese sāka noplakt un pēdējās sezonās, kad vidējais apmeklējums bija 14 000, "Grizzlies" arī šajā rādītājā ierindojās pēdējās vietās līgā.

Kluba īpašnieki "Orca Bay Sports and Entertainment" cieta zaudējums ne tikai sportisko rezultātu, bet arī vājā Kanādas dolāra dēļ. Arvien biežāk izskanēja runas par kluba pārdošanu un pēc neveiksmīga mēģinājuma pārdot to NHL kluba Sentluisas "Blues" īpašniekam Bilam Lourijam, 2000. gada aprīlī par "Grizzlies" jauno īpašnieku kļuva biznesmenis Maikls Haislijs, kurš samaksāja 160 miljonus dolāru.

Sākumā jaunais īpašnieks solīja noturēt komandu Vankūverā, taču 2001. gada sākumā kluba vadība informēja, ka sezonā tiek zaudēti aptuveni 40 miljoni dolāru. Arī sponsorus kļuva arvien grūtāk pieaistīt, tāpēc Haislijs sāka pētīt iespējas pārcelties uz citu pilsētu un tā gada martā nāca klajā ar paziņojumu, ka komanda nākamo sezonu sāks Memfisā.

Pēdējais tango Vankūverā

Savu pēdējo maču Vankūverā "Grizzlies" aizvadīja 2001. gada 14. aprīlī, sīvā cīņā piekāpjoties Hjūstonas "Rockets". Arēna bija gandrīz pilnībā izpārdota, taču, kā atceras Abdurs-Rahīms, gaisā valdījusi pavisam dīvaina sajūta: "Es neko tādu nebiju pieredzējis. Bija jūtama enerģija un emocionalitāte, taču tajā pašā laikā noskaņa bija ļoti savāda."

Pēdējo spēli izbraukumā pret Goldensteitas "Warriors" gan izdevās uzvarēt, taču vietējiem līdzjutējiem par to bija maz prieka, jo viss bija beidzies. Raugoties no biznesa viedokļa, var saprast īpašnieku vēlmi nepieļaut zaudējumus, tomēr rūgtums Kanādas pilsētas fanu sirdīs paliek.

Vankūveras ēras bilance ir graujoša – 101 uzvara un 359 zaudējumi. No sportiskā viedokļa Memfisā komandai laika gaitā klājās labāk. Tā paša 2001. gada vasara draftā tika izraudzīts jaunais spāņu talants Pau Gasols un 2003/04. gada sezonai komandai pirmo reizi izdevās sasniegt arī "play-off". Tomēr raugoties no biznesa puses nevarētu teikt, ka Memfisa ir kļuvusi par zelta āderi – atsaucoties uz "Forbes" šī gada datiem, tās ienākumi ir vieni no zemākajiem līgā. Bet tas basketbola faniem Vankūverā ir vājš mierinājums.